Ikviens pieļauj kļūdas, un daudzi no mums agrāk, iespējams, ir nodarījuši kaitējumu citiem. Īpaši tas attiecas uz komunistisko Ķīnu, kur daudzi, iespējams, sekoja totalitārajam režīmam, lai apzināti vai neapzināti ļaunprātīgi izmantotu likumu un vajātu nevainīgus cilvēkus. Ko mums vajadzētu darīt, ja tā ir noticis?
Sāpīgās atmiņas par kultūras revolūciju
Desmit gadus ilgusī kultūras revolūcija Ķīnā (1966. – 1976. g.) bija īpašs haosa periods. Režīma kūdīti pastiprināt šķiru cīņu, daudzi cilvēki vērsās pret saviem ģimenes locekļiem, kaimiņiem, kolēģiem, skolotājiem un skolēniem. Tajā laikā bija ierasts rīkot publiskas nosodīšanas sēdes un izvērst vardarbību pret nevainīgiem cilvēkiem.
Vans Dzjijujs, viens no sarkanās gvardes (hunveibinu) pārstāvjiem, sākotnēji bija maigas dabas jauneklis. Pēc tam, kad viņu kritizēja par dedzības trūkumu šķiru cīņā, viņš mainījās un cīnījās vēl niknāk nekā pārējie. Galu galā 1967. gadā viņš bandu kautiņā nogalināja 19 gadus vecu jaunieti. Vanam tobrīd bija tikai 16 gadi.
Taču kopš tā laika šī sāpīgā pieredze ir mocījusi Vanu. 2011. gada janvārī viņš nolēma publiski nožēlot savu grēku. "Ja ir atmaksa, esmu to pelnījis. Jebkurā gadījumā man tas ir jādara zināms sabiedrībai un jāsaglabā kā vēstures liecība," rakstīja tobrīd nu jau 62 gadus vecais tirgotājs. "Vēsturi nedrīkst aizmirst."
Arī 68 gadus vecais Fudzjaņas provinces Taininas apgabala iedzīvotājs Lejs Jinlans 2013. gadā pauda nožēlu par to, ka Kultūras revolūcijas laikā ir pazemojis citus. "Daudzus gadus pēc šiem incidentiem pārdomājot to, ko esmu sastrādājis, tagad saprotu, ka mana rīcība bija nicināma, un es nožēloju, ka aizvainoju citus," viņš teica.
Čeņs Sjilu ir dēls vienam no komunistiskās Ķīnas dibinātājiem – Čeņam Ji. 2013. gadā viņš arī uzrakstīja atklātu vēstuli, kurā atvainojās par savu rīcību kultūras revolūcijas laikā. "Es uzņemos tiešu atbildību saistībā ar to, ka ziņoju par skolu vadītājiem, dažiem skolotājiem un skolēniem, par viņu kritizēšanu un pāraudzināšanu ar piespiedu darbu," viņš rakstīja. "Es biju aktīvs dumpinieks un organizēju ziņošanu par skolu vadītājiem. Vēlāk, kad biju skolas revolucionārās komitejas direktors, man nepietika drosmes pārtraukt necilvēcīgās vajāšanas."
"Mana atvainošanās ir novēlota, taču dvēseles attīrīšanās, sabiedrības progresa un nācijas nākotnes labā šāda veida atvainošanās ir nepieciešama," viņš piebilda.
Traģēdijas turpinās
Kamēr sabiedrība slavēja iepriekš minētos cilvēkus par viņu drosmi atzīt savas kļūdas, tikai retais saprata, ka joprojām nav izlabota milzīga komunistiskā režīma pieļautā kļūda – Faluņgun vajāšana.
Komunistiskā Ķīna 1999. gada jūlijā sāka Faluņgun praktizētāju vajāšanu tikai tāpēc, ka viņi ticēja "Īstenības-Labestības-Pacietības" principiem. Noziegums pret nevainīgiem praktizētājiem turpinās arī šodien.
Pēdējo 23 gadu laikā ir aizturēti, ieslodzīti un spīdzināti daudzi praktizētāji. 2021. gadā vien vajāšanu dēļ dzīvību zaudēja 132 praktizētāji. Uz šodienu kopējais apstiprināto Faluņgun praktizētāju nāves gadījumu skaits ir 4884.
Starp mirušajiem praktizētājiem bija Dzjans Guobo, bijušais Šaņdunas provinces Veifanas pilsētas ierēdnis. "Par savas ticības aizstāvēšanu Dzjans tika arestēts 13 reizes. Izciešot divus ieslodzījuma termiņus darba nometnē un piecu gadu ilgu cietumsodu, viņš tika pakļauts 77 spīdzināšanas veidiem, tostarp elektrošoka steku triecieniem, "tīģera solam" un piespiedu barošanai ar nezināmiem toksiskiem preparātiem,” rakstīts Minghui.org publikācijā par šo nāves gadījumu. [publikācijas tulkojums latviski ] "Daži ieslodzītie pat teica, ka nekad nav redzējuši, ka kāds būtu tik nežēlīgi spīdzināts."
Gaņsu provinces Huininas apgabala tiesnesei Tuo Juijinai, kura piedalījās apspiešanā, tika diagnosticēts vēzis. Pirms nāves viņa atvainojās par nevainīgu praktizētāju notiesāšanu.
Kāds Guidžou provinces Politiski-juridisko lietu komitejas darbinieks arī saskārās ar sekām pēc tam, kad bija vajājis praktizētājus viņu ticības dēļ. Viņa dēlam tika diagnosticēta neārstējama slimība, un viņš bija tuvu nāvei. Uzzinājis patiesos faktus no praktizētājiem, šis darbinieks no sirds nožēloja grēkus un lūdza palīdzību Li Hundži kungam, Faluņgun dibinātājam. Vēlāk viņa dēla veselības stāvoklis uzlabojās. Kopš tā laika šī amatpersona atrod veidus, kā aizsargāt praktizētājus, izvairoties nodarīt kaitējumu citiem un sev.
Kopš nākšanas pie varas 1949. gadā Ķīnas komunistiskā partija ir nogalinājusi desmitiem miljonu nevainīgu cilvēku. Faluņgun vajāšana ir tikai turpinājums tās brutalitātei un meliem. Atsakoties no kompartijas, nožēlojot pagātnē pastrādāto un atlīdzinot zaudējumus, cilvēki tiks atalgoti ar svētību.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/12/19/205260.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.