Cīņa starp brīvo pasauli un komunismu (2. daļa)

(Turpinājums no 1. daļas)

"Kopumā komunistiskās valstis nogalināja vairāk nekā 100 miljonus cilvēku – vairāk nekā visi citi represīvie režīmi kopā ņemot tādā pašā laika periodā," rakstīja Džordža Meisona universitātes tiesību zinātņu profesors Iļja Somins rakstā "Komunisma ēras mācības", kuru 2017. gada novembrī publicēja laikraksts The Washington Post. Viņš minēja piemērus Ķīnā, kur kustības "Lielais izrāviens" rezultātā gāja bojā 45 miljoni cilvēku, kā arī piemērus Padomju Savienībā un Etiopijā.

"Katrā no šiem gadījumiem komunistiskie vadoņi labi apzinājās, ka viņu politika izraisa masu nāves, bet visos gadījumos viņi tomēr nemainīja šo politiku, bieži vien tāpēc, ka uzskatīja – "kulaku" iznīcināšana ir tā laika iezīme, nevis kļūda," viņš paskaidroja. "Komunisma netaisnības neaprobežojās tikai ar masu slepkavībām vien. Pat tie, kuriem palaimējās izdzīvot, joprojām tika pakļauti smagām represijām, tostarp rupjiem pārkāpumiem saistībā ar cilvēka tiesībām uz personīgo brīvību, runas brīvību, reliģijas brīvību, īpašumu, kā arī ikdienišķas saimnieciskās darbības kriminalizācijai. Neviena iepriekš pastāvējusī tirānija netiecās pēc tik absolūtas kontroles pār gandrīz visiem cilvēku dzīves aspektiem."

Diemžēl šis murgs nebeidzās ar Berlīnes mūra krišanu vai Padomju Savienības sabrukumu.

Sabiedrības iznīcināšanas programma

Bijušais Pārstāvju palātas loceklis no Aidaho Kērtiss Bauers reiz apmeklēja ASV Komunistiskās partijas (CPUSA) sanāksmi, kas notika 1992. gada vasarā Kalifornijas Universitātē Bērklijā. Telpa bija pilna ar vīriešiem un sievietēm, no kuriem lielākā daļa bija 50 vai vairāk gadus veci. Un viņu sanāksmes darba kārtība Baueru šokēja.

"Viņu darba kārtībā bija trīs jautājumi. Viņi gatavojās izmantot savus cilvēkresursus, ietekmi un līdzekļus, lai atbalstītu jebko, kas iznīcinātu mūsu ģimenes, uzņēmumus un kultūru," atceras Bauers 2008. gadā laikrakstā Idaho Press publicētajā rakstā ar nosaukumu "Komunistiskā kārtība lauž sev ceļu uz mūsu sabiedrības galveno daļu." Vēl konkrētāk – lai iznīcinātu ģimenes, viņi veicinās kopdzīvi, nevis laulību; viņi izskaudīs peļņas iespējas, kas motivē cilvēkus uzsākt uzņēmējdarbību; un viņi atteiksies no amerikāņu reliģijas un morāles mantojuma, lai iznīcinātu kultūru.

Bauers bija pārsteigts, atklājot, ka tikai 16 gadu laikā (no 1992. līdz 2008. gadam) visi šie mērķi praktiski bija kļuvuši par realitāti, pirms mēs to pat sapratām. "Kad mēs redzam daudzus vadošos politiķus un tiesnešus-aktīvistus, ar tādu pašu programmu, kāda pirms 16 gadiem bija komunistu stratēģiem, tas nozīmē, ka patriotiskajiem amerikāņiem ir pienācis laiks atmosties un iesaistīties," viņš rakstīja.

Taču to saprata tikai nedaudzi. Situācija vēl vairāk pasliktinājās, kad Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) kļuva par dominējošu pasaules lielvaru un turpināja visā pasaulē atbalstīt komunismu finansiālajā, ideoloģiskajā un kultūras jomā.

