Šī gada 5. jūnijā apritēja 20. pavasaris, vasara, rudens un ziema, kopš Dafa sekotāji Apvienotajā Karalistē rīko 24 stundu miermīlīgus protestus pie ĶKP vēstniecības.
Tā ir Skolotāja žēlsirdība un atbalsts, kā arī draugu praktizētāju nesavtīgā sadarbība, kas ļāvusi mums nonākt līdz šai dienai. Dalībnieku vidū ir bijuši 80 un 90 gadus veci sekotāji, kā arī mazie sekotāji, kas ieradušies kopā ar saviem vecākiem. Ir tādi, kas dzīvo Londonā. Ir arī praktizētāji, kuri atbraukuši no citām pasaules daļām, piemēram, Jaunzēlandes un Austrālijas.
Arī parastie cilvēki ir izteikuši mums atbalstu. Reiz kāds cilvēks teica, ka karalienei vajadzētu pasniegt medaļas šiem Faluņgun praktizētājiem, kuri klusi sēž pie ĶKP vēstniecības, jo viņu miers un neatlaidība ir kļuvusi par paraugu Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem. Ir bijuši cilvēki, kuri jautāja: "Naktīs tie, kas strādā ĶKP vēstniecībā, visi ir aizgājuši no darba, un ielās nav pārāk daudz cilvēku, kāda iemesla dēļ jūs atrodaties šeit tik vēlu?" Es arī bieži esmu sev vaicājusi, kāpēc mums tas ir jādara?
Pierakstot šo pieredzi, es atskatījos uz pēdējo 20 gadu pilnveidošanās procesu.
Sākotnējā iecere
Es saņēmu Likumu 1997. gadā Pekinā un 1999. gadā ierados Apvienotajā Karalistē. 2000. gada 1. oktobrī Rietumu praktizētājs Roberts sāka protestu pie ĶKP vēstniecības Londonā , kas ilga 3 dienas. Uzzinājis, ka praktizētāji kontinentālajā Ķīnā ir zaudējuši ticības brīvību un tiesības nodarboties ar pilnveidošanos, turklāt daži no viņiem ir tikuši vajāti līdz nāvei, viņš vēlējās attiecīgi rīkoties un iestāties pret ĶKP īstenotajām Faluņgun vajāšanām. Kad es to uzzināju, biju dziļi aizkustināta, tāpēc piedalījos trīs dienu protestā kopā ar viņu un dažiem citiem praktizētājiem.
Es sapratu, ka nevaru atgriezties Tiaņaņmeņas laukumā Ķīnā, taču es varētu darīt visu iespējamo, lai miermīlīgi protestētu pie ĶKP vēstniecības.
Kad pasākums beidzās, Roberts bija tas, kurš izteica domu, ka mēs varētu miermīlīgi protestēt un praktizēt Faluņgun vingrojumus katru rītu pie ĶKP vēstniecības. Toreiz es biju studente, augstskola atradās netālu no vēstniecības, man bija laiks, tāpēc es piedalījos. Tajā laikā tur bijām tikai 3 - 4 praktizētāji, un katru darba dienas rītu no pulksten 7.00 līdz 9.00 mēs izpildījām vingrojumus vēstniecības priekšā, un blakus uzstādījām A2 izmēra plakātu.
Sākas 24 stundu protests
2002. gada maijā dēmons Dzjans apmeklēja Eiropu. Lai kur viņš arī gāja, tur bija Dafa sekotāji, kas 24 stundas raidīja taisnās domas no tuva attāluma. Apvienotajā Karalistē tie praktizētāji, kuriem apstākļi ļāva, devās uz ārzemēm, lai piedalītos taisno domu raidīšanā no tuva attāluma, bet tie, kuri nedevās šādā ceļojumā, pulcējās pie ĶKP vēstniecības Londonā, lai 24 stundas raidītu taisnās domas. Kad pasākums beidzās, kāds cits praktizētājs ieteica mums 24 stundas turpināt raidīt taisnās domas ĶKP vēstniecības priekšā. Tajā laikā citās valstīs jau bija draugi praktizētāji, kuri šādi rīkojās.
2002. gada 5. jūnijā mēs sākām miermīlīgus protestus 24 stundas diennaktī pie ĶKP vēstniecības Londonā.
