Grūtību un likstu pārvarēšana

Sveicināti, Skolotāj! Sveicināti, draugi praktizētāji! Esmu no Vācijas.

2021. gada rudenī no Amerikas Savienotajām Valstīm pienāca brīnišķīgā ilgi gaidītā ziņa: Shen Yun atgriezīsies Eiropā 2022. gadā. Brīdī, kad es ieraudzīju šo e-pasta vēstuli, katru manu ķermeņa šūniņu piepildīja prieks, un viss mans ķermenis uzreiz kļuva pilns satraukuma. Dzīve uzreiz atgriezās "Shen Yun darba režīmā". Līdz ar to arī mana pilnveidošanās iegāja jaunā fāzē.

Šeit es vēlos dalīties ar jums savā pilnveidošanās pieredzē par to, kā es izlauzos cauri grūtībām Dafa vadībā, veicot Shen Yun darbu pagājušajā gadā.

2020. gada martā ĶKP vīruss izplatījās visā pasaulē, un Shen Yun bija spiests pārtraukt Eiropas koncertturneju. Atsākot gatavošanos Shen Yun koncertturnejai 2021. gada rudenī, mēs atklājām, ka daudzas jo daudzas lietas atšķiras no iepriekš veiktajām: dokumentu noformēšanas un transporta izmaksas turpināja pieaugt; daudzi partneruzņēmumi un teātri joprojām bija daļējā dīkstāvē, un lielākā daļa to darbinieku strādāja attālināti. Uzņēmējdarbības vispārējā apjoma samazināšanās dēļ daudzi darbinieki katru dienu strādāja tikai īsu laiku, un tā kā tas bija saistīts ar teātriem vai reklāmas aģentūrām, tad bieži vien nebija iespējams atrast cilvēkus, un bija vajadzīgas vairākas dienas, lai saņemtu atbildi uz uzdoto jautājumu.

Starp visiem grūti atrodamajiem cilvēkiem bija arī reklāmas kompānijas pārdevēja "A", kura bija maigs un kluss cilvēks; viņa nekad nesteidzās, bet tieši viņa man sagādāja vislielākās galvassāpes. "A" reklāmas uzņēmums aptvēra pusi no Vācijas vides reklāmas tirgus. Lai izveidotu vides reklāmu, ar šo uzņēmumu nebija iespējams nesadarboties.

Kopš 2017. gada, kad sāku sazināties ar šo reklāmas uzņēmumu, biju piedzīvojusi daudz neticamu lietu. Sākotnēji es domāju, ka reklāmas uzņēmums atsauksies uz klienta zvanu un dedzīgi atbildēs uz klienta jautājumiem. Taču patiesībā par sarunām vai cenas pazemināšanu nemaz nerunājot, pat pieklauvēt pie reklāmas monopolaģentūras durvīm nebija viegls uzdevums.

Kad sazinājos ar šo uzņēmumu pirmajā gadā, es daudz zvanīju viņiem un rakstīju daudz e-pastu, taču neviens neatsaucās. Kad beidzot saņēmu no viņiem e-pastu, es jau biju palaidusi garām tā gada reklāmas periodu. Nākamajā gadā mums izdevās satikt uzņēmuma pārdošanas vadītāju un divus pārdevējus, no kuriem viens bija pārdevēja "A", kura šķita ļoti saprotoša. Pēc patiesības izskaidrošanas mēs soli pa solim vienojāmies par izdevīgāko cenu, un sākām sadarboties. Šajā periodā viņa un viņas ģimene tika uzaicināta noskatīties Shen Yun izrādi.

Tomēr ceļš uz sadarbību nebija vienkāršs un bez šķēršļiem. Deviņās reizēs no desmit es nevarēju sazvanīt reklāmas pārdevēju "A" uz mobilo tālruni. Uzņēmuma fiksētais tālrunis vienmēr bija savienots ar automātisko atbildētāju. Kad es viņai sūtīju e-pastus, nebiju pārliecināta, kad viņa atbildēs, dažreiz bija jāgaida vairākas dienas.

