Mana izpratne par to, kā panākt līdzsvaru starp laulību un pilnveidošanos

Ģimene ir stabilas un harmoniskas sabiedrības pamats. Pirms Ķīnas komunistiskā partija 1999. gadā deva rīkojumu uzsākt represijas attiecībā uz Faluņ Dafa, garīgo mācību, kas balstīta uz Īstenības, Labestības un Pacietības principiem, daudzas ģimenes, kas bija uz iziršanas robežas, atkal apvienojās, kad viens vai vairāki ģimenes locekļi sāka praktizēt Faluņ Dafa un uzņēmās iniciatīvu atrisināt konfliktus.

Taču, kad sākās vajāšana, lai piespiestu Faluņ Dafa praktizētājus atteikties no savas ticības, varas iestādes izmantoja tādus faktorus kā iespējas iegūt mājokli, darbu, paaugstinājumu amatā un viņu bērnu izglītību, lai pamudinātu praktizētāju tuviniekus vērsties pret viņiem.

Daži no ģimenes locekļiem, lai gan pilnībā apzinājās, cik lieliska ir Faluņ Dafa prakse, bailēs par savu personīgo drošību, palīdzēja varas iestādēm vajāt praktizētājus. Daži sita un lamāja savas dzīvesbiedres. Kādā ārkārtas gadījumā 34 gadus vecās Janas Ližunas kundzes vīrs no Baodinas pilsētas Hebejas provincē, nespēdams vairs izturēt spiedienu no milicijas puses un satriekts par darba zaudēšanu sievas ticības dēļ, nožņaudza viņu pats savām rokām.

Gadījumos, kad praktizētājus piespieda izšķirties, lielākajai daļai no viņiem netika atdota daļa no kopīgās mantas. Dažu praktizētāju vīri nešķīrās, bet viņiem bija sakari ar citām sievietēm, un mājās viņi sita savas sievas. Daudzas no šīm praktizētājām ilgus gadus pasīvi cieš un neko neizprot šajā jautājumā. Pat ja viņām izdodas paveikt trīs lietas, tas dodas ar lielām grūtībām.

Taču, protams, ir arī daudzi ģimenes locekļi, kas atbalsta praktizētājus, stiprina viņus savā ticībā un aizsargā, kad draud briesmas.

Precēties vēlreiz vai nē

Pēdējos gados esmu dzirdējusi par daudziem gadījumiem, kad bijušie vīri ir vērsušies pie savām bijušajām sievām-praktizētājām ar piedāvājumu apprecēties vēlreiz.

Lielākā daļa šo bijušo vīru savulaik novērsās no savām laulātajām, iesaistoties ārlaulības attiecībās vai izšķērdējot viņu naudu. Tagad, slimību un nabadzības mocīti, kad mīļākās viņus ir pametušas, viņi lūdz bijušās sievas, lai tās apprecas ar viņiem vēlreiz.

Dafa praktizētāji ir ļoti labsirdīgi cilvēki. Tiekoties ar bijušajiem vīriem, daudzas nespēja atbrīvoties no jūtām, un galu galā piedeva viņiem. Viņas savus bijušos vīrus arī uzlūkoja kā dārgas dzīvības, kas jāglābj. Ar šādu domu sirdī daudzas piekrita otrreiz apprecēties, lai pēc tam atklātu, ka viņas sagaida vien nebeidzami konflikti Sjiņsjin pārbaudei un papildu grūtības viņu stabilajā pilnveidošanās vidē.

Šie vīri varbūt atbalstīs praktizētājas viņu teicamās veselības un labās uzvedības dēļ (pateicoties Faluņ Dafa praktizēšanai), taču necietīs, ja viņu sievas vēlēsies mājās drukāt patiesību skaidrojošus materiālus vai iziet ielās, lai stāstītu cilvēkiem par vajāšanu.

Ja tā notiks, sievietei būs vajadzīgs ilgs laiks un milzu pūles, lai atjaunotu līdzsvaru starp ģimeni un pilnveidošanos. Manuprāt, tā var sev sagādāt nevajadzīgas ciešanas. Ja viņām nāksies cīnīties par to, lai izpildītu Skolotāja prasības un labi darītu trīs lietas, es neesmu pārliecināta, vai tas ir tas pilnveidošanās ceļš, ko Skolotājs mums ir ieplānojis.