Tajā laikā es jau biju pabeigusi studijas, un manam bērnam sākās vasaras brīvlaiks, un visu vasaru es biju vēstniecības priekšā kopā ar savu bērnu. Kad vasaras atvaļinājumi beidzās, akcijā sāka piedalīties mazāk draugu praktizētāju, un bija jānodrošina, ka 24 stundu laikā ir cilvēki, kas pārmaiņus varētu piedalīties akcijā. Tā nu es sāku sadarboties ar citiem praktizētājiem un sastādīju dežūrējošo sarakstu. Tolaik nebija tik daudz Dafa projektu kā šobrīd, dalībnieku rotācijas organizēšana nebija tik sarežģīta, un galvenais izaicinājums bija saskarsme ar apkārtējo iedzīvotāju neapmierinātību.
Tur, kur Londonā atrodas ĶKP vēstniecības diplomātiskie kvartāli, izņemot oficiālo dienesta ēku, atrodas arī dažas elitāras dzīvojamās ēkas. Sākumā daži iedzīvotāji rakstīja sūdzības, sakot, ka vingrojumu mūzika ir pārāk skaļa; arī to, ka mūsu izstādītie plakāti un transparenti nav glīti vai labā kārtībā, un ka tie bojā šīs vietas skaisto skatu; un, tā kā mēs bijām šeit, ĶKP vēstniecība pieprasīja, lai policijas darbinieki apsargā diplomātus. Šie izdevumi tika segti no Lielbritānijas iedzīvotāju nodokļiem, un Lielbritānijas iedzīvotājiem nevajadzētu maksāt par vajāšanām, kas notiek Ķīnā.
Pēc tam, kad visi praktizētāji dalījās pieredzē un ieskatījās sevī, mēs paaugstinājāmies jomās, kurās mums nebija veicies. Vingrojumu mūzikai nevajadzētu būt tik skaļai, un praktizētāji ar īpašām prasmēm izstrādāja projektu un izgatavoja stendus un plakātu sienu, un pēc vairākkārtējiem uzlabojumiem tie kļuva par tādiem, kādi tie mums ir šodien, un, kad mums bija lieli pasākumi, mēs jau iepriekš izsūtījām vēstules apkārtējiem iedzīvotājiem, skaidrojot, kāpēc rīkojam šo pasākumu, un atvainojāmies par sagādātajām neērtībām. Pirms Ziemassvētkiem mēs izsūtījām pateicības vēstules apkārtējiem iedzīvotājiem par sapratni un atbalstu.
Pēc vairākiem gadiem vide mainījās un kļuva daudz labāka. Bieži vien apkaimes iedzīvotāji agros ziemas rītos nesa mums siltu kafiju vai ēdienu kastītes vakarā.
Pārbaudījumi, ar kuriem mēs saskārāmies
2007. gada otrajā pusē Shen Yun sāka sniegt koncertus Apvienotajā Karalistē. Tolaik visi centās noskaidrot, kā to reklamēt un organizēt veicināšanas pasākumus. Tajā piedalījās gandrīz visi praktizētāji, taču šķita, ka cilvēku nekad nebija pietiekami. Toreiz daži praktizētāji man jautāja, vai iespējams, ka mēs varētu mainīt 24 stundu protesta akciju uz protestēšanu tikai dienas laikā, jo sēdošo akciju organizēšanai visu 24 stundu garumā nepieciešamo dalībnieku skaits bija pārāk liels, un tas ietekmēja Shen Yun veicināšanas pasākumus. Teica arī, vai es neesmu pārāk egoistiska, ka joprojām turpinu rīkot 24 stundu protesta akcijas?
Pēc tam, kad klātesošie praktizētāji dalījās pieredzē, visi vienojās, ka vēlas, lai 24 stundu protests turpinātos, un vienlaikus arī Shen Yun veicināšanas aktivitātes tiktu paveiktas. Es arī pārdomāju, vai es neesmu pārāk egoistiska, ka joprojām tik neatlaidīgi turpinu šo projektu? Vai Shen Yun nebija mana galvenā prioritāte? Ko vēlas Skolotājs? Es domāju – droši vien, Skolotājs vēlas, lai mēs pabeigtu savus uzdevumus saistībā ar Shen Yun un tajā pašā laikā neapturētu citus projektus, kuriem nepieciešams ilgtermiņa atbalsts. Ja mūs nebiedētu virspusējās grūtības, mēs noteikti ieraudzītu Skolotāja plānus.
Bija vairāki gadījumi, kad mēs visi jutām, ka nevaram turpināt, un tiešām nebija pietiekami daudz cilvēku, kas pārmaiņus varētu sēdēt pie vēstniecības, bet vienmēr notika tā, kā Skolotājs saka "Džuaņ Faluņ" Devītajā lekcijā ": ... nenoliedzami atklāsi “vītolu pavēni, košus ziedus un vēl arī ciematu tuvumā!"