Gadsimtu ilgais komunisma sapnis

1921. gadā dibinātā ĶKP uzsāka savu darbību kā Staļina komunistiskās internacionāles filiāle. Pateicoties marksisma ģenētiskajam materiālam un padomju pieredzei Gulaga sistēmā un Lielajā terorā, ĶKP ievērojami pārsniedza Padomju Savienības komunistisko partiju vēriena, ļaunuma un apjomu ziņā. Kultūras revolūcijā vien tā veiksmīgi iznīcināja tūkstošiem gadu ilgo ķīniešu kultūru un apklusināja jebkuru inteliģences mēģinājumu iebilst partijai.

Rietumvalstīm, tostarp ASV, palīdzot, Ķīna ir kļuvusi par otro lielāko ekonomiku pasaulē. Ar kodolieročiem, vairāk nekā 300 mākslīgajiem pavadoņiem orbītā un vairāk nekā 200 miljoniem novērošanas kameru Skynet sistēmas ietvaros, tā ir kļuvusi par ultramodernāko totalitāro impēriju.

Septiņdesmito gadu beigās ĶKP pieklājīgi lūdza rietumvalstu palīdzību. Tomēr, uzkāpusi uz pasaules skatuves, tā nekavējoties sāka veidot pasauli komunistiskā veidā, nosaucot to par Ķīnas modeli. Piemēram, "Etiopijas partijas kadriem tika vispusīgi mācīts, kā vadīt savu organizatorisko struktūru, ideoloģisko darbu, propagandas sistēmu, personāla izglītību un attiecību veidošanu starp centrālajiem un vietējiem orgāniem partijas iekšienē," teikts Brukingsa Institūta 2016. gada jūlija ziņojumā "Politiskās partijas apmācība: Ķīnas ideoloģiskais grūdiens Āfrikā?" Un šis ir tikai viens no piemēriem.

Āfrikā vien šāda infiltrācija paplašinājās līdz Sudānai, Namībijai, Dienvidāfrikai un citām valstīm. Mācību programmā iekļauti veidi, kā pārvaldīt plašsaziņas līdzekļus, sabiedrisko domu un partijas kritiku/opozīciju – jomas, ar kurām Ķīnas komunistiskā partija ļoti lepojas – rakstīts ziņojumā.

No Āfrikas līdz Holivudai, no kultūras līdz izglītībai, no vides līdz ģimenes vērtībām un izpratnes par dzimumu atšķirībām – [šajos aspektos] marksisms tagad dominē pasaulē ar ideoloģijām, kas vērstas pret kultūru un morāli. Cilvēki pamazām atsakās no tradicionālās gudrības un spēka, kas balstās ticībā.

Runā, ka ĶKP esot kāds noslēpums. Kopš partijas dibināšanas 1921. gadā, Mao Dzedunam bija sapnis par to, ka 100 gadu laikā Ķīna atņems ASV vadošo lomu pasaulē. Lai gan ideja izklausījās absurda, ĶKP amatpersonas tai sekoja un mūsdienās to sauc par Ķīnas simts gadu stratēģiju.

Pēc 2008. gada zemestrīces Sičuaņas provincē, Ķīnā, militārie eksperti pamanīja, ka uz šo reģionu steidzas tūkstošiem radiācijas speciālistu. Tika pieņemts, ka dīvaini sabrukušie pakalni ir pazemes eju tīkls, kuros glabājas kodolieroči. Džordžtaunas Universitātes pētniecības komanda apstiprināja Ķīnas Centrālās Televīzijas ziņu, ka Ķīnā ir 3000 jūdžu garš tunelis. Pēc trīs gadus ilga smaga darba viņi secināja, ka Ķīnai ir vismaz 3000 kodolgalviņas, ziņoja laikraksts "The Washington Post" 2011. gada rakstā "Džordžtaunas studenti izgaismo jautājumu par Ķīnas tuneļu sistēmu kodolieroču glabāšanai."

