Saglabāt uzticību savai ticībai

Kopš 2020. gada Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) turpina īstenot tā saukto "Pilnīgas likvidācijas" kampaņu, kuras mērķis ir piespiest katru Faluņgun (Faluņ Dafa) praktizētāju, ko valdība iekļāvusi melnajā sarakstā, atteikties no savas ticības.

Šim nolūkam ir mobilizēti milicijas spēki, valdības ierēdņi un iedzīvotāju komitejas, lai vajātu praktizētājus mājās un draudētu viņiem pašiem un viņu tuviniekiem ar pensijas vai darba zaudēšanu, ja viņi neatteiksies pārstāt praktizēt.

Neraugoties uz spiedienu, daudzi praktizētāji, tostarp arī es, ir palikuši nelokāmi savā ticībā. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs. Mēs visi esam tik daudz ieguvuši no Faluņ Dafa praktizēšanas, ka ĶKP apmelojošā propaganda nespēj satricināt mūsu ticību.

Būt labam cilvēkam

Es sāku praktizēt Faluņgun 1996. gadā un esmu guvusi lielu labumu no šīs prakses gan fiziski, gan garīgi. Tomēr pēc tam, kad ĶKP 1999. gadā sāka vajāt Faluņgun, mana mierīgā dzīve tika iznīcināta. Tajā laikā es dzīvoju netālu no Tiaņaņmeņas laukuma Pekinā. Katru dienu daudzi Faluņgun praktizētāji no dažādiem Ķīnas reģioniem devās uz Tiaņaņmeņas laukumu, lai atritinātu plakātus ar uzrakstu "Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!" Mana mikrorajona miliči tika nosūtīti patrulēt pa ceļu no mana mikrorajona uz Tiaņaņanmeņas laukumu, lai bloķētu vai arestētu visus vietējos praktizētājus.

Iedzīvotāju komitejai tika dots norādījums "apciemot" Faluņ Dafa praktizētājus. Kādu dienu 2000. gadā pie manis mājās ieradās sieviete un teica, ka viņa ir komitejas vadītāja. Paziņojusi, ka ir budiste, viņa lūdza mani pievērsties budismam, nevis praktizēt Faluņgun.

"Es domāju, ka jūs esat labs cilvēks, jo tie, kas tic budismam, cenšas nedarīt ļaunu," es atbildēju. "Faluņgun arī pieder Budas sistēmai un māca būt labam cilvēkam. Tāpēc nav nekā slikta, ja es praktizēju Faluņgun, kamēr jūs ticat budismam."

Viņa nezināja, ko atbildēt uz maniem vārdiem. Pēc kāda laika viņa teica, ka es varētu praktizēt Faluņgun, bet man nevajadzētu iet ārā izplatīt šo praksi.

"Kā cilvēks ar garīgu pārliecību es nevarētu nekaunīgi iejaukties pasaulīgās lietās," es atbildēju, "taču Faluņ Dafa dibinātājs Skolotājs Li arī teica, ka Faluņgun praktizētāji nevar stāvēt malā, ja redz slepkavību vai ļaunprātīgu dedzināšanu; pretējā gadījumā viņus nevar uzskatīt par Faluņ Dafa praktizētājiem," es sacīju.

"Bet šobrīd nenotiek ne slepkavība ne ļaunprātīga dedzināšana, vai ne tā?" viņa jautāja.

"Kad ĶKP izdomā melus, lai apmelotu un nomelnotu Faluņgun, sekas var būt daudz ļaunākas nekā slepkavība vai ļaunprātīga dedzināšana," es atbildēju. "Redziet, Faluņ Dafa prakse ir izglābusi daudzas dzīvības, uzlabojot cilvēku veselību un padarot viņus par labākiem pilsoņiem, jo viņi ievēro "Īstenības, Labestības un Pacietības" principus. No otras puses, ĶKP propaganda, kas vērsta pret Faluņgun, laupa cilvēkiem vērtīgo iespēju kļūt par labiem cilvēkiem un veicina morāles sabrukumu. Vai tad tas nekaitē cilvēkiem?!"

