Dārgās atmiņas par laiku, kad Skolotājs mācīja Likumu Guidžou

Esmu pensionēta ārste un man ir ļoti palaimējies, ka esmu Faluņ Dafa praktizētāja kopš 1993. gada. Esmu klātienē satikusi Skolotāju piecas reizes, apmeklējot četrus liela mēroga Likuma mācīšanas seminārus un vienu Likuma izklāstu Dafa koordinatoriem. Tas ir milzīgs pagodinājums, iegūt iespēju personīgi klausīties kā Skolotājs izklāsta Likumu un iegremdēties Viņa bezgalīgajā žēlsirdībā.

Prieks par Skolotāja klātbūtni

1993. gada maijā Guidžou provincē pirmo reizi tika rīkots Skolotāja deviņu dienu seminārs. Es uz to ierados semināra trešajā dienā, pēc tam, kad man to ieteica kāds padzīvojis skolas skolotājs.

Raugoties uz skatuvi, es jutos pārsteigta par to, cik pazīstams man šķita Skolotājs; biju pārliecināta, ka esmu Viņu satikusi jau iepriekš. Atradusi zāles beigās brīvu vietu, es klusi apsēdos. Pirmais, ko atceros – es dzirdēju Skolotāju sakām kaut ko līdzīgu: "Ikvienam klātesošajam, kas ir praktizējis cita veida cjigun, es par jums rūpēšos kā par saviem skolniekiem, ja vien jūs esat apņēmušies praktizēt Faluņgun. Es attīrīšu un noregulēšu jūsu ķermeņus, saglabājot labo un atmetot slikto." Tas bija pārsteidzoši! Skolotājs zināja, ka es agrāk nodarbojos ar cita veida cjigun. Tas bija Skolotājs, kuru es meklēju.

Skolotāja vārdi mani dziļi aizkustināja. Viņš sniedza atbildes uz daudziem jautājumiem, kas man bija par mūsu eksistenci. Piemēram, iemesls tam, kāpēc mēs, cilvēki, ciešam no slimībām un kāpēc citi pret mums izturas negodīgi, ir tas, ka mums visiem ir sava karma, kas uzkrāta vairāku dzīvju laikā.

"Ja tie vēlas tikt izdziedināti, atbrīvoties no citām likstām un karmas, šiem ļaudīm ir nepieciešams pilnveidoties un atgriezties pie savas sākotnējās, īstenās būtības. Šādi uz to raugās visās pilnveidošanās skolās." ("Džuaņ Faluņ", Pirmā lekcija)

Jo vairāk es klausījos Skolotājā, jo vairāk es gribēju dzirdēt. Tāpēc es pacentos apmeklēt visus trīs Skolotāja seminārus Guijanā.

1994. gada decembrī, lai nokļūtu uz pēdējo Skolotāja semināru Guandžou pilsētā, es darbā paņēmu atvaļinājumu un mēroju uz turieni garu ceļu. Bez tam, 1997. gada 23. septembrī man palaimējās atkal satikt Skolotāju Guijanā Likuma lekcijā Guidžou koordinatoriem.

Man ir neticami paveicies, ka piecas reizes esmu varējusi personīgi redzēt Skolotāju.

Skolotājs teica:

"Es domāju, ka tie, kam ir iespēja klātienē klausīties manu Likuma izklāstu un prakses apmācību, būs patiešām... Nākotnē tu sapratīsi, ka šis laika periods tev ir bijis ārkārtīgi vērtīgs."("Džuaņ Faluņ", Pirmā lekcija)

Nevaru tam nepiekrist. Man ir ļoti dārgas atmiņas par šo laimīgo laiku.