"A" bija pieredzējusi pārdevēja ar lielu pieredzi; viņai bija arī daudz ikgadējo atvaļinājumu, jo viņa bija māte, kas veltīja laiku ģimenei, viņa vienmēr izmantoja brīvdienas un vienmēr paņēma brīvas dienas skolas brīvlaikā.

Reklāmas uzņēmums, kurā strādāja "A", bija liela korporācija ar sarežģītu struktūru. Lai veiktu vienu lietu, bija jāveic daudzas procedūras. Tiklīdz kādā ķēdes posmā bija sastrēgums, lietas gaita tika aizkavēta. Tāpēc mūsu sadarbība ar šo uzņēmumu bija neparedzētu apstākļu pilna. Bieži vien mēs plānojām reklamēties noteiktā laika posmā, bet rezultātā mēs palaidām garām labāko reklāmas periodu, jo kāds ķēdes posms nebija izturējis slodzi. Pēc sadarbības vairāku gadu garumā katru reizi jutu nelielu satraukumu, un tas līdzinājās bungu spēlei orķestrī, kur katru reizi bija daži sitieni, kuri netrāpīja pareizā laikā. Dažiem draugiem praktizētājiem mūsu komandā pat bija aizdomas, ka pārdevēja "A" tīši rada problēmas, un viņi satraucās, kad tika pieminēts šis uzņēmums.

2022. gadā Vācija kopumā sarīkoja 48 izrādes deviņos teātros astoņās pilsētās. Pirmā izrāde Ķelnes pilsētā bija paredzēta janvāra sākumā. No brīža, kad tika parakstīts nomas līgums ar Ķelnes teātri, līdz izrādei bija tikai divi mēneši, un pirms Ziemassvētkiem bija laiks, kad lielākie uznēmumi aktīvi reklamējās, un labu reklāmas vietu bija palicis maz. Mums nekavējoties bija jāsazinās ar pārdevēju "A", lai vienotos par cenām un saplānotu reklāmu. Tomēr, kā vienmēr, uz maniem zvaniem netika atbildēts, un viņa neatbildēja arī uzreiz pēc ziņojuma atstāšanas. Ko lai dara? Iet uz biroju, lai viņu satiktu? Tas nebija iespējams. Pandēmijas dēļ viņa lielāko daļu laika strādāja attālināti. Dienu no dienas, ja neskaita zvanīšanu un e-pastu rakstīšanu atkal un atkal, es nevarēju neko darīt, un es tiešām nevarēju iedomāties nekādu veidu, kā mainīt šo satraucošo situāciju.

Kādu dienu man ienāca prātā doma: kad Skolotājs mācīja Likumu, viņš bieži lika mums būt uzmanīgākiem pret citiem. "Atbildēs uz jautājumiem, izklāstot Likumu Dzjinaņā" (Džuaņ Faluņ Likuma skaidrojumā) Skolotājs teica: "Taču, darot jebko, jums ir jāizturas labestīgi pret citiem un pēc iespējas vairāk jārūpējas par citiem. Lai ko jūs darītu, rīkojoties saskaņā ar šo Dafa."

Tātad, vai man vajadzētu būt iejūtīgai arī pret šo pārdevēju "A"? Domājot par to, man uzreiz iešāvās prātā cita doma: "Klientiem jābūt pirmajā vietā, pārdevējiem jādomā par saviem klientiem, tas ir tikai pareizi. Mēs bijām klienti un katru gadu nodrošinājām viņu uzņēmumam tik daudz darījumu, kāpēc mums būtu jābūt uzmanīgiem pret viņu, viņai būtu jābūt uzmanīgai pret mums. Šajā laikā cita balss teica: "Neatkarīgi no tā, kādā vidē atrodas praktizētājs, viņam vienmēr ir jāseko Dafa un jābūt uzmanīgam pret citiem."