2010. gadā Shen Yun viesizrādes notika Apvienotajā Karalistē kādā pilsētā ārpus Londonas. Katru nedēļas nogali man bija jādodas ārpus Londonas, lai piedalītos Shen Yun veicināšanas pasākumos, un es nevarēju doties protestēt pie ĶKP vēstniecības. Šajā laikā manā vietā visas brīvās vietas aizpildīja praktizētājs, kurš tikko bija atbraucis no kontinentālās Ķīnas.
Nākamajā gadā praktizētāja no Honkongas ieradās Anglijā, lai būtu kopā ar savu bērnu, kurš šeit mācījās. Viņa dzīvoja netālu no vēstniecības, un nezināja, kā nokļūt kaut kur citur, bet tikai zināja, kā nokļūt līdz vēstniecībai. Tā viņa aizpildīja visas tukšās vietas protesta akcijas dalībnieku sarakstā.
Pēc tam, kad nomierināju savu prātu, es pārskatīju savas domas un darbības: vai piedalīšanās Shen Yun veicināšanas pasākumos un neatlaidīgā dalība šajā projektā nav pretrunā viena ar otru? Un varēju apstiprināt: nē, tā nebija. Patiesībā šie projekti bija labi saplānoti, un viņi viens otru savstarpēji veicināja un virzīja uz priekšu.
Atceros, kā reiz ierados Londonas nomalē, lai tirdzniecības centrā pārdotu biļetes, un, pabeidzot to darīt pulksten. 22.00, braucu ar autobusu, lai atgrieztos pilsētas centrā un uzņemtos nakts maiņu pie vēstniecības. Tirdzniecības centrā es visu dienu bez apstājas prezentēju un iepazīstināju cilvēkus ar Shen Yun, un, sēžot autobusā, sāku justies nogurusi. Pēc tam, kad samainījos ar praktizētājiem pie vēstniecības, es apsēdos meditēt un uzreiz sajutu, ka enerģija ieplūst visā manā ķermenī, ka ķermeņa nogurums acumirklī ir nomazgājies kā dušā, un manu sirdi un prātu caurstrāvoja pateicība.
Kad es noskaidroju, kā jūtas citi praktizētāji, viņi arī juta, ka tas ir labvēlīgi ietekmējis viņu dalību Shen Yun veicināšanas pasākumos. Praktizētājiem, kuri piedāvāja cilvēkiem Shen Yun informatīvos materiālus pie teātra, kas atrodas netālu no vēstniecības, vairumā gadījumu, izdalot tos līdz izrādes noslēgumam, tas neaizņēma pārāk daudz laika. Kad izrāde bija beigusies, pēc informatīvo materiālu izdalīšanas viņi atgriezās un turpināja izpildīt vingrojumus un raidīt taisnās domas ĶKP vēstniecības priekšā, un, lai gan starp projektu aktivitātēm bija pavisam neliels pārtraukums, viņi tomēr piedalījās abos projektos. Bija arī daži praktizētāji, kuri uzņēmās rīta maiņas, un pēc piecu vingrojumu veikšanas viņi devās izlikt informatīvos materiālus pa pastkastītēm, un vingrojumi ļāva viņiem "labi uzlādēt baterijas" pirms došanās ceļā.
Rūpīgi izvērtējot lietas, mēs varējām skaidrāk redzēt, kas jādara. Kamēr mēs, kā vienots ķermenis, ieguldīsim vairāk pūļu komunikācijā un koordinācijā, un vēl vairāk atbrīvosimies no pieķeršanās komfortam, mēs patiešām varēsim turpināt iesākto.
Faluņgun praktizētāju, kas iestājas pret vajāšanām, simbols
Lai stātos pretī vajāšanai, mēs bijām sākuši miermīlīgi protestēt pie ĶKP vēstniecības, un vajāšanas saasināšanās dēļ tas pārtapa par nepārtrauktu 24 stundu protestu.
Kamēr ĶKP nav pārtraukusi Faluņgun vajāšanu, mūsu miermīlīgajiem protestiem ir jāturpinās. Tā bija arī visu tolaik iesaistīto praktizētāju vienprātīgā pirmā doma.
