Mana izpratne par Dafa praktizētāju vienotā ķermeņa veidošanu

Mana izpratne par Faluņ Dafa praktizētāju vienotā ķermeņa veidošanu ilgu laiku aprobežojās ar to, kā mēs savā starpā komunicējam, koordinējamies un sadarbojamies, strādājot kopā kādā konkrētā projektā.

Daloties izpratnē ar praktizētājiem, es nesen sapratu, ka vienota ķermeņa veidošana atspoguļojas ne tikai koordinācijā un sadarbībā kopīga darba veikšanas procesā, bet arī novēršot visas barjeras, kuras pastāv mūsu starpā.

Strādājot kopā, mūsu priekšstati, cilvēciskās sirdis un pieķeršanās kļūst redzami. Piemēram, daži praktizētāji uzskata, ka viņi labāk zina, kā paveikt kādas lietas, dažiem ir labvēlīgāka attieksme pret kādiem konkrētiem cilvēkiem salīdzinājumā ar citiem, bet daži ir piesātināti ar Ķīnas komunistiskās partijas kultūru.

Veidojot vienoto ķermeni, ikvienam būtu patiesi un no sirds jāpalīdz un jāpielāgojas citiem, uzcītīgi jāpilnveidojas un jāatbalsta vienam otru, lai izpildītu mūsu misiju.

Ja ikviens spēs ielūkoties sevī, izvērtēt sevi saskaņā ar Likumu, izlabot savus nepareizos faktorus un novērst lietas, kuras mūsu starpā nav taisnas, praktizētāju vienotais ķermenis būs tīrs. Šādi veidots praktizētāju ķermenis ir neiznīcināms un patiesi atbilst Visuma īpašībām.

Nav svarīgi, vai visi darām vienu un to pašu lietu, – mūsu sirdis ir saliedētas, mūsu enerģijas lauki ir saskanīgi un savienoti. Enerģija un spēks ir milzīgi un neierobežoti.

Reiz, kad starp mani un kādu gados vecāku praktizētāju izcēlās konflikts, es nerīkojos labi. Jutos vīlusies par to, ka situācijā, kad pēkšņi radās konflikts, man vēl joprojām nebija pietiekami daudz labestības. Tajā vakarā Skolotājs deva man izpratni.

Skolotājs ir teicis:

"Patiesā labestībā nav it nemaz savtīguma, un [cilvēks], saskaroties ar jebkuru citu [cilvēku] vai dzīvajām būtnēm kopumā, raudzīsies uz visu ar taisnām domām un sirsnīgu labestību." (“Kas ir Dafa sekotājs,” Likuma izklāsti dažādās vietās, XI apkopojums, neoficiāls tulkojums)

Kad vērtēju šo praktizētāju saskaņā ar maniem pašas priekšstatiem, tajā visā bija apslēpts savtīgums. Lai gan manis teiktais vai paveiktais šķita esam viņas labā darīts, tas bija sajaucies ar personīgajiem aizspriedumiem. Tādā veidā man nebija iespējams būt tīrai un nesavtīgai. Es nonācu pie atziņas, ka labestīga rīcība un taisnas domas attiecībā uz dzīvajām būtnēm nozīmē to, ka tādiem pašiem mums vajadzētu būt arī pret citiem praktizētājiem.

Nākamajā dienā es sazinājos ar šo praktizētāju ar labestību un taisnām domām. Es piedzīvoju patiesas labsirdības sajūtu attiecībā pret citiem cilvēkiem, kā arī to dabisko un patīkamo sajūtu, kāda rodas, saplūstot ar Likumu.

Neatkarīgi no tā, kādā vidē atrodamies, neskatoties uz to, cik grūti ir mūsu uzdevumi, un vienalga, vai spēlējam galveno lomu vai sniedzam atbalstu, – mums skaidri jāapzinās, ka esam Dafa sekotāji, vienlaikus uzcītīgi pilnveidojot sevi un skatoties sevī. Tikai tad, kad fundamentāli izmainām sevi, mēs varam patiešām izpildīt savus pienākumus un īstenot mūsu vēsturisko misiju.

Šī ir mana izpratne manis sasniegtajā līmenī; lūdzu ar labestību norādīt uz jebkādām nepilnībām.

Redaktora piezīme: Šis raksts atspoguļo tikai autora izpratni pašreizējā pilnveidošanās stāvoklī un paredzēts savstarpējai pieredzes apmaiņai starp praktizētājiem, lai mēs varētu "salīdzināt mācoties, salīdzināt pilnveidojoties." (Patiesa pilnveidošanās, Hun Jiņ)