"Mūsu Dievs mums teica, ka tikai viens cilvēks, ķīnietis, var glābt cilvēkus"

Redaktora piezīme: Brīnumi pastāv, bet tie, kas tiem netic, mēdz šādus ierakstus izdzēst. Turklāt cilvēki, kas ir bijuši liecinieki brīnumiem, laika gaitā var par tiem aizmirst. Vēstures gaitā bija daudz šādu piemēru dažādās kultūrās. Ateistisko uzskatu dēļ mūsdienu cilvēkiem ir grūti noticēt brīnumiem. Par laimi, Minghui.org vietne šajā īpašajā laikmetā ir saglabājusi lielu skaitu aculiecinieku stāstu. Tie ir svarīgi vēsturiski dokumenti, un cilvēki nākotnē, iespējams, uzskatīs tos par pasakām. Tomēr mēs ceram, ka šie ieraksti tiks rūpīgi nodoti nākamajām paaudzēm neatkarīgi no tā, vai viņi tos saprot vai nē, un vai viņiem šie fakti patīk. Dievi ar līdzjūtību rūpējas par cilvēci. Dievišķie brīnumi, ko atklāj viņu žēlastība, palīdzēs mums atjaunot saikni ar dievišķo.

2023. gada 20. janvārī Skolotājs Li Hundži, Faluņ Dafa dibinātājs, publicēja jaunu kanonu Kāpēc pastāv cilvēce. Kanonā meistars Li rakstīja:

"Vispirms ļaujiet man izmantot šo iespēju un novēlēt visiem laimīgu ķīniešu Jauno gadu!

Tā kā ir jaunais gads, man vajadzēja pateikt dažus svētku apsveikumus, kurus visiem patīk dzirdēt, bet briesmas, kuras redzu, arvien vairāk tuvojas cilvēcei. Tāpēc Dievi un Budas lūdza mani pateikt visām dzīvajām būtnēm pasaulē dažus vārdus, kurus Dievi vēlas sacīt. Katrs vārds atklāj debesu noslēpumus, un tas tiek darīts, lai cilvēki uzzinātu patiesību un viņiem tiktu dota vēl viena iespēja tikt glābtiem."

Šie vārdi man atsauca atmiņā rakstu ar nosaukumu Praktizētāja no Daliaņas pilsētas atceras vērtīgās, līdzās Skolotājam pavadītās dienas (5. daļa)". To uzrakstīja Faluņ Dafa praktizētāja no Daliaņas pilsētas Liaoninas provincē. 1994. gadā Skolotājs Li sarīkoja divus deviņu dienu lekciju seminārus Daliaņā: pirmais seminārs sākās 27. martā, bet otrais – 1. jūlijā. Daliaņas praktizētāja apmeklēja šos seminārus un uzrakstīja rakstu par nenovērtējamām dienām, kuras viņa pavadīja kopā ar Skolotāju Li.

Pirms otrā semināra sākuma Skolotājs, kā parasti, stingri aizliedza viņam īrēt luksusa viesnīcu. Tāpēc Skolotājs un citi praktizētāji no Pekinas apmetās mazajā Vuhaņas viesnīcā.

Šī praktizētāja no Daliaņas savā rakstā pastāstīja sekojošo:

Kāds praktizētājs no Pekinas piezvanīja Skolotājam un pastāstīja par cilvēkiem no Francijas, kas tuvākajā laikā vēlas ar viņu satikties. Skolotājs atbildēja: "Es zinu, ka viņi atbrauks bērna slimības dēļ. Jūs varat viņiem pateikt, lai sameklē kādu citu."

Vēlāk Skolotājam piezvanīja vēlreiz un pateica, ka šie cilvēki ir jau ceļā, lai tiktos ar Skolotāju. Skolotājs teica: "Tā kā viņi jau brauc šurp, mēs satiksimies, ja viņiem ir iepriekšnolemtība."

Sagaidījusi šo cilvēku grupu – divus francūžus un divus ķīniešus – es pavadīju viņus uz Skolotāja viesnīcas numuru. Tā bija vienkārša istaba, tāpēc visiem atbraucējiem nācās sēdēt uz gultas.

Skolotājs teica: "Tad nu palūkosimies, kur ir problēma."

Tulks iepazīstināja ar viesiem. Abi franču kungi bija tēvs un dēls, kuriem piederēja liels uzņēmums.

Tēvs nekavējoties ķērās pie lietas. "Mēs esam ebreji," viņš teica. Mēs zinām, ka mūsdienu cilvēci apdraud tuvojošās katastrofas un haoss. Mūsu Dievs pavēstīja, ka tikai viens cilvēks, ķīnietis, var glābt cilvēkus, glābt francūžus un ebrejus. Ilgas izpētes un meklējumu rezultātā mēs noskaidrojām, ka šis cilvēks no Ķīnas esat Jūs – cjigun Meistars Li Hundži. Tāpēc mēs ieradāmies ar Jums satikties."

"Mūsu Dievs aicina jūs ierasties Francijā un glābt Eiropu," viņš teica. Mēs visu organizēsim un segsim visus izdevumus." Viņa lūdzošais tonis un sejas izteiksme mūs aizkustināja.

"Vai jūs zināt, ko jūs darāt? Tas ir bezgalīgi liels tikums," Skolotājs laipni sacīja. "Vai ir vēl kas?"