Šķiet, ka šī sieviete patiešām bija budiste. Viņa kādu brīdi padomāja par maniem vārdiem un aizgāja.

Palikt uzticīgai sev

2001. gada 23. janvārī, ķīniešu Jaunā gada priekšvakarā Tiaņaņmeņas laukumā ĶKP inscinēja pašsadedzināšanās incidentu, lai nomelnotu Faluņgun. Tajā laikā tiku turēta apcietinājumā manas ticības dēļ.

ĶKP apgalvoja, ka "pašsadedzināšanos" izdarījuši Faluņgun praktizētāji, taču Faluņgun mācība stingri aizliedz nogalināt vai izdarīt pašnāvību. Pat mans toreiz astoņus gadus vecais dēls teica vectēvam, ka Faluņgun praktizētāji to nevarēja izdarīt. Tomēr daudzos cilvēkos, kuri patiesībā neko nezināja par šo praksi, šī propaganda izraisīja naidu pret nevainīgiem Faluņgun praktizētājiem.

Rezultātā daži radinieki mēģināja mani pārliecināt atteikties no Faluņgun. Viņi mani brīdināja par iespējamām sekām, ja es "iešu pret ĶKP". Es viņiem paskaidroju, ka neesmu pret ĶKP.

"Es tikai stāstu cilvēkiem patiesību par Faluņgun, jo šai pasaulei ir vajadzīga Īstenība, Labestība un Pacietība," un piebildu, "ievērojot šos principus un saprotot, ka Faluņ Dafa ir labs, viņi paši saņems svētību un palīdzēs sabiedrībai."

Tā kā miliči un ĶKP ierēdņi turpināja mani vajāt, 2001. gada aprīlī man bija jāaiziet no mājām. Kāds par mani ziņoja milicijai, un drīz vien mani arestēja, pēc tam ieslodzīja un spīdzināja. Kad mani pēc deviņiem mēnešiem atbrīvoja, es uzzināju, ka vīrs ir iesniedzis laulības šķiršanas pieteikumu. Tāpēc es atstāju Pekinu un atgriezos savā dzimtajā pilsētā.

Arī mans dēls pārcēlās uz manu dzimto pilsētu, kad bija pienācis laiks sākt mācības vidusskolā. Tomēr viņš dzīvoja pie vecvecākiem no tēva puses.

Dēla vecmāmiņa no tēva puses man bieži sūdzējās, ka puisim ir zems pašnovērtējums un skolā uz viņu skatās ar nicinājumu manas ticības dēļ. Kad es par to pajautāju dēlam, viņš teica, ka tā nemaz nav.

"Visi vecāki vēlas, lai viņu bērni izaugtu par labiem cilvēkiem," es viņam paskaidroju. "Kad ĶKP neļauj cilvēkiem dzīvot saskaņā ar "Īstenības, Labestības, Pacietības" principiem, Faluņgun praktizētāji riskē ar savu dzīvību, stāstot cilvēkiem, ka šī vajāšana ir netaisnīga. Viņi paliek stingri savā pārliecībā. Kādu dienu tu varēsi lepoties ar savu mammu."

"Es zinu," dēls teica un pasmaidīja.

2022. gada janvārī milicija un vietējās amatpersonas sāka vajāt manus radiniekus un kaimiņus, jo es praktizēju Faluņgun.

"Vienkārši pasaki viņiem, ka esi pārtraukusi praktizēt, un viņi liks tevi mierā," sacīja viena no kaimiņienēm. "Tu joprojām varēsi darīt, kā vēlaties. Vai tad ne tā?"

"Ne gluži," es atbildēju. "Faluņgun māca mums ievērot "Īstenības, Labestības un Pacietības" principus. Ja es melošu, es nebūšu praktizētāja, lai arī cik cītīgi es vingrotu. Vai tad ne tā?"

"Turklāt, ja visi cilvēki viens otram šādi melotu un neviens nebūtu godīgs, vai pasaule nebūtu pazudusi?" es piebildu.

Viņa piekrita maniem vārdiem un pateicās.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/9/24/203998.html