Dzjans Dzemiņs saņems atmaksu par Faluņgun vajāšanu

Dzjans Dzemiņs 1989. gadā kļuva par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) augstāko līderi, pateicoties tam, ka piedalījās studentu demokrātiskās kustības apspiešanā. Ar lozungu "uzkrāt bagātību, vienlaikus esot neuzkrītošam un pieticīgam" viņš pārvērta valsti par korupcijas zemi, kurā ar grūtībām var atrast ierēdni, kas spētu atturēties no kukuļņemšanas. Vēršoties pret Faluņgun un šīs prakses principiem – Īstenība, Labestība un Pacietība – viņš vēl vairāk iegrūda ķīniešu tautu melu, ļaunuma un šķiru cīņas bezdibenī.

Ķīnas sabiedrība un tās pilsoņi joprojām cieš no Dzjana valdīšanas sekām. Daudziem radies jautājums – vai Dzjans par saviem noziegumiem samaksājis tik vien kā ar savu nāvi. Viņš nomira 2022. gada 30. novembrī.

Kopš seniem laikiem ķīnieši ir ticējuši, ka "labais un ļaunais tiks attiecīgi atalgots". Mēs vēlamies pakavēties pie tā, ar kādām sekām Dzjans saskārās, būdams vēl dzīvs, un ar kādām saskaras tagad, atrodoties viņsaulē.

Bēdīgi slavenais līderis

ĶKP varas iestādes paziņoja par Dzjana nāvi 30. novembrī, un daudzi Ķīnas iedzīvotāji izjuta atvieglojumu. Daži pat nosvinēja to ar uguņošanu. Viņi priecājās, ka šis bēdīgi slavenais diktators beidzot ir miris. Interesanti, ka gan Ķīnas interneta lietotāji, gan ārzemju ziņu mediji daudzviet bija nodēvējuši Dzjanu par krupi – šis nicinošais apzīmējums radās laikā, kad Dzjans bija Šanhajas partijas sekretārs (1987.–1989.).

Grāmatā “Patiess stāsts par Ķīnas Dzjanu Dzemiņu”, kas tika izdota laikā, kad Dzjans vēl bija pie varas, aprakstīta Dzjana saistība ar krupi, viņa nodevība (gan viņš, gan viņa tēvs bijuši nodevēji), krāpšana (viltus piederība ĶKP, nepatiesi apgalvojumi par to, ka viņu adoptējis tēvocis, kurš bijis ĶKP biedrs) un nepiedienīgas attiecības ar vairākām sievietēm. Tikai daži komunistu līderi ir tikuši atmaskoti šādā veidā (esot vēl pie varas).

Pēc tam, kad 1999. gada jūlijā viņš deva pavēli sākt vajāt Faluņgun – miermīlīgu meditācijas sistēmu, kas pilnveido apziņu un ķermeni, Dzjanu sāka bieži mocīt murgi.

Zinot par savu nepiedodamo grēku pret nevainīgiem Faluņgun praktizētājiem, kuri vienkārši vēlējās būt labāki pilsoņi, viņš baidījās nonākt ellē. Rezultātā viņš mājās ar roku pārrakstīja Kšitigarbhas Bodhisatvas sūtru un iztērēja veselu bagātību, lai lamas par viņu lūgtos. Šīs ļaunās rīcības dēļ tautā viņu dažkārt sauca par Dzjanu gui (spoks Dzjans).

Baisās sekas

Jadžou Džoukan (ķīniešu valodā iznākošs iknedēļas izdevums par starptautiskiem jautājumiem) ziņoja, ka Dzjans apmeklējis Džaņtaņliņas templi Aņhujas provincē 2004. gada jūnijā, lai izlūgtos Kšitigarbhas Bodhisattvas aizsardzību. Dzjans devās ceļojumā 4. jūnijā un nevarēja vien sagaidīt, kad ieradīsies Dzjuhua kalnā, kur atrodas templis. Viņš pastāstīja saviem palīgiem, ka iepriekšējā dienā viņam bijis šausminošs sapnis, kurā viņš izcietis mokas Avīči ellē.

Avīči elle (jeb Nebeidzamā elle) ir zemākais elles līmenis, un tas ir lieliski aprakstīts grāmatā “Patiesais stāsts par Ķīnas Dzjanu Dzemiņu”. Vārds “nebeidzamā” attiecas uz nebeidzamu sodu ellē. Ir piecas “nebeidzamības”: pirmā – nebeidzams laiks, kas nozīmē nepārtrauktas ciešanas visas diennakts garumā; otrā – nebeidzamā vieta, kas nozīmē, ka katrs ķermeņa centimetrs tiek pakļauts spīdzināšanai, nevienu vietu neatstājot neskartu; trešā – nebeidzamās spīdzināšanas ierīces, kas nozīmē, ka bezgalīgi tiek izmantoti atšķirīgi soda rīki; ceturtā – nebeidzamais statuss, kas nozīmē, ka visi tiek spīdzināti vienādi, neatkarīgi no dzimuma vai sociālā statusa iepriekšējā dzīvē; un piektā – nebeidzamais stāvoklis, kas nozīmē, ka sodītie nebeidzami atrodas stāvoklī, kad mirst no ciešanām, lai pēc tam atgūtu apziņu un turpinātu ciest,” rakstīts grāmatā. “Ciešanām, kuras nosodītie pārdzīvo iznīcināšanas procesā, slāni pa slānim, nav gala. Šajā Visumā nav nekā šausminošāka.”

Tāpat informācija no Džaņtaņliņas tempļa apraksta detaļas, kas balstītas uz Kšitigarbhas Bodhisatvas vārdiem. Ellē “sargi izmanto simtiem sarkani nokaitētu dzelzs naglu, lai iedzītu tās kaulos, no kuriem pēc tam nāk ārā liesmas un kas sadedzina visu ķermeni. Tur ir arī spīdzināšana sniegainā kalnā, kur stindzinošs vējš pūš tik stipri, ka plaisā āda un miesa. Papildus tam, Avīči ellē cilvēkus met no liela augstuma uz kokiem, kas veidoti no nažiem un zobeniem, tā, ka viss ķermenis tiek sagraizīts gabalos,” rakstīts tekstā, “tajā brīdī gribas nomirt, taču tas nav iespējams. Turklāt šī spīdzināšana notiek bez pārtraukuma, atkal un atkal. Tas ir šausminoši.”

Ir ķīniešu teiciens: “Labais tiek atalgots ar labo, bet ļaunais – ar ļaunu”. Katrs pats izvēlas darīt labu vai ļaunu, un viņš saskarsies ar atbilstošām sekām.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/12/16/205212.html