Skolotājs novērsa visus traucējumus

Visos trijos Likuma mācīšanas semināros Guidžou notika tādi vai citādi traucējumi. Vai nu semināra vidū pazuda gaisma, vai arī pēkšņi tika mainīta semināra norises vieta. Pirmo divu semināru laikā tas gadījās bieži. Kamēr Skolotājs runāja, pēkšņi varēja pazust gaisma, lai gan ar elektrību problēmu nebija. Kad tas notika, Skolotājs ar labo roku kaut ko notvēra gaisā, tad pamāja ar roku un gaisma iedegās, un Skolotājs varēja turpināt bez liekas kņadas [auditorijā]. Tādā veidā Skolotājs tika galā ar vienu un to pašu traucējumu atkal un atkal. Dažreiz Skolotājs ieturēja pauzi uz dažām sekundēm, un gaisma vienkārši ieslēdzās.

Es atceros, kā Skolotājs mums teica ko līdzīgu: "Es zinu, ka Guidžou ir daudz praktizētāju, kas slēpjas dziļi kalnos. Viņi ir cieši noslēguši alas ar savu pārdabisko spēju palīdzību. Viņu pilnveidošanās metodes ir ļoti sarežģītas. Parastie cilvēki viņus neredz. Tā kā viņi nevadījās pēc taisna Likuma, viņi ilgu laiku pilnveidojās bez panākumiem. Starp tiem ir daudz labu praktizētāju, kuri šoreiz arī ir ieradušies paklausīties manu mācību. Bet ir arī daži ļauni. Apmēram 17 kilometrus uz dienvidrietumiem no Guijanas ir viens tāds praktizētājs. Viņš ir pilnveidojies jau ilgu laiku... Man nepatīk cīnīties ar citiem cilvēkiem. Es vienkārši gribu mācīt savu Likumu un neviens nevar un nedrīkst radīt man traucējumus. Šis cilvēks gribēja mani izaicināt, un es viņu brīdināju to nedarīt."

Pirmie divi Likuma izklāsta semināri Guijanā notika viens aiz otra maijā un jūnijā. Pirmais notika provinces Ģeoloģijas pārvaldē, bet otrais – Guijanas Medicīnas institūta aktu zālē. Trešais Likuma mācīšanas seminārs augustā piesaistīja lielu dalībnieku skaitu un tam bija jānotiek provinces valdības ēkas lielajā zālē. Bet pēc pirmās dienas šīs telpas mums vairs neļāva izmantot. Taču drīz vien tika atrasta jauna vieta provinces jauniešu aktivitāšu centrā, un turpmāk lekciju norise gandrīz vairs netika traucēta.

Vēlāk mēs uzzinājām, ka visus traucējumus bija radījusi čūska no Minu dinastijas, kas dzīvoja Huasji alā. Tā radīja problēmas arī 1993. gada Austrumu veselības izstādē Pekinā. Skolotājs bija žēlsirdīgs un deva tai daudzas iespējas atkāpties, bet tā nepievērsa uzmanību Skolotāja brīdinājumiem un galu galā Skolotājs to iznīcināja. Tā ir čūska par kuru Skolotājs runā grāmatas "Džuaņ Faluņ" Piektajā lekcijā.

Fotogrāfijās fiksētās brīnumainās lietas

Noslēdzoties pirmajam semināram Guijanā, dažiem no mūsu skolniekiem palaimējās nofotografēties ar Skolotāju iepretim Baisjan avotam Cjaņlin parkā (tolaik tur bija liela Faluņgun vingrojumu nodarbību vieta). Kad vēlāk mums parādīja fotogrāfiju, mēs pārsteigti ieraudzījām ne tikai Skolotāju, kas stāvēja mums līdzās, bet arī vēl vienu Viņa tēlu mums priekšā – sēžot pilna lotosa pozā, ar piespraustu nozīmīti uz kuras bija Faluņ Dafa emblēma. Tāpat fotoattēla labajā stūrī bija skaidri redzams aiz mums stāvošs daoists, kurš pret kameru bija pavērsis savu pātagu.

Otrā semināra noslēgumā