Faluņgun vajāšanas 23. gadadienā 38 valstu valdībām iesniegts jauns vainīgo saraksts

Šā gada 20. jūlijā apritēja 23 gadi, kopš Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) 1999. gada jūlijā sāka apspiest Faluņgun. Tuvojoties šai gadadienai, Faluņgun praktizētāji 38 valstīs ir sastādījuši un iesnieguši savu valstu valdībām jaunu likumpārkāpēju sarakstu, aicinot saukt vainīgos pie atbildības. Praktizētāji ierosina aizliegt noziedzīgā nodarījuma izdarītājiem un viņu ģimenēm ieceļot šajās 38 valstīs, kā arī iesaldēt viņu aktīvus šajās valstīs.

Šīs 38 valstis ir ASV, Apvienotā Karaliste, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Francija, Itālija, Spānija, Nīderlande, Polija, Beļģija, Zviedrija, Austrija, Īrija, Dānija, Somija, Čehijas Republika, Portugāle, Grieķija, Ungārija, Slovākija, Luksemburga, Horvātija, Slovēnija, Latvija, Igaunija, Kipra, Malta. Turklāt šai procesā iesaistījās 10 Āzijas, Eiropas un Amerikas valstis, tostarp Japāna, Dienvidkoreja, Indonēzija, Šveice, Norvēģija, Lihtenšteina, Izraēla, Meksika, Čīle un Dominika. Latvija, Čīle un Dominika šajos centienos piedalījās pirmo reizi.

Visi vainīgie ir piedalījušies Faluņgun vajāšanā Ķīnā. Iesniegtajā sarakstā tika iekļauta sīkāka informācija par likumpārkāpēju noziegumiem, kas apkopota, pamatojoties uz Minghui.org ziņojumiem. ASV Valsts departamenta amatpersonas pirms trim gadiem norādīja, ka Faluņgun praktizētāju iepriekš sniegtā informācija ir ticama un profesionāli pasniegta, un tā varētu kalpot par paraugu citām organizācijām.

ASV valdības publicētajos ikgadējos cilvēktiesību ziņojumos un ziņojumos par reliģijas brīvību minēta vajāšanas statistika (piemēram, nāves gadījumi, notiesāto praktizētāju skaits, aizturēto praktizētāju skaits), kā arī atsevišķi piemēri, kas ņemti tieši no Minghui.org.

Līdzīgi kā iepriekš iesniegtajos sarakstos arī jaunajā sarakstā ir uzskaitītas ĶKP amatpersonas, kas iesaistītas vajāšanās dažādos valdības līmeņos un dažādās aģentūrās un organizācijās. Lūk, daži piemēri:

* Tans Jidzjuņs (唐一军): partijas vadošās grupas sekretārs un Tieslietu ministrs, ĶKP Centrālkomitejas Politiski-juridisko lietu komitejas loceklis.

* Liu Džeņjujs (刘振宇): bijušais Tieslietu ministra vietnieks, partijas vadošās grupas biedrs.

* Šao Lejs (邵雷): bijušais Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes direktors.

* Sjujs Dzjasjiņs (徐家新): partijas vadošās grupas sekretārs un Dzjiliņas provinces Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

* Dins Šuņšens (丁顺生): partijas vadošās grupas sekretārs un Hebejas provinces prokuratūras virsprokurors.

* Vejs Jaņmins (卫彦明): Hebejas provinces Augstākās tiesas priekšsēdētājs, partijas vadošās grupas sekretārs, provinces Politiski-juridisko lietu komitejas loceklis.

* Džans Dzjatiaņs (张甲天): partijas vadošās grupas sekretārs un Šaņdunas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Šaņdunas Tiesnešu apmācības institūta prezidents.

* Bi Baoveņs (毕宝文): bijušais Heilundzjanas provinces vicegubernators, partijas vadošās grupas loceklis, Politiski-juridisko lietu komitejas partijas sekretāra vietnieks, provinces milicijas pārvaldes direktors, partijas komitejas partijas sekretārs un galvenais inspektors.