Attiecībā uz Dafa praktizētāju stāšanos laulībā ar nepraktizētājiem, Skolotājs ir pavisam skaidri izteicies Likuma izklāstā:

"Jūs taču esat Dafa sekotāji, tāpēc jums ir jābūt atbildīgiem par savu pilnveidošanos, un jums ir jābūt atbildīgiem par Dafa sekotāju vidi. Tāpēc es domāju, ka, ja jums izdosies apsvērt jautājumus no šādas pozīcijas, jūs zināsiet, vai konkrētas lietas ir jādara, un, ja jā, tad kā tās ir jādara. Ja jūs patiešām sevi nostādīsiet pirmajā vietā, visticamāk, daudzas lietas netiks paveiktas labi, un radīsies problēmas. Ja patiesi vēlaties būt atbildīgi pret Dafa un savu pilnveidošanos, tad tas, ko jūs darīsiet, tiks paveikts labi." (“Likuma izklāsts 2007. gada Fa konferencē Ņujorkā”)

Kādā praktizētājas pieredzē es izlasīju, ka raksta autores bijušā vīra mīļākā viņu padzina no mājam, kad bija iztērējusi visus tā ietaupījumus. Viņš saslima, bija piekalts pie gultas, un nebija neviena, kas par viņu rūpētos. Uzzinājusi par to, praktizētāja devās pie sava bijušā un palūdza apprecēt viņu vēlreiz, lai kā sieva varētu par viņu rūpēties. Lielākā daļa cilvēku, iespējams uzskatīs viņas rīcību par lielisku augstsirdības piemēru, uzskatīs, ka viņa apveltīta ar diženu līdzjūtību un pacietību. Bet, manuprāt, Likuma labošanas perioda Dafa praktizētājiem, kas uz saviem pleciem nes milzu atbildības nastu, tas var nenākt par labu.

Skolotājs teica:

"Slimību vai likstu iemesls ir karma, kas radusies agrāk pastrādātas aplamas rīcības rezultātā; ciešanās tiek nomaksāts karmiskais parāds, tādēļ nevienam nav atļauts kā pagadās mainīt šo principu, pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka tas, kurš ir parādā, drīkst parādu neatdot." (Džuaņ Faluņ, Pirmā lekcija)

Es saprotu, ka šo bijušo vīru ciešanas, visticamāk, ir rezultāts sastrādātajai karmai, kad viņi vērsās pret Dafa un nodeva savas sievas. Kad praktizētājas atkal stāsies ar viņiem laulībā un gādīgi rūpēsies par tiem, viņiem zudīs iespēja atmaksāt par savu karmu. Tad kurp gan viņi dosies pēc nāves?

Glābjot cilvēkus, mums jākoncentrējas uz to, lai cilvēki uzzinātu, ka Dafa ir brīnišķīgs, un jāpārliecina viņus izstāties no ĶKP. Mums nav kāds jāprec un jāvelta viss laiks un pūles rūpēs par viņu un viņa glābšanu. Ja šim konkrētam cilvēkam veltītā laika dēļ mēs neizpildīsim savu vēsturisko solījumu un neattaisnosim mums uzlikto milzu atbildību, tad ko gan mēs darām paši ar savu pilnveidošanos?

Stingri ņemot, iepriekš rakstā minētajam vīram arī būs jāuzņemas noteikta atbildību par praktizētājas neveiksmēm, jo viņa zaudēja laiku rūpēs par viņu, nespējot padarīt to, kas bija jāpaveic. Tātad tas nebūs labi nevienam no viņiem.