Mans "parastā cilvēka es" un "praktizētāja es" runāja katrs no savas puses, viena puse teica to, otra puse teica to, un tā es nonācu konfliktā ar sevi. Galu galā mana "praktizētāja puse" ņēma virsroku. Es sev teicu, ka pirmām kārtām esmu praktizētāja, un kā praktizētāja es nevaru rīkoties pēc parastu cilvēku principiem. Taču jautājums palika atklāts – mums ar pārdevēju bija biznesa attiecības, kurās mēs maksājām par reklāmu. Ko nozīmēja būt uzmanīgiem pret viņu? Izprast viņas situāciju un nesūdzēties? Bet kā tas varētu būt? Tā kā esmu saprotoša un iecietīga, varbūt viņa varētu rīkoties ātrāk un piedāvāt mums izdevīgu cenu un noformētu Shen Yun reklāmas, kas tika pasūtītas? Acīmredzot nē! Par to domājot, es jutu, ka mans domu gājiens iestrēgst.

Šajā laikā manā prātā ienāca teikums no "Džuaņ Faluņ" pirmās lekcijas. Es atcerējos Skolotāja vārdus: "Tādēļ, ja mēs šodien no parastu cilvēku skatpunkta centīsimies tās pētīt un izzināt, tad nekur tālu netiksim. Atrodoties parasta cilvēka līmenī, raugoties no parasta cilvēka skatpunkta un parasta cilvēka domāšanas perspektīvas, nav iespējams izprast īstenas lietas." (Džuaņ Faluņ, Pirmā lekcija, Cjigun ir aizvēsturiska kultūra)

Sapratu, kāpēc esmu iestrēgusi savās domās – mani bloķēja parasta cilvēka domāšana, un iemesls bija tāds, ka es joprojām nespēju domāt no praktizētāja perspektīvas. Brīdī, kad es to sapratu, mana domāšana uzreiz mainījās. Es nodomāju, ka visa dzīvība uz zemes radās Likuma dēļ, un pārdevēja "A" nebija izņēmums, nemaz nerunājot par to, ka viņa aizveda arī savus bērnus uz Shen Yun izrādi, un pēc tās noskatīšanās viņa jutās ļoti labi. Viņiem vajadzēja pateikties par Dafa labestību pēc izglābšanas, bet viņi, iespējams, nezināja, kā to izdarīt. Kā Dafa sekotāja es varētu palīdzēt viņai izmantot šo iespēju, lai atlīdzinātu Dafa un palīdzētu viņai izpildīt viņas misiju. Attiecības starp mums nebija vienkāršas attiecības starp pārdevēju un klientu. Viņa nebija instruments vai tramplīns, ko es izmantoju, lai pabeigtu savu misiju. Visu mūsu dzīvības glābj Dafa, bet man ir paveicies būt par Dafa sekotāju Likuma izlabošanas periodā; es gribēju viņai palīdzēt, virzīt viņu uz to, kas viņai jādara Shen Yun labā, un palīdzēt viņai izpildīt viņas misiju.

Šīs domas uzplaiksnīja manā prātā kā zibens, un jau pēc dažām sekundēm pēkšņi sapratu, kas man jādara. Piezvanīju pārdevējai "A". Viņa joprojām neatbildēja, un pēc dažiem zvana signāliem ieslēdzās automātiskais atbildētājs.

Bet pēc kāda laika iezvanījās mans telefons, un izrādījās, ka zvana pārdevēja "A". Viņa nekad iepriekš nebija atbildējusi uz manu zvanu tik ātri. Šķita, ka kāda viņas puse saprata manu labsirdību.

Es atcerējos, ko Skolotājs teica kanonā "Skaidrs prāts" no grāmatas "Uzcītīgas pilnveidošanās būtība": "Jūsu balss tonis darbā, labestība un argumentācija var mainīt cilvēka sirdi, bet pavēles nekad!"