* Ma Tinduns (马廷栋): Liaoninas provinces "ofisa 610" direktora vietnieks, Liaoninas Politiski-juridisko lietu komitejas sekretāra vietnieks.

* Liņs Džimiņs (林志敏): partijas vadošās grupas sekretārs un Liaoninas provinces Tieslietu departamenta direktors, provinces Ieslodzījuma vietu pārvaldes politiskais direktors, Liaoninas Politiski-juridisko lietu komitejas loceklis.

* Liņs Fenhajs (林峰海): bijušais Šaņdunas provinces partijas komitejas pastāvīgās komitejas loceklis, Šaņdunas Politiski-juridisko lietu komitejas sekretārs, provinces Politiskās konsultatīvās konferences priekšsēdētāja vietnieks.

* Ji Džeņli (弋振立): Henaņas provinces Politiski-juridisko lietu komitejas partijas sekretāra vietnieks, "ofisa 610" direktors.

* Faņs Huapins (范华平): Šaņdunas provinces valdības partijas vadošās grupas loceklis, vicegubernators, Šaņdunas Politiski-juridisko lietu komitejas sekretāra vietnieks, provinces milicijas pārvaldes direktors un partijas sekretārs, Šaņdunas Milicijas koledžas prezidents.

* Liu Dzjaņmiņs (刘剑民): Hebejas provinces Tieslietu departamenta direktora vietnieks un partijas sekretāra vietnieks, provinces Ieslodzījuma vietu pārvaldes direktors, partijas komitejas sekretārs.

* Fens Gans (冯刚): partijas komitejas loceklis un Dzjiliņas provinces Tieslietu departamenta direktora vietnieks, partijas sekretārs un provinces Ieslodzījuma vietu pārvaldes direktors.

* Liu Jadžou (刘亚洲): Heilundzjanas provinces Harbinas pilsētas mēra vietnieks, Harbinas partijas grupas loceklis, Harbinas milicijas pārvaldes direktors un partijas sekretārs, galvenais inspektors, pašvaldības administratīvās tiesībaizsardzības drošības koordinācijas vadošās grupas biroja direktors.

* Vu Dže (吴喆): bijušais Liaoninas provinces Daliaņas pilsētas Prokuratūras virsprokurors.

* Dzjaņs Biao (蹇彪): Liaoninas provinces Šeņjanas pilsētas Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences partijas sekretāra vietnieks, bijušais Liaoninas provinces Čaojanas pilsētas partijas sekretārs.

* Jans Minsjiņs (杨明昕): Heilundzjanas sieviešu cietuma direktors.

* Ši Genhueja (史耕辉): Heilundzjanas sieviešu cietuma politiskā direktore.

* Tao Šupina (陶淑萍): Heilundzjanas sieviešu cietuma devītās nodaļas priekšniece.

Vidēja un zemāka līmeņa likumpārkāpēji šajā sarakstā netika iekļauti.

Sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpējiem tiek piemērotas arvien lielākā skaitā valstu. 2016. gadā pieņemtajam ASV "Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības aktam" sākotnēji bija paredzēts darboties sešus gadus, un tas zaudēja spēku 2022. gada 23. decembrī. Taču ASV Kongress šogad atjaunināja likumu, padarot to par pastāvīgu un spēkā esošu tiesību aktu.

ASV Valsts departamenta amatpersonas aicināja reliģiskās un ticīgo organizācijas iesniegt cilvēktiesību pārkāpēju sarakstus. Viņi norādīja, ka ir paredzēti dažādi tiesiski pasākumi, lai sauktu vainīgos pie atbildības.