Kad 2019. gada beigās Vuhaņā izcēlās koronavīrusa epidēmija, ĶKP visiem iespējamiem līdzekļiem centās bloķēt informāciju. Tomēr pieci miljoni cilvēku pameta Vuhaņu, pirms tā tika slēgta 2020. gada janvārī, izplatot slimību visā pasaulē. Pēc vairāk nekā 50 miljonu cilvēku inficēšanās un vairāk nekā 1,3 miljona cilvēku nāvēm, pasaule ir apjautusi tai nodarītos zaudējumus un ĶKP patieso dabu.

Karš starp labo un ļauno

Astoņdesmitajos gados Reigans uzsāka kampaņu Padomju Savienības iegrožošanai, kas veicināja tās sabrukumu un brīvības laikmeta iestāšanos. Četrdesmit gadus vēlāk, kad Ķīnas vadītais komunisms apdraud pasauli, ir sākusies jauna cīņa.

Vēl pirms koronavīrusa pandēmijas ĶKP, izmantojot savu ekonomisko spēku, iespiedās daudzās pasaules daļās. Korupcijas inficēti, cilvēki pakāpeniski ir zaudējuši imunitāti un spēku pretoties ĶKP ietekmei.

Koronavīruss, kas bija saistīts ar Vuhaņas Virusoloģijas institūtu, vienīgo 4. bioloģiskās drošības līmeņa laboratoriju (BSL-4) Ķīnā, ir smagi skāris daudzas valstis vai reģionus, kuros ĶKP bijusi ievērojama ietekme.

Par laimi, daudzi cilvēki ir sākuši atmosties no šī murga. "Mums ir jāpasaka patiesība. Mēs nevaram izturēties pret šo Ķīnas variantu kā pret normālu valsti, kā tas ir ar jebkuru citu valsti," sacīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo "Ričarda Niksona prezidenta bibliotēkā un muzejā" 2020. gada 23. jūlijā. "Ja brīvā pasaule nemainīsies, komunistiskā Ķīna noteikti mainīs mūs. Nevar atgriezties pie pagātnes paradumiem, tāpēc, ka tie ir ērti vai izdevīgi."

Kamēr komunistiskās valstis cieš no neskaitāmām traģēdijām, arī rietumvalstis riskē saskarties ar komunisma rēga apdraudējumu. "Es vēlreiz izlasīju grāmatu "Kailais komunists", un tās autors Skouzens grāmatas beigās pareģo, ka drīz vien jūs nevarēsiet atrast patiesību ne skolās, ne bibliotēkās, ne jebkur citur, jo to vairs nedrukās. Tāpēc, mums ir jāvāc šīs grāmatas. Tā ir doma, kuru es izlasīju piecdesmitajos gados publicētajā Kleona Skouzena grāmatā "Kailais komunists", kurā viņš runāja par to, ka kādu dienu šīs valsts vēsture tiks pazaudēta, jo to nolaupīs intelektuāļi, komunisti un visi pārējie. Un es domāju, ka ši laiks jau ir pienācis," sacīja amerikāņu žurnālists un radio raidījumu vadītājs Glens Beks.

Izklausās pēc fantāzijas? Paraugieties apkārt un jūs atklāsiet skarbo realitāti – fakti bieži tiek nosaukti par meliem, bet meli – par faktiem. Tā kā komunisma ietekme visā pasaulē paplašinās, kurinot globālo naidu, ir sākusies cīņa starp labo un ļauno.

Brīdinājuma zvans

Visā cilvēces vēsturē ir bijuši neskaitāmi konflikti, cīņas un kari. Lielākā daļa no tiem bija saistīti ar vietējiem strīdiem par teritoriju un / vai etniskiem jautājumiem. Ļoti retos gadījumos ir bijušas tādas visaptverošas briesmas, kas apdraud visu cilvēci.

Kā spēcīgākajai valstij pasaulē, Amerikas Savienotajām Valstīm pagājušajā gadsimtā ir bijusi nozīmīga loma. Dibināta uz ticības un reliģiskās brīvības pamatiem, Amerika uzskata, ka tauta ir svētīta tik ilgi, kamēr godā savus principus un cilvēka cieņu. "Viena nācija Dieva priekšā, nedalāma, ar brīvību un taisnību visiem" tā ir devīze, kas ierakstīta uzticības zvērestā ASV karogam.