Pirms dažiem gadiem, iestājoties tumsai, mēs mainījām plakātu, kas atradās uz stenda. Garām brauca automašīna, un tajā sēdošais cilvēks nolaida logu un jautāja: "Vai jūs draugi jau braucat prom? Vai vajāšanas ir beigušās? Jums vajadzētu turpināt pastāvēt uz savu!"
Kādu vakaru pirms vairāk nekā 10 gadiem es runāju ar dzejnieku, kurš tikko bija beidzis raidījumu BBC. Mums bija diezgan dziļa saruna, un es atstāju meditācijas vietu un nostājos kopā ar viņu aiz plakātiem. Pēc brīža mūsu priekšā apstājās jauns velosipēdists. Es viņam jautāju, vai viņš nevēlētos parakstīties zem petīcijas, un viņš atbildēja: "Es jau esmu parakstījies, un apstājos, lai paskatītos, kāpēc šodien šeit neviens nesēž? Vai vajāšanas ir beigušās?" Ja tā, viņš gribētu pateikt šo labo vēsti cilvēkiem, kurus pazina. Ja vajāšana nav beigusies, viņš gribētu sēdēt šeit un kādu laiku atbalstīt šo pasākumu, līdz atnāks kāds cits.
Anglijas iedzīvotāju sirdīs un prātos šī vieta ir kļuvusi par simbolu Faluņgun praktizētājiem, kas iestājas pret vajāšanu.
Logs patiesības skaidrošanai
Mūsu plakātu priekšā ir ceļš ar intensīvu satiksmi, un automašīnas brauc garām bez apstājas. Tāpat šeit brauc arī daži tūristu autobusi. Es bieži dzirdēju cilvēku svilpienus garāmbraucošajos transportlīdzekļos, un redzu cilvēkus, kas nolaiž logus, lai parādītu mums uz augšu paceltus īkšķus. Mēs arī bieži dzirdējām, ka gids ekskursijas autobusā stāsta tūristiem: "Šī ir Faluņgun protesta akcija."
Lielajā ēkā aiz mums atrodas Karaliskais Britu arhitektu institūts (RIBA), un tajā bieži tiek rīkotas akadēmiskas sanāksmes, izstādes un visāda veida saviesīgi vakari. Nācēji un gājēji plūst garām nebeidzamā straumē.
Kad ir mūsu maiņa, praktizētāji parasti izpilda vingrojumus, raida taisnās domas, vāc parakstus vai izdala informatīvos materiālus garāmgājējiem. Turklāt daudzi garāmgājēji apstājas, lai izlasītu informāciju uz stendiem un atstātu parakstu zem petīcijas, vai aprunātos ar praktizētājiem, lai labāk izprastu patieso situāciju. Pagājis ilgs laiks un daudzi Lielbritānijas pilsoņi, kas šeit pabijuši, ir sapratuši patiesību par Faluņgun.
Tie, kas uzzina patieso situāciju, pastāstīs par to citiem. Es bieži esmu dzirdējusi, kā gājēji skaidro saviem ceļabiedriem – tas ir Faluņgun, tā iepretim ir ĶKP vēstniecība, un viņi šeit miermīlīgi protestē.
Kādā nedēļas nogalē pirms trim gadiem es dežurēju pa dienu, un redzēju, ka kāds rietumnieks ir pienācis tieši pie mūsu stendiem, apgāja tiem apkārt un tad sāka tos nopietni aplūkot. Kad es pabeidzu vingrojumus, viņš man jautāja: "Vai jūs esat šeit jau vairāk nekā desmit gadus?" Es viņam pajautāju, kā viņš to zina. Viņš teica, ka par to ir rakstīts šajā grāmatā, un parādīja man grāmatu, kas viņam bija rokā.
Tajā bija redzamas apskates vietas, kuras Londonā var apmeklēt kājām, un bija pieminēts mūsu nepārtrauktais 24 stundu miermīlīgais protests.
Pirms vairākām nedēļām, iestājoties tumsai, es sēdēju meditācijā, bet ēkā aiz manis notika kāds pasākums. Es dzirdēju jaunu vīrieti runājam pa tālruni. Šķita, ka viņš sniedz kādam norādījumus, kā šeit nokļūt: jums vajadzētu izkāpt no automašīnas pie Faluņgun stendiem, Faluņgun šeit ir jau 18 gadus. To dzirdot, es padomāju – ja viņš teica 18 gadus, tad noteikti kaut jau zina par mums, un kļūdījās ir tikai par diviem gadiem. Pēc kāda laika es atkal dzirdēju viņu sakām savai meitai: "Šī kundze ir Faluņgun praktizētāja, viņa sēž šeit un meditē, iebilstot pret vajāšanām." Jaunā meitene teica: "Tikai sēž šeit un meditē, cik garlaicīgi!". Es ļoti vēlējos dzirdēt, ko viņas tēvs atbildēs? Taču tēvs neko neteica. Meitene apstājās pie stendiem un sāka tos lasīt, un pēc brīža teica tēvam: "Paskaties, tik skaista sieviete tika sista ar elektrošoku, un beigās viņu vajāja līdz nāvei, tas ir tik nežēlīgi!"