Es atgādināju sev, ka šajā dzīvē vadošais ir tīrs prāta stāvoklis, un, lai viņa varētu izpildīt savu misiju, nevajag sūdzēties, vainot kādu, kā arī izspēlēt turpmākos pasūtījumus kā kārti, lai izdarītu spiedienu uz otru pusi, un, protams, viņai nebija vajadzīgi vienkāršo cilvēku saldās runas. Tā nebija tikai sarunas stratēģijas izvēle, drīzāk tas, ko es izvēlējos kā Dafa sekotāja, bija ar savām darbībām pierādīt, ka patiesa labestība ir vislielākais spēks, kas spēj izkausēt tēraudu, nevis pierādīt savas, kā klienta, kurš maksā, priekšrocības. Kad atbildēju uz zvanu, "A" uzreiz paskaidroja uzņēmuma sarežģīto situāciju un savas problēmas. Acīmredzot viņa labi zināja par kavēkļiem, ko viņu uzņēmums mums radīja. Šajā laikā manas domas kļuva ļoti skaidras, un es zināju, ko teikt un ko ne. Es viņai teicu, ka saprotu – lielajiem uzņēmumiem ir savi darba paņēmieni, un es saprotu arī viņas problēmas. Kas bijis bijis, bet mums ir jāizlemj, kā virzīties uz priekšu un jādara to pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas labāk. Viņa juta, ka man nav nodoma meklēt vainīgo: kuram bija taisnība un kuram nē, bet vienkārši vēlos visu izdarīt labi. Neveiklā situācija tika ātri izkliedēta; tā vietā, lai skaidrotu savas problēmas, viņa ātri pārgāja uz risinājumu meklēšanu un to, kā sadarboties ar mani.

Kopš tās dienas es atklāju, ka viņa ir mainījusies. Dažus turpmākos mēnešus, kad es zvanīju, viņa ātri atzvanīja, un, ja mums bija kādas vajadzības, viņa ātri reaģēja un pati uzņēmās iniciatīvu sazināties ar dažādiem šī uzņēmuma meitasuzņēmumiem, man pat nevajadzēja viņai to lūgt. Ja viņa lūdza atvaļinājumu darbā, viņa man par to paziņoja iepriekš. Es jutu, ka viņa patiesi sadarbojas ar mums, un gribēja palīdzēt Shen Yun, lai reklāma izdotos.

Pirms es pati to nepiedzīvoju, es nevarēju iedomāties, ka šādā veidā var tikt pārvarēta apgrūtinošā situācija, kas mani vajāja četrus gadus.

Runājot par pandēmiju, 2020. gadā es sākumā iedomājos, ka tā neturpināsies ilgāk par gadu un viss pāries. Tomēr pēc īslaicīgas ierobežojumu atcelšanas 2021. gada vasarā, pienākot rudenim, Vācija atkal sāka pastiprināt pandēmijas novēršanas pasākumus, bezgalīgi tos papildinot ar arvien jauniem ierobežojumiem. Novembrim un decembrim būtu jābūt aktīvākajam periodam, kad skatītāji pirms Ziemassvētkiem iegādāsies biļetes. Mēs gaidījām lielu bumu, biļešu pārdošanas pieaugumu, jo skatītāji bija piedzīvojuši vairāk nekā gadu ilgu mājsēdi, bet tā vietā viļņveidīgi, viena pēc otras pienāca negatīvas ziņas, ka ar ĶKP vīrusu inficēto skaits strauji pieaug. Decembra vidū, tikai trīs nedēļas pirms uzstāšanās, Vācijas koncertturnejas pirmajā pieturvietā Ķelnē, Vācijas 16 federālo zemju valdības nolēma ierobežot skatītāju skaitu lielās izrādēs. It īpaši Ķelnes teātrī, kur bija lielākā ietilpība – 1500 skatītāju vietas. Tagad tajā palika tikai 750 sēdvietu.