Nosargāt šādus principus nav bijis viegli. Izņemot piecdesmitajos gados Amerikā īstenotās nozīmīgākās anti-komunistiskās kampaņas, amerikāņu līderu centieni apkarot komunismu ir bijuši ļoti ierobežoti.

Pret komunismu vērstā kampaņa piecdesmitajos gados bieži tika uzskatīta par mūsdienu krusta karu. Kā aprakstīts šīs raksta 1. daļā, marksisms ir cēlies no sātanisma. Tā pamatā ir naids un vardarbība, tas maldina cilvēkus un plaši propagandē melus.

Līdzīgi Ričardam Vurmbrandam, kurš sarakstīja grāmatu "Markss un sātans", Terijs Kuks 2010. gadā izdeva grāmatu ar nosaukumu "Dodiet man brīvību!: Un nāvi sātana komunistu jaunajai pasaules kārtībai!". Trīs gadus vēlāk viņš publicēja grāmatu "Revolūcija!: Komunisms ir maskējies sātanisms!", kurā rakstīja: "Komunisms ir maskējies sātanisms! Tas ir daudz vairāk nekā tikai politiska sistēma! Tā ir arī reliģioza sātana pielūgsmes sistēma."

Tas līdzinās Bībelē aprakstītajam: "Bēdas tiem, kas ļaunu sauc labu un labu par ļaunu; kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību; kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu!"(Jesajas 5: 20)

"Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs." (Jāņa 8: 44)

Iluminātu ordeņa dibinātājs Ādams Veishaupts iestājās par sociālās kārtības sagraušanu, darot to slepeni. "Kad cilvēks dzīvo valdības pakļautībā, viņš krīt, viņa vērtība zūd, un viņa daba ir aptraipīta," viņš teica, "No visiem man zināmajiem cilvēku pārvadīšanas līdzekļiem visefektīvākais ir noslēpumainība."

Savukārt Kārlis Markss piebilda, ka mērķi var sasniegt tikai ar vardarbību. "Viņi [komunsiti] atklāti pasaka, ka viņu mērķi sasniedzami, tikai ar varu gāžot līdzšinējo sabiedrisko iekārtu," viņš paskaidro.

2020. gadā izdotās grāmatas "Sātans un Kārlis Markss: komunisma ilgais nāves, maldināšanas un iefiltrēšanās maršs" autors Pols Kengors saka, ka komunisms uzskata reliģiju par savu ienaidnieku. Kamēr Markss nosauca reliģiju par "opiju masām" un "bez-gara kārtības garu", Vladimirs Ļeņins apgalvoja, ka "nekas nav pretīgāks par reliģiju" un ka "visa dievišķā pielūgšana ir nekrofilija."

Kengors raksta, ka mūsdienās daudzi cilvēki uztver sociālismu vai komunismu kļūdaini, nezinot, kas tas ir patiesībā: "Proti, Marksa briesmīgie rasistiskie izteikumi par melnādainajiem, viņa pretīgais antisemītisms un tik daudzu viņa dzīvē ienākušo sieviešu traģiskais stāvoklis – sākot ar viņa sievu, divām meitām, kas izdarīja pašnāvību kopā ar saviem vīriem, līdz pat ģimenes auklei, kuru Markss padarīja grūtu sievai aiz muguras."

"Lai arī komunistiskie režīmi Austrumeiropā sabruka, komunisma rēgs nekur nav pazudis. Tieši pretēji, šis ļaunais rēgs jau valda pār mūsu pasauli, un cilvēcei nevajadzētu lolot maldīgu optimismu. Komunisms nav nedz domas tendence, nedz doktrīna, ne arī neizdevies mēģinājums rast izeju," rakstīts 2018. gadā publicētajā grāmatā "Kā komunisma rēgs valda mūsu pasaulē". "Tā vietā tas būtu jāuztver kā velns – kā ļauns rēgs, ko izkalis naids, deģenerācija un citi stihiski spēki Visumā."

