Praktizētāji Šveicē rīko ceturto Faluņ Dafa pieredzes apmaiņas konferenci vācu valodā

2022. gada 23. oktobrī Šūpfheimā, nelielā pilsētiņā valsts centrālajā daļā, notika ceturtā pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference starp vāciski runājošiem Faluņ Dafa praktizētājiem Šveicē. Konferencē piedalījās praktizētāji no Šveices, Vācijas un Austrijas. Divdesmit divi praktizētāji dalījās savā pilnveidošanās pieredzē.

Runātāji stāstīja par to, kā, vadoties pēc Faluņ Dafa principiem – Īstenības, Labestības un Pacietības –, viņi uzlabojuši savas nepilnības darbā, mācībās un ikdienas dzīvē. Daži runāja arī par izpratni, kas gūta, stāstot cilvēkiem vajāšanas faktus.

23. oktobrī Šūpfheimā notika Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konference.

Praktizētāji dalās savā pilnveidošanās pieredzē.

Īstenības, Labestības un Pacietības principi palīdzēja man saglabāt labestīgu sirdi intensīva spiediena apstākļos

Denīze ir medmāsa un strādā slimnīcā. Pandēmijas laikā viņa tika nosūtīta uz kovida slimnieku nodaļu. Viņa teica: "Mēs bijām atdalīti no visām pārējām telpām, un nezinājām, cik ilgi šie pasākumi turpināsies. Bija sajūta, it kā mēs atrastos izolētā pasaulē. Pat mūsu atpūtas telpa bija vāji apgaismota. Mēs nevarējām iziet no nodaļas savas maiņas laikā. Mēs nēsājām plastmasas aizsargapģērbu, tostarp aizsargbrilles un divas sejas maskas. Tas apgrūtināja elpošanu. Trūka personāla, jo cilvēki bija jāizolē un baidījās, jo mēs aprūpējām ar kovidu inficētus cilvēkus. Bieži vien mums nebija laika atpūtai. Dažkārt mēs strādājām bez pārtraukuma septiņas vai astoņas stundas, pirms varējām paņemt atelpas pauzi vai pat aiziet uz tualeti vai kaut ko paēst."

Viņa arī pastāstīja, ka šajos mēnešos viņu nodaļā nevarēja strādāt neviens, izņemot medicīnas personālu. Papildus ierastajiem uzdevumiem medicīnas māsām bija jāuzņemas arī papildu pienākumi, piemēram, preču pasūtīšana, tualešu un telpu, kā arī virtuves uzkopšana. Viņām vajadzēja veikt telefona zvanus un izdalīt pārtiku. Apkopojot var teikt, ka tas bija ārkārtīgi liels izaicinājums – gan fiziski, gan garīgi. Viņu vienīgais kontakts ar ārpasauli bija telefona zvani. Darba uzdevumi nepārtraukti mainījās. Brīžiem izmaiņas notika ik pēc stundas.

Vēl vairāk pastiprinot viņas slogu, kolēģe sūdzējās, ka Denīze nestrādā pietiekami ātri, ka viņa strādā pārāk maz stundu, ka viņas darbs neatbilst standartiem utt. Saskaroties ar spēcīgu spiedienu darbā un netaisnīgu kritiku, Denīze bija sarūgtināta un aizvainota. Taču viņa zināja, ka ir praktizētāja, un atgādināja sev, ka tas viss viņai ir iespēja pilnveidoties. Viņa padalījās: "Skolotājs man palīdzēja, Īstenības, Labestības un Pacietības principi savaldīja manas emocijas. Es iemācījos, saskaroties ar grūtībām, saglabāt labestīgu sirdi un atbrīvoties no pieķeršanām."

Viņas attieksme un uzvedība ietekmēja citus kolēģus. Vēlāk kolēģe, kas viņu kritizēja, uzslavēja viņu vadītāja klātbūtnē, un pārējie darbinieki sāka viņai vairāk uzticēties. Kolēģi lūdza viņu rūpēties par sarežģītiem pacientiem, un viņa ar prieku uzņēmās šo pienākumu. Viņa bija pacietīga un iejūtīga pret spītīgiem un augstprātīgiem pacientiem. Viņas kolēģi bija pārsteigti par viņas pacietību, un šie sarežģītie pacienti labprāt pieņēma Denīzes aprūpi.

Denīze izteica pateicību Skolotājam: "Skolotājs palīdzēja man saprast Fa principus, saskatīt savas nepilnības un pilnveidoties."

Arī nokļūstot avārijā, neaizmirst par cilvēku glābšanu

Ursulu un divus praktizētājus notrieca automašīna, kad viņi dalīja Shen Yun veicināšanas materiālus. Autovadītājs aizbēga no negadījuma vietas. Neviens no viņiem trijiem necieta.