Traucējumu dziļākais iemesls

Es pazinu kādu laulāto pāri, viņi abi praktizēja Dafa. Abi vairākas reizes tika arestēti, taču saglabāja stingru uzticību Dafa. Tomēr, tā kā sievai nekādi neizdevās atbrīvoties no tieksmes cīnīties, kā arī no citām pieķeršanām, viņa pārcieta insultu un pārvērtās par "dārzeni". Piecus gadus vīrs dienu un nakti rūpējās par viņu – cerībā, ka kādu dienu dzīvesbiedre atmodīsies, vīrs sarunājās ar viņu, lasīja viņai Likumu. Tāpēc viņam gandrīz neatlika laika mācīties Likumu, izpildīt vingrojumus vai skaidrot patiesību cilvēkiem. Nesen viņš nomira no infarkta.

Gadu pirms viņa nāves es centos viņu pamudināt pārvarēt sentimentālās jūtas pret sievu un spert soli uz priekšu. Es pastāstīju viņam par savu tēvu. Bet viņš neuztvēra manis sacīto nopietni līdz pienāca traģiskais brīdis un šis praktizētājs zaudēja dzīvību.

Kas attiecas uz manu tēvu, kad viņš 78 gadu vecumā pārcieta insultu, mēs netērējām visu savu laiku rūpēs par viņu, jo viņš joprojām varēja dzīvot viens. Pēc gada viņa stāvoklis pasliktinājās. Viņa dzīves pēdējā mēnesī visa mūsu ģimene, kas visi praktizēja Dafa un bija ļoti aizņemti, skaidrojot patiesību par vajāšanām, nekā citādi nespēja palīdzēt, kā vien palikt pie tēva, lai par viņu rūpētos.

Mēs visi sapratām, ka tie ir vecie spēki, kas cenšas radīt mums traucējumus, tādēļ raidījām taisnas domas, lai šos traucējumus novērstu. Mēs arī lūdzām Skolotāja palīdzību un ļāvām Skolotājam izlemt tēva likteni. Pēc mēneša tēvs aizgāja mūžībā.

Pēc tēva nāves mana meita redzēja sapni, kurā vecie spēki bija sasējuši manu tēvu, lai viņš nevarētu kustēties. Šajā dimensijā tas izpaudās kā nespēja kustēties pēc pārciestā insulta. Sapnī viņš manai meitai pastāstīja, ka mēnesi pirms viņa nāves bija ieradies Skolotājs, kas viņu atbrīvoja un aizveda uz kādu skaistu vietu. Proti, pēdējā mēneša laikā viņa ķermeni vairs nekontrolēja viņa galvenā apziņa, kas arī izskaidroja krasās izmaiņas viņa raksturā, kas bija pārvērtušas viņu par pilnīgi citu cilvēku.
Skolotājs teica:

"Stūrgalvīga pieķeršanās radniecīgām jūtām noteikti uzkrauj slogu, sasaista un padara kā apmātu. Mīlestības valgi visu mūžu apgrūtina, un, kad gadi paiet, nožēlot jau ir par vēlu. " (Uzcītīgas pilnveidošanās būtība, kanons "Tabu tam, kas pilnveidojas")

Cilvēka jūtas ir šķērslis, kas traucē mums virzīties uz priekšu pilnveidošanās ceļā. Lai gan mums ir jāpilda pienākumi pret ģimeni un jārūpējas par saviem tuviniekiem, tas nenozīmē, ka mums ir jāvelta tam viss laiks vai jāuzupurējas bezgalīgi. Mums jābūt skaidrai izpratnei par to, kas ir vissvarīgākais, un jāatsakās no pieķeršanām, kas velk mūs uz leju. Tikai pildot savus pienākumus, mēs varam atmaksāt Skolotājam par viņa žēlsirdību, un tikai tā ir vislabāk mūsu ģimenes locekļiem, jo viņi arī palīdz mums gūt panākumus.

Iepriekš minētais ir tikai mana personīgā izpratne. Lūdzu, norādiet uz jebko, kas neatbilst Fa.

Redaktora piezīme: Šis raksts atspoguļo tikai autora izpratni pašreizējā pilnveidošanās stāvoklī un paredzēts savstarpējai pieredzes apmaiņai starp praktizētājiem, lai mēs varētu "salīdzināt mācoties, salīdzināt pilnveidojoties." (Patiesa pilnveidošanās, Hun Jiņ)