Tajā brīdī es sapratu, ka tas bija šīs vietas enerģijas lauks, kurš attīrīja matēriju, kas traucēja dzīvām būtnēm saprast patiesību, un deva iespēju dzīvām būtnēm uzzināt patiesību.
Mana personīgā izpratne ir tāda, ka visi Dafa sekotāji visā pasaulē ar katru projektu un katru pielikto pūliņu daļiņu darbojas, lai pretotos vajāšanai, un, lai gan, iespējams, ka mēs neredzam tūlītēju rezultātu, tomēr tas viss maina cilvēku sirdis un prātus, un tas notiek uzkrājot taisno enerģiju šajā spēku pārbaudījumā starpt taisno un ļauno.
Laba vide, lai paaugstinātos sevis pilnveidošanā
Es nevaru atcerēties, cik reizes tas ir bijis, taču izejot Sjiņsjin pārbaudījumus, es vienmēr esmu guvusi izpratni par Likuma principiem vai atsējusi mezglus savā sirdī, kad bija mana maiņa pie vēstniecības.
Reiz rietumu praktizētājs, kurš bieži piedalījās protesta akcijā, man ieteica: "Protesta pie vēstniecības projekts palīdz pilnveidoties visiem, kas tajā piedalās, tāpēc jums vajadzētu visiem koordinatoriem pēc kārtas ļaut piedalīties tajā, un tā tam būs laba ietekme uz Apvienotās Karalistes praktizētāju vienotā ķermeņa paaugstināšanos." Es nodomāju: "Labi, šis ieteikums nav slikts." Tajā nedēļā gadījās nakts maiņa, kas bija tukša, tāpēc es viņam piezvanīju un jautāju, vai viņš nevar atnākt un palīdzēt? Viņš teica, ka nevar. Domās sāku sūdzēties: ka visi tikai saka, ka šis projekts ir svarīgs, bet es neredzu, ka viņi attiecīgi rīkotos. Rezultātā es pati paņēmu šo nakts maiņu. Nesot sevī visas šīs emocijas, pēc neilga laika sajutos ļoti nogurusi. Tā nu es uzslēju telti un izdomāju uz brīdi apgulties. Tikko es apgūlos, tā jutu, ka kāds stiepj un mēģina vilkt telti, un tas bija kas tāds, kas nekad iepriekš nebija noticis. Kad es izrāpos laukā no telts paskatīties, kas noticis, man pa galvu trāpīja ola. Toreiz es sajutos ļoti izmisusi. Kāpēc šodien viss nenorit tik gludi? Vēlreiz par to padomājusi, es nodomāju, ka tā noteikti bija mana vaina, pretējā gadījumā es nebūtu sastapusies ar šo lietu. Tas ir tāpēc, ka es pati sūdzos par citiem praktizētājiem un koordinatoriem, kā rezultātā tas viss notika. Tā nu es apsēdos un raidīju taisnās domas, un mans noskaņojums ļoti ātri kļuva mierīgs.
Agri no rīta, atgriežoties mājās, pastāstīju par to savam vīram. Sākotnēji es domāju, ka viņš mani iedrošinās un nomierinās, bet viņš teica: "Tev ir jāieskatās sevī, lai atrastu problēmu sevī. To dzirdot, es jutos tik aizvainota, ka man gribējās raudāt. Nomierinājusies, es vēlreiz pārdomāju jautājumus, par kuriem biju domājusi visu to nakti: kāpēc es sākotnēji piedalījos šajā projektā? Kāpēc es gribēju to turpināt? Kas attiecas uz tiem praktizētājiem, kuri varēja piedalīties, es novērtēju viņu centienus, un attiecībā uz tiem, kuri nevarēja piedalīties, man nevajadzētu sūdzēties. Man ir jāpieliek pūles, lai to panāktu, un man jādalās savā izpratnē ar citiem praktizētājiem par to, cik svarīgi ir turpināt šo projektu ar tīru un pašaizliedzīgu prātu bez tieksmes izrādīties, un tikai tad tajā varēs piedalīties vairāk praktizētāju, un tikai tad projekts varēs turpināties.