Ursula saprata, ka negadījums notika tāpēc, ka viņiem bija jāatlīdzina karmiskais parāds. Viņa atcerējās Skolotāja skaidrojumus par Dafa sekotāju misiju glābt cilvēkus. Viņa neapvainojās uz autovadītāju un vēlējās viņam pastāstīt par Faluņ Dafa. Viņa uzrakstīja vēstuli, lai pateiktu, ka ar viņiem viss ir kārtībā, un pievienoja informāciju par Faluņ Dafa. Autovadītājs bija 97 gadus vecs vīrs. Drīz vien viņš atbildēja, ka arī viņš nav ievainots un ar interesi izlasījis informatīvo bukletu par Faluņ Dafa. Kad viņa meita palīdzēja tēvam tikt galā ar incidentu, viņa arī izlasīja informāciju.

Meklēšanas sevī spēks

Sintiju ļoti uztrauca tas, ka viņas gadu vecais dēls varētu izskriet uz ielas, un bija neapmierināta ar to, ka mājas īpašnieks nav uzstādījis dārzā žogu. Viņa arī brīdināja kaimiņus aizslēgt mājas ārdurvis. Viņa bija ļoti noraizējusies un vairākas reizes dienā pārbaudīja, vai durvis ir aizslēgtas.

Viņa zināja, ka šīs bailes ir kļuvušas neracionālas. Kad viņa ieskatījās sevī, viņa teica: "Es atklāju savas milzīgās bailes, es baidījos zaudēt savu dēlu. Es centos atbrīvoties no šīs pieķeršanās un domāju par to, ko Skolotājs teica par emocijām." Kad viņa nomierinājās, dēls pārstāja iet pie durvīm un spēlējās tikai dārzā. Viņš vairs nemēģināja izskriet uz ielas, kā agrāk.

Viņai bija arī sarežģītas attiecības ar māti, kura agrāk praktizēja Faluņ Dafa, bet tad pārtrauca. Un tas nebija vienīgais – viņai bija radušās negatīvas domas par Dafa. Sintija cerēja, ka viņas māte atkal pieņems Dafa, taču pēc vairākkārtējām sarunām ar viņu māte savu lēmumu nemainīja. Tomēr, kad Sintija ieskatījās sevī un atpazina savas pieķeršanās, mātes attieksme mainījās.

Sintija stāstīja: "Es atklāju, ka ilgojos, lai mani uzslavētu un pieņemtu. Es sāku skatīties uz lietām no mātes pozīcijām, tā, kā viņa uz mani skatījās pēc tam, kad es sāku praktizēt. Tas man palīdzēja saprast viņas nostāju." Pēc dažām dienām māte viņai teica: "Esmu nolēmusi atsākt praktizēt Faluņ Dafa."

Apzināties Fa mācīšanās un vingrojumu izpildes nozīmi

Diepai Le bija divas dažādas pieredzes. Pirms viņa sāka praktizēt Faluņ Dafa, viņai patika ilgi gulēt. Kādu nakti viņa nevarēja aizmigt, kas bija neparasti. Domājot par lielo darba slodzi nākamajā dienā, viņa kļuva ļoti satraukta. Viņa nolēma piecelties un izpildīt meditāciju sēdus. Negaidīti viņa visu dienu bija modra, lai gan bija gulējusi tikai trīs stundas. Viņa spēja veikt sarežģītus uzdevumus ar mierīgu prātu.

Citā reizē, kad viņa gulēja, jo bija ļoti nogurusi, viņa visu dienu jutās miegaina un viņai sāpēja ķermenis. No šīs atšķirīgās pieredzes viņa saprata, ka "pilnveidošanās praktizētāja principi ir pretēji parastā cilvēka principiem".

Intensīvā darba slodze, ko radīja pilnas slodzes darbs mediju projektā, lika viņai ilgoties pēc atgriešanās pie parastas dzīves. Kādu dienu, mācoties Fa, viņa pēkšņi sajuta to, ko bija piedzīvojusi tad, kad tikko sāka pilnveidoties: "Bija tā, it kā Skolotājs man tieši mācītu Fa. Katrs teikums mani uzrunāja. Es sajutu, kā caur ķermeni plūst silta enerģija."

Viņa pēkšņi saprata, cik absurdas ir viņas žēlabas. "Es sapratu, cik svarīgi ir mācīties Fa un izpildīt vingrojumus," viņa teica. Patiesībā, kad bija daudz darāmā, vajadzēja pavadīt vairāk laika mācoties Likumu. "Ja citu lietu dēļ es saīsinātu laiku, ko veltu Fa apguvei, tas nozīmētu, ka manas prioritātes ir nepareizas un savu laiku neesmu izmantojusi lietderīgi. Visi manis izmantotie attaisnojumi nebija pārliecinoši."

Bija jau gandrīz astoņi vakarā, kad konference noslēdzās. Daudzi praktizētāji guva iedvesmu no pieredzes apmaiņas un teica, ka konference bija ļoti nozīmīga.