Dažu nākamo mēnešu laikā situācija neuzlabojās. Šķita, ka 16 federālās zemes sacenšas par to, kurai ir stingrāka nostāja pandēmijas novēršanā, un neviena nevēlējās mīkstināt ierobežojumus pandēmijas novēršanai. Bija redzams, ka citas Eiropas valstis viena pēc otras atcēla ierobežojumus, taču Vācijā ierobežojumi palika nemainīgi. Saskaroties ar šo sarežģīto biļešu pārdošanas situāciju, es jutu milzīgu spiedienu un nezināju, kā panākt izrāvienu.

Kādu dienu es uzgāju populāru video par eksperimentu ar vizuālo klinti. Šajā eksperimentā uz galda tika novietots mazulis, ne vecāks par gadu, un galda vidū bija iebūvēts caurspīdīgs rūdīts stikls. Zem stikla galds izskatījās kā klints zem kuras bija uguns jūra. Mazulis uzrāpās uz vizuālās klints malas, paskatījās uz leju, ieraudzīja briesmas, šaubīdamies pacēla galvu un ieraudzīja savu smaidošo mammu stāvam galda otrā pusē, – viņš ieraudzīja mammas plato smaidu un uzmundrinošās acis. Tad mazulis bez vilcināšanās rāpoja pie mātes. Mazulis, kurš līdz tam baidījās rāpot tālāk, tagad viegli šķērsoja vizuālo klinti.

Es domāju, ka tas bija Skolotājs, kurš mēģināja mani apgaismot. Skolotājs noteikti zināja, ka mana sirds ir svārstīga, tāpēc viņš izmantoja šo metodi, lai atgādinātu man, ka visas pasaules sarežģītās situācijas ir ilūzijas, un teica, lai es tikai drosmīgi virzos uz priekšu un nebaidos. Manā prātā pavīdēja Skolotāja smaidošā seja, un es atcerējos, ko Skolotājs teica "Eiropas Fa konferencei Vīnē": "Skolotājs jūs visus vēro un vienmēr gaida labas ziņas no jums." Es teicu sev turēt mierīgu prātu, un ka visas grūtības ir tikai ilūzijas, vienkārši ir jāvirzās uz priekšu Skolotāja norādītajā virzienā.

Šo deviņu mēnešu laikā, uzsākot sagatavošanās darbus no 2021. gada rudens līdz Shen Yun koncertturnejas Vācijā beigām 2022. gada jūnija sākumā, mēs piedzīvojām neskaitāmas grūtības un kritiskus brīžus. Kādu dienu viena no federālajām zemēm varēja pēkšņi paziņot, ka tā ierobežos skatītāju skaitu, liekot skatītājiem ne tikai nepirkt biļetes, bet arī vēlēties atgriezt nopirktās biļetes; citu dienu teātris varēja pateikt, ka radusies kāda tehniska problēma; nākamajā dienā drukāto materiālu izplatītāji varēja paziņot, ka mūsu materiāli nevar tikt nosūtīti laikā. Vissliktākais, kas bija noticis, bija tas, ka dažas dienas pirms izrādes, uzņēmums, kas nodrošināja sausā ledus piegādi, pēkšņi paziņoja: "Atvainojiet, mēs nevaram nogādāt sauso ledu uz teātri laikā, jo Vācijas noliktavās nav pietiekamu krājumu. Jums jāmeklē tas pašiem." Reiz es jokoju ar draugiem praktizētājiem, sakot, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā man šķiet, ka es visas dienas garumā veru vaļā dāvanu kārbas, tikai katru reizi, atverot kasti, es reti tur redzēju pārsteigumus, lielākā daļa no tiem bija triecieni, un saturs vienkārši bija atkarīgs no tā, vai mūsu sirdis bija stabilā stāvoklī. Kādu laika periodu, tiklīdz iezvanījās telefons, man sažņaudzās sirds neziņā par to, kādas sliktas ziņas atkal atnākušas. Kad pieradu, katru reizi, kad dzirdēju sliktas ziņas, es domāju: viss ir ilūzija, izlabošana ar Likumu notiks, problēmai ir risinājums; ja plāns A nedarbojas, tad jāķeras pie plāna B, ja plāns B nedarbojas, jāķeras pie plāna C, ja vien nepadodies, vienmēr var atrast risinājumu. Mani draugi praktizētāji un es katru reizi bijām viens otru šādi iedrošinājuši, un katru reizi tas bija izrādījies galīgi garām.