Papildus "Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības aktam" uz cilvēktiesību pārkāpējiem attiecas arī Valsts departamenta "Ārvalstu operāciju un saistīto programmu apropriācijas likuma" 7031. panta c. punkts. Turklāt ir likumi par vispārējo imigrāciju un robežu drošību. Jebkurā gadījumā, vienmēr ir pieejams vismaz viens tiesisks pasākums, teica ASV Valsts departamenta amatpersona. Lai gan juridiskās procedūras, kas saistītas ar "Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības aktu", var būt sarežģītas, citi likumi ir vieglāk īstenojami un var attiekties gan uz likumpārkāpējiem, gan viņu ģimenes locekļiem. Arī vīzas atteikuma gadījumā nav jāsniedz paskaidrojumi, jo vīzas saņemšana ir uzskatāma par privilēģiju. Lai gan iemesli var netikt publiskoti, paši likumpārkāpēji zinās, kāpēc viņu vīzu pieteikumi tika noraidīti.

Līdz šim tiesību akti par atbildību cilvēktiesību jomā ir pieņemti ASV, Kanādā, Apvienotajā Karalistē, Austrālijā un visās 27 ES valstīs. Lai gan Norvēģija nav ES dalībvalsts, tajā arī darbojas "Likums par starptautisko sankciju piemērošanu cilvēktiesību pārkāpējiem". Arī Japānas parlaments un cilvēktiesību grupas apspriež iespēju pieņemt līdzīgus likumus. Tiek norādīts, ka Japānas valdība var atsaukties uz spēkā esošajiem likumiem ārējās tirdzniecības jomā, lai piemērotu sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem, iesaldējot aktīvus vai liedzot ieceļošanu.

Turklāt rietumvalstis apmainās ar informāciju par cilvēktiesību pārkāpējiem. ASV, Kanāda un Apvienotā Karaliste cieši sadarbojās šajā jomā, regulāri organizējot ikgadējas starpvaldību sanāksmes, kurās aicinātas piedalīties vajātas reliģiskās un ticīgo grupas (tostarp Faluņgun). Šajās sanāksmēs tiek apspriesti politikas virzieni un cilvēktiesību pārskatatbildības aktu īstenošanas gaita. Tiek izskatīti arī vajāto grupu jautājumi un ierosinājumi.

Otrajā ikgadējā Starptautiskās reliģijas brīvības samitā, kas notika Vašingtonā 2022. gada jūnija beigās, aktuāla tēma bija sankciju piemērošana vainīgajiem, kuri pārkāpj reliģijas brīvību, un konferences dalībnieki šo ideju uzņēma atzinīgi. Faluņgun praktizētāju stendu apmeklēja arī ASV Valsts departamenta drošības un cilvēktiesību nodaļu darbinieki. Uzzinājuši par apspiešanu Ķīnā, viņi teica, ka vajāšanas ir neiedomājamas un ir uzskatāma par genocīdu.

Faluņgun praktizētāju vajāšana jebkādā veidā ir nelikumīga, un vainīgie galu galā tiks saukti pie atbildības. Šajā saistībā mēs brīdinām vainīgos neriskēt, jo tas ir tikai laika jautājums, kad viņi tiks iekļauti Rietumvalstu sankciju sarakstā. Turpmāka iesaistīšanās vajāšanā liegs šīm personām un viņu ģimenēm ieceļot, studēt, veikt uzņēmējdarbību vai apmesties uz dzīvi šajās valstīs. Pārtraucot veikt pārkāpumus, šie cilvēki varētu kaut ko darīt, lai kompensētu zaudējumus, ko viņi nodarījuši Faluņgun praktizētājiem.

Cīņā starp labo un ļauno mēs visi izvēlamies nostāties kādā no pusēm. Likumpārkāpējiem, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, prokuroriem, tiesnešiem un ieslodzījuma vietu uzraugiem, ir jāaizsargā un jāuztur taisnīgums attiecībā uz nevainīgajiem. Tomēr saskaņā ar "ofisa 610" norādījumiem viņi ir īstenojuši vajāšanas politiku, lai kaitētu nevainīgiem praktizētājiem. Līdzko pienāks diena, kad ĶKP tiks saukta pie atbildības par noziegumiem pret praktizētājiem, viņi neizvairīsies no atbildības. Mēs patiesi ceram, ka šie cilvēki pārtrauks sekot ĶKP un darīt ļaunu, lai tādējādi palīdzētu Faluņgun praktizētājiem un arī paši sev.


Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/8/11/202738.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.