Pilnveidoties ar tādu sirdi, kāda tā bija kādreiz
Kopš 2000. gada 1. oktobra līdz šodienai ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi. Ir pagājis ilgs laiks, un ir iestājies tāds kā atslābums. Reizēm man liekas, ka tas ir kā parasta cilvēka darba pienākuma pildīšana, tas pats, kas parastais darbs. Dienu no dienas, gadu no gada, katru dienu mēs redzam vienu un to pašu ainu un darām vienas un tās pašas lietas, mēs neredzam nekādu pacēlumu un nav daudz tādu pārdzīvojumu, kas saviļņotu dvēseli.
Man bieži jautā, vai ir bijis viegli darboties tik daudzus gadus, un kā jums tas viss izdevās? Es arī sev bieži jautāju, kāpēc joprojām gribu to turpināt?
Vai mūsu sākotnējā iecere nebija noturēties līdz tai dienai, kad vajāšanas beigsies? ĶKP joprojām turpina vajāt Faluņgun, kāda iemesla dēļ lai mēs vēlētos apstāties? Vai tāpēc, ka ir lielas grūtības, un mēs tās nevaram pārvarēt? Vai tad mēs nevaram turpināt tālāk?
Katrā no šīm šķietami parastajām dienām šis projekts ļauj mums nopietni darīt trīs lietas, kas jādara Dafa sekotājiem. Pilnveidojoties Dafa, mūsu prāti un ķermeņi tiek nepārtraukti attīrīti un pacelti augstākos līmeņos, ļaujot mums izturēt grūtības un pārbaudījumus, ar kuriem saskaras mūsu ķermenis, neatkarīgi no tā, vai tas notiek vasaras karstumā, ziemas aukstumā vai nepārtraukta lietus laikā, – nekas no tā nevar iedragāt mūsu pārliecību un vēlmi turpināt iesākto.
Bija arī zināmas grūtības noorganizēt dalībnieku maiņu miermīlīgā protesta akcijai, un tas bija tāpēc, ka es nebiju pielikusi pietiekamas pūles, turklāt pēdējos gados es piedalījos arī plašsaziņas līdzekļu projektos un Shen Yun veicināšanas pasākumos. Ja es būtu varējusi vairāk komunicēt ar citiem draugiem praktizētājiem un pastāstīt viņiem par šī projekta vēsturi un nozīmi, tajā noteikti piedalītos vairāk praktizētāju. Iemesls, kāpēc mēs to vēl neesam paveikuši, ir tāds, ka es baidījos, ka citi draugi praktizētāji sacīs, ka man ir tieksme izrādīties vai arī es esmu iedomīga, ka es baidos dzirdēt atteikumu, vai ka baidos no nepatikšanām. Es izpratu, ka tikmēr, kamēr cilvēks var nemitīgi pilnveidoties, viņš var sasniegt stāvokli "pilnveidoties ar tādu sirdi, kāda tam ir kādreiz bijusi".
"Likuma izklāstā 2019. gada Fa konferencē Ņujorkā" Skolotājs teica:
"Tomēr, kā es tikko kā teicu, esam nonākuši līdz pēdējam posmam, un mums vēl labāk jāizdara tas, kas mums jādara, tāpēc ka, jo tuvāk beigām, jo viss kļūst kritiskāk. Jūs visi esat izgājuši cauri sākotnējam periodam, kad vide bija tik grūta un tik ļauna, tādēļ jums nav iemesla pēdējā posmā nerīkoties vēl labāk. Kad vajāšanas sākās, visi pasaules plašsaziņas līdzekļi pārpublicēja ĶKP plašsaziņas līdzekļu safabricētos, meliem pilnos rakstus, un cilvēkiem visā pasaulē bija ļoti grūti pilnībā saprast, kas notiek patiesībā. Šādā sarežģītā situācijā Dafa sekotāji, starptautiskajā sabiedrībā skaidrojot patieso situāciju, izmainīja visas pasaules cilvēku sapratni, un pārvarēja šīs grūtības. Pēdējā posmā jums pašiem vajadzētu augstu vērtēt visu, ko esat paveikuši, un jūs nevarat atslābināties. Jūs nekādā gadījumā nedrīkstat atslābināties."
Paldies, Jums, Skolotāj! Paldies, draugi praktizētāji! Lūdzu, norādiet ja manā pieredzē ir kaut kas neatbilstošs.
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...