Egoisms ir dziļi paslēpies zem dažāda veida pieķeršanām. Piemēram, dažreiz mēs augstāk vērtējam vienus cilvēkus, bet ignorējam citus; mēs vērtējam pēc tā, vai cilvēka teiktais atbilst mūsu viedoklim; mēs dusmojamies, ja kāds izjauc mūsu plānus; mēs nevēlamies iziet no mājas, lai darītu Dafa darbu, raizējamies, ka tas varētu negatīvi ietekmēt atmosfēru ģimenē; mēs aizkavējam mūsu Dafa darbu, jo baidāmies, ka mūs pamanīs paziņas, un arī baidāmies tikt pakļauti vajāšanām. Mēs vienmēr cenšamies vispirms paveikt laicīgo cilvēku darbu, bet Dafa darbus atstājam otrajā plānā, un mēs negribam paveikt Dafa darbu paši, bet vienmēr meklējam partneri, jo tas dod mums lielāku pārliecību. Kad es izplatu patiesību skaidrojošus materiālus, es vispirms domāju par to, lai mani neviens nepamanītu, tā vietā, lai koncentrētos uz dzīvo būtņu glābšanu. Es vienmēr skaidroju patiesību tikai vecākiem cilvēkiem vai sievietēm, jo domāju, ka tā ir daudz drošāk. Dažreiz es skaidroju patiesību atbilstoši pašas izdomātam plānam, nevis atbilstoši situācijai, kas izveidojās, skaidrojot patiesību. Rezultātā ļoti nedaudzi cilvēki, ar kuriem es runāju, izstājās no ĶKP.
Dažreiz egoismu nav viegli atpazīt, tas ir ļoti dziļi paslēpts. Piemēram, kad es ļoti centos atbrīvoties no pieķeršanās bailēm un centīgi mācījos Likumu, Faluņgun mācību, zemapziņā bija paslēpts patiesais mērķis: aizsargāt sevi no vajāšanām un neciest nekādus zaudējumus. Es lēju daudz asaru, taču ne jau tādēļ, ka neizdevās glābt daudzās dzīvās būtnes, bet aiz žēluma pret sevi. Es neizdarīju to, ko varēju izdarīt, nepieliku visas pūles, lai glābtu cilvēkus, un palaidu garām daudzas man dotās iespējas.
Pieķeršanās komfortam sakņojas egoismā. Šī pieķeršanās rada milzīgus šķēršļus, neļaujot uzcītīgi pilnveidoties. Šī pieķeršanās izpaužas paradumā ilgāk pagulēt, labi paēst, slinkumā, lēnā reakcijā, neizlēmībā, pasivitātē, tā izpaužas, kā nevēlēšanās kontaktēties ar citiem praktizētājiem, centienos neapgrūtināt sevi u.t.t. Rezultātā sarūk iespēju skaits dzīvo būtņu glābšanai. Dažreiz, tiklīdz izeju no mājas, lai skaidrotu patiesību, negaidīti rodas doma: „Būtu labāk, ja es paliktu mājās un vairāk mācītos Likumu.” Tādējādi ar Likuma mācīšanos es piesedzu savas pieķeršanās. Tāda doma ir ļoti bīstama, es sapratu, ka pienācis laiks atbrīvoties no tās.
Turklāt es sapratu, ka tieksme parādīt sevi izriet no egoisma, jo šajā tieksmē pašā par sevi izpaužas pieķeršanās sev. Kopš bērnības es sevī attīstīju paradumu būt tīrīgai un kārtīgai, un daudzi man izteica komplimentus šai ziņā. Tādēļ, pat tagad (esmu 36 gadus veca), es vienmēr lepojos ar to, ka man ir laba estētiskā gaume, stipra veselība un skaista figūra. Tagad, kad esmu atklājusi sevī šo ļoti slikto pieķeršanos, tā jau ir gandrīz iznīcināta. Es sevī atklāju vēl vienu izrādīšanās tieksmes izpausmi - vienmēr esmu uzskatījusi, ka mana ģērbšanās maniere ir etalons.
Visas šīs sliktās pieķeršanās izriet no egoisma. Šodien es to atklāju tādēļ, lai pilnībā iznīcinātu visu šo pieķeršanos cēloni.
Draugi praktizētāji, būsim centīgi pilnveidošanās praksē! Likuma Izlabošanas process tuvojas noslēgumam. Tikai atbrīvojoties no visām savām pieķeršanām un sava ego, mēs spēsim sasniegt apskaidrību un atgriezties kopā ar Skolotāju.
Lūdzu, ar labestību izlabojiet manu nepareizo izpratni, jo mans izpratnes līmenis ir ierobežots.
Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200805/5971.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...