Mūsu izvēle un mūsu nākotne

Kamēr ĶKP postoši ietekmē valstis visā pasaulē, izraisot koronavīrusa pandēmiju, veicinot cilvēktiesību pārkāpumus un komunisma ideoloģijas izplatīšanos, daudzi pilsoņi Ķīnā atmostas no 99 gadus ilgā murga, kurš sākās kopš ĶKP dibināšanas brīža 1921. gadā. Viņu vidū ir tie, kas praktizē Faluņgun meditatīvo pilnveidošanās sistēmu, kas balstīta uz principu "Īstenība Labestība Pacietība".

Kopš 1992. gada, kad sabiedrība tika iepazīstināta ar Faluņgun, līdz 1999. gadam šī prakse, pateicoties tās labvēlīgajai ietekmei uz fizisko un garīgo veselību, Ķīnā vien piesaistīja aptuveni 100 miljonus cilvēku. Minghui.org mājaslapā ir dokumentēti neskaitāmi gadījumi par to, kā Faluņgun praktizētāji ir atguvuši veselību un uzlabojuši savu raksturu. Nesaskaņas ģimenē tika atrisinātas, sašķeltās ģimenes atkal apvienojās, un pazudušās dvēseles atguva cerību uz dzīvi un nākotni.

Tomēr 1999. gada jūlijā toreizējais ĶKP līderis Dzjan Dzemiņs uzsāka valsts mēroga kampaņu Faluņgun apspiešanai. Pēdējā 21 gada laikā liels skaits praktizētāju ir tikuši arestēti un ieslodzīti aizturēšanas centros, darba nometnēs un cietumos par to, ka viņi aizstāvēja savu ticību Faluņgun. Turklāt praktizētāji tika pakļauti fiziskai spīdzināšanai un garīgai vardarbībai, bet daudzi kļuva arī par orgānu piespiedu izņemšanas upuriem.

Atšķirībā no citām grupām, kuras ĶKP vajāja un izskauda savu neskaitāmo politisko kampaņu laikā, Faluņgun praktizētāji, neskatoties uz skarbajām vajāšanām, ir palikuši nelokāmi savā ticībā. Viņi uzskata, ka nav nekā nepareiza tajā, lai dzīvotu saskaņā ar Faluņgun principu "Īstenība Labestība Pacietība" un kļūtu par labākiem pilsoņiem. Viņi arī tic, ka taisnīgums uzvarēs.

"Komunistiskās partijas manifesta" sākumā Markss rakstīja: "Rēgs klīst par Eiropu – komunisma rēgs." Pagājušajā gadsimtā kristiešu un katoļu garīgajam spēkam bija izšķiroša loma cilvēku atbrīvošanā no komunisma ietekmes.

Āzijas valstīs budisma tradīcijas līdz ar 5000 gadus seno dievišķo kultūru Ķīnā arī palīdzēja sabiedrībai sekot savai sirdsapziņai, nevis sātaniskajam komunismam. 21. gadsimtā Faluņgun un tā princips "Īstenība Labestība Pacietība" ir iedvesmojuši neskaitāmus cilvēkus visā pasaulē apzināties, ka komunisms savā būtībā ir pretrunā tradicionālajām vērtībām, un parādījis cilvēkiem ceļu, kā novērsties no ļaunuma un atgūt brīvību.

Kopš 2004. gadā tika publicēta rakstu sērija "Deviņi komentāri par komunistisko partiju", vairāk nekā 360 miljoni ķīniešu ir paziņojuši par izstāšanos no ĶKP organizācijām. Tā kā arvien vairāk cilvēku visā pasaulē atmostas un iestājas par pamatprincipu aizsargāšanu, komunistiskajai ideoloģijai drīz vairs nebūs vietas, kur apmesties, un pasaule tiks attīrīta no tās.

Tad mēs izrausimies no veselu gadsimtu ilgušā murga un tiksim svētīti ar drošību un gaišāku nākotni.

(Beigas)

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2020/11/25/188412.html