Teicu, ka tas bija galīgi garām, taču process bija kā sēdēšana uz adatām. Katru dienu, kad es atvēru acis, manā priekšā bija kaudze ar problēmām, un katru dienu es jutos nomocīta. Kādu brīdi man pat šķita, ka vairs nespēju smaidīt.Viena lieta, kā atceros, mani satrauca visvairāk, un tā bija teātra orķestra bedres pārbūve. Teātrī sākotnēji bija orķestra bedre, taču tā netika izmantota jau 15 gadus. Lai vēl vairāk uzlabotu izrādes kvalitāti, mēs vairākkārt izteicām teātrim cerību, ka viņi atvērs orķestra bedri un pārveidos to atbilstoši Shen Yun uzveduma prasībām. Teātra sākotnējie īpašnieki domāja, ka tas viņiem nekādu labumu nenesīs, tāpēc viņi nekad tam nepiekrita.

2021. gadā teātris mainīja īpašnieku, un mēs beidzot ieraudzījām jaunu cerību. Jaunieceltais ģenerāldirektors mūsu lūgumu nenoraidīja, taču uzskatīja, ka šogad nebūs pietiekami daudz laika orķestra bedres atjaunošanai. Negaidīti, trīs nedēļas pirms izrādes, viss strauji mainījās. Pēkšņi man piezvanīja teātra vadītājs un teica, ka remontu varētu sākt nekavējoties, taču te ir problēma: pēdējos 15 gados teātra skatuve ir daudzkārt pārbūvēta, uz tās uzliktas vairākas tērauda sliedes un dēļu kārtas. Pat ilgus gadus šajā teātrī strādājošie tehniķi nezināja, kā sākotnēji izskatījās orķestra bedre, un, tā kā pašreizējā vadības komanda tikko bija pārņēmusi teātri, nebija iespējams atrast pat orķestra bedres oriģinālos rasējumus, tāpēc viņi nevarēja mums pateikt precīzu orķestra bedres izmēru. Vienīgais, ko viņi varēja garantēt, – bija atvērt pamesto orķestra bedri un mēģināt atjaunot to sākotnējā stāvoklī.

Sākās renovācijas projekts. Praktizētāji no Shen Yun producēšanas nodaļas un mūsu vietējās tehniskās nodaļas uzturēja saziņu ar teātra tehnisko nodaļu, vairākkārt pārbaudot dažādus datus, un tas viss notika intensīvas koncertturnejas laikā, turklāt es pavadīju kolektīvu no vienas pilsētas uz otru. Neviens nevarēja uzraudzīt darbu gaitu uz vietas.

Līdz darbu beigām bija mazāk nekā trīs nedēļas, starp kurām bija Lieldienu brīvdienas, un celtnieki brīvdienās nestrādāja. Vai šo projektu varēs pabeigt laicīgi līdz izrādei? Vai tas atbildīs Shen Yun uzveduma prasībām?

Mana sirds lēkāja augšā lejā, un es biju noraizējusies daudzas dienas. No rīta pamostoties un atverot acis, es domāju: "Kā ir ar orķestra bedri?" Kamēr es pildīju vingrojumus, es par to domāju, kamēr mācījos Likumu, es zaudēju koncentrāciju un atkal domāju par to. Orķestra bedre vienkārši bija kļuvusi par dēmonisku traucējumu, kas mani mocīja. Bet tikai pēc tam es sapratu, ka orķestra bedre nav dēmonisks traucējums, drīzāk mana sirds, baidoties no grūtībām, bija kļuvusi par īstu dēmonisko traucējumu.

Tieši tad, kad jutos satraukta, kāds praktizētājs man atsūtīja dzejoli no tikko kā iznākušās grāmatas "Hun Jiņ VI".