Jaunākais vīrietis pastāstīja, ka viņa septiņus gadus vecais dēls ir garīgi atpalicis. Bērns nevarēja ne runāt, ne brīvi kustēties un visu laiku siekalojās. Vīrietis bija vedis bērnu pie dažādiem ārstiem, taču neveiksmīgi. Viņš lūdza Skolotāju izārstēt dēlu.

"Ļaujiet man apskatīt viņa fotogrāfiju," teica Skolotājs.

"Mums nav fotogrāfijas, bet ir videoieraksts," viņš atbildēja.

Es aizgāju pie reģistratūras darbinieka, lai aizņemtos videoatskaņotāju, taču, tā kā šī nebija augstas klases viesnīca, viņiem tāda nebija.

Skolotājs teica: "Viss kārtībā. Jūs varat vienkārši iedomāties viņu savā prātā."

Pēc kāda laika Skolotājs piebilda: "Tagad iztēlojieties viņu vēl skaidrāk."

Skolotājs ar roku sāka zīmēt uz gultas cilvēka figūru un kādu laiku uz to skatījās. Skolotājs apstājās, skatījās uz figūru, tad teica: "Es domāju, ka viņam tagad vajadzētu būt kārtībā. Ap šo laiku tur vajadzētu būt reakcijai. Varat piezvanīt pa telefonu, lai pārliecinātos."

Es piegāju pie reģistratūras, taču viesnīca nesniedza starptautisko telefonsakaru pakalpojumus. Francūzis teica, ka viņi piezvanīs, kad atgriezīsies savā viesnīcā, jo pašreiz ir pārāk agrs – Francijā ir apmēram četri no rīta.

Tikšanās beigās Skolotājs viņiem teica: "Panāciet šurp, es jums ļaušu sajust Faluņ. Izstiepiet rokas." Skolotājs viņu roku virzienā zīmēja gaisā apļus. Pēc desmit minūtēm Skolotājs pavaicāja: "Vai jūs kaut ko sajūtat?"

Tēvs stāstīja, ka viņa ķermenī no rokas ieplūdusi strāva. Tā bija ļoti spēcīga, un viņš jutis siltumu. Dēls teica, ka viss viņa ķermenis sācis trīcēt. Enerģija bija spēcīga, un visspēcīgāk viņš to juta rokās. Viņš nevarēja nolaist rokas piecpadsmit minūtes.

Pēc trim stundām tulks man piezvanīja uz mājām. Viņš runāja ar lielu aizkustinājumu. "Viņi piezvanīja uz savām mājām Francijā. Jaunā vīrieša sieva jautāja, kāpēc viņi tik vēlu zvanījuši. Viņa teica, ka ap pulksten 4:00 pēc viņu laika viņa pamodās no spēcīga uztraukuma. Istaba bija pielijusi ar spilgtu gaismu. Viņa saprata, ka vīrs satiekas ar ķīniešu cjigun meistaru, kurš sūta enerģiju. Viņa ieskrēja bērna istabā un ieraudzīja viņu sēžam gultā. Viņš viņai jautāja ar skaidru un precīzu izrunu: "Kas ar mani noticis, mammu?" Tā agrāk nekad nebija noticis. Viņa apskāva bērnu un sāka raudāt. Viņa gaidīja viņu telefona zvanu. Kad viņi piezvanīja, raudāja visi – viņi šeit un viņa tur. Mēs, divi ķīnieši, arī raudājām. Tas bija tik aizkustinoši. Skolotājs Li patiešām ir dižens un liels. Lielisks."

Sarunas beigās es arī apraudājos.

Tulkotājs teica, ka abi francūži vakarā vēlējušies satikties ar Skolotāju un tad plānojuši lidot atpakaļ uz Franciju... Pēc nodarbības [dienas lekciju sesijas] es sarunāju restorānu, kurā franču grupai pavakariņot ar Skolotāju. Viņi pastāstīja Skolotājam par savu telefona zvanu uz Franciju. Viņi joprojām bija ļoti saviļņoti par notikušo ar bērnu un bezgalīgi pateicīgi Skolotājam. Vakariņu laikā viņi izstrādāja plānu Skolotāja vizītei Francijā un es uzņēmu dažas fotogrāfijas.

Pēc fotogrāfijas attīstīšanas es redzēju uz tām daudz neskaidru attēlu. "Uz vakariņām ieradās daudzi dievi, tostarp ebreju dievs," man teica Skolotājs. "Vai tu zini, kas viņš ir? Tas ir Nostradamus, kura pirms 400 gadiem izteiktie pareģojumi 99 procentos gadījumu izrādījās pareizi. Viņš bija atnācis šajā pasaulē ar mērķi brīdināt ļaudis par katastrofām. Ļaudis tic viņa pēdējam pareģojumam par cilvēces bojāeju. Un šī katastrofa patiešām bija ieplānota. Taču es atnācu sludināt Dafa, tāpēc nenotiks tā, kā bija ieplānots. Es to mainīšu. Katastrofa nenotiks, bet sliktie cilvēki tiks atsijāti. Ļoti daudz cilvēku mirs, un tas būs briesmīgi."

No šī stāsta un Skolotāja Li jaunā kanona mēs sapratām, ka patiešām dzīvojam īpašā laikmetā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/2/22/207430.html