"Grūtības citu glābšanā un sevis glābšanā"

Dafa mācekļiem nav grūti pilnveidoties
Daudzās laicīgās vēlmes viscaur aizkavē
Izcils cilvēks var atrisināt grūtības ar smaidu
Vidusmēra cilvēks nespēj saglabāt mieru grūtībās
Zemāks cilvēks nevar atbrīvoties no cilvēciskām vēlmēm
Dafa izplatīšanās pasaulē nav nekas parasts
Glābjot citus un glābjot sevi, sasniegt pilnību un atgriezties
Cik daudzi to realizēs un cik daudzi tikai tukši runā.
(Hun Jiņ VI)

Salīdzinot Skolotāja aprakstītās izcila cilvēka, vidusmēra cilvēka un zemāka cilvēka īpašības, es redzēju milzīgas nepilnības sevis pilnveidošanā. Sastopoties ar grūtībām, es vairs nevarēju pat pasmaidīt, kur nu vēl runāt par "grūtību risināšanu ar smaidu". Spriežot pēc mana pašreizējā stāvokļa, šķita, ka izcila cilvēka līmenis man nav sasniedzams. Un frāze "Vidusmēra cilvēks nespēj saglabāt mieru grūtībās" atbilda man. Es nodomāju pie sevis – es svārstos starp vidusmēra cilvēku un zemāku cilvēku. Un Skolotājs sacīja kanonā "Novērst traucējumus" no "Uzcītīgas pilnveidošanās būtība II": "..man ir vajadzīgi sekotāji, kuri pilnveidojas taisni un cēli, nelokāmi un dimantcieti diženi Dievi."

Es zināju, ka, lai gan esmu daudz darījusi kā projekta koordinatore, ja mans līmenis neatbildīs Dafa prasībām, viss būs tikai tukšas runas.

Es nezināju, kā sasniegt stāvokli "izcils cilvēks var atrisināt grūtības ar smaidu", bet es zināju, ka stāvoklis "nebūt mierīgam" ir nepareizs. Es nebiju mierīga, jo baidījos no grūtībām, un man trūka atbildības sajūtas. Kad mans Sjiņsjin neatbilda noteiktam standartam un es saskāros ar grūtībām, man nepietika gudrības, un es nevarēju piedāvāt piemērotus risinājumus.

Pēc orķestra bedres renovācijas projekta uzsākšanas Shen Yun veicināšanas pasākumu nodaļas praktizētāji, sazinoties ar teātra tehnisko nodaļu, vienmēr e-pastā pievienoja mani kā e-pasta kopijas saņēmēju. Kad saņēmu šos e-pastus, es bieži vien tos vienkārši atvēru, bet nesāku uzmanīgi lasīt. Virspusējs iemesls tam bija tāds, ka teksta saturs bija tehniskas dabas, un es to nesapratu, tāpēc man šķita, ka tehniskām problēmām nav nekāda sakara ar mani, lai gan bija labi zināt viņu komunikācijas saturu. Patiesībā es neskaidri jutu, ka orķestra bedres rekonstrukcija varētu neritēt tik gludi, jo pēc teātra īpašnieku maiņas tā bija jauna komanda, kas tikko bija pārņēmusi darbu, un personāls tikai pirms laika ir sanācis kopā. Vairākas reizes sazinoties ar viņiem, es jutu, ka viņu iekšējā komunikācija nebija gluda. Teātra izpilddirektors bija iesācējs un spēcīga personība. Viņš bieži pasteidzās pieņemt lēmumus, kad informācija vēl bija nepilnīga, bet atbildīgā persona, ģenerāldirektors, dzīvoja citā pilsētā un nekad nebija uz vietas. Tāpēc es visu laiku biju uztraukusies un jutos bezpalīdzīga.

Zinot, ka baidos no grūtībām, biju apņēmības pilna tās pārvarēt. Es iegaumēju dzejoli "Grūtības citu glābšanā un sevis glābšanā", un kad vien bija laiks es to klusām pie sevis skaitīju.

Sirds kļuva mierīgāka, un es pārstāju neapzināti izvairīties no tēmas par orķestra bedres renovāciju. Es atradu visus e-pasta ziņojumus no tehniskās nodaļas par orķestra bedres modifikācijām, un rūpīgi tos izlasīju. Teātra nesen iesūtītajā fotogrāfijā bija redzama problēma: fotoattēlā orķestra bedre bija atvērta, grīda un margas bija gatavas, bet no skatuves izvirzījās 24 tērauda sliedes, kas bija novietotas uz orķestra bedres kā režģis. Šīs sliedes tika uzstādītas tad, kad tika pārveidota teātra skatuve, un tās vajadzētu nozāgēt. Es paskatījos uz datumu kalendārā, drīz sāksies Lieldienu brīvdienas, un, kad svētki būs beigušies, Shen Yun jau uzstāsies šajā teātrī. Vai varētu būt, ka teātris vēlējās saglabāt šīs 24 tērauda sliedes neskartas, vai arī darbs vēl nebija pabeigts? Ko lai dara?

Vai man jāmeklē ģenerāldirektors? Viņa nebija uz vietas, un viņam vispirms būs jākonsultējas ar teātra tehnisko nodaļu. Ja tehniķis teiktu, ka nav pietiekami daudz laika, man nebūtu iespējas mainīt viņa lēmumu. Es izspriedu, ka šajā gadījumā patiesā lēmējvara ir nevis ģenerāldirektors, bet gan tehniķis, kas atbild par orķestra bedres renovāciju. Man izdevās uzzināt tehniķa tālruņa numuru. Kad es piezvanīju viņam un uzdevu jautājumu, viņš tiešām man teica, ka tuvojas Lieldienu brīvdienas, un celtnieku brigādei nav laika nozāģēt šīs 24 sliedes. Projekts patiešām bija nonācis strupceļā. Viņš man paskaidroja, ka svētku laikā neviens nestrādās. Es pie sevis nodomāju, ka nav svarīgi, ko cilvēki saka, patiesībā ir svarīgi tas, ko grib Skolotājs. Es palūdzu viņam nekavējoties piezvanīt celtnieku brigādei un paskaidrot, ka Shen Yun ir pasaulē atzīta augstas klases izrāde, un ar orķestra bedri nedrīkst riskēt.

Pēc manas uzstājības viņš piekrita zvanīt. Noliku klausuli un sāku raidīt taisnās domas. Pēc kāda laika viņš atzvanīja, taču es nevarēju sadzirdēt viņa balsi. Viņš zvanīja septiņas reizes, un septiņas reizes es viņu nedzirdēju. Tas bija acīmredzams traucējums. Ieraudzījusi netālu stāvam kādu draugu-praktizētāju, es piesteidzos pie viņa un piezvanīju teātra tehniķim no viņa mobilā tālruņa, un šoreiz beidzot sazvanījos. Viņš man teica, ka viss ir kārtībā, celtnieki apsolīja nozāģēt 24 tērauda sliedes un nodrošināt, ka tas tiks pabeigts naktī pirms Shen Yun izrādes.

Pēc Lieldienām Shen Yun sagaidīja patiešām pabeigta un pienācīga orķestra bedre. Es atviegloti uzelpoju. Šī pieredze vēlreiz apliecināja, ka Skolotājs vienmēr ir mums blakus. Kamēr mēs ticēsim Skolotājam un Likumam un sekosim Dafa, lai sevi pilnveidotu, mēs spēsim pārvarēt grūtības.

Paldies Skolotājam par rūpēm šajā ceļā, un paldies draugiem praktizētājiem, kas bija ar mani kopā visā šai ceļā.

Ja ir kaut kas neatbilstošs, lūdzu, ar labestību izlabojiet mani.

Avots: https://www.clearharmony.net/articles/a113070-Breaking-Through-Difficulties-and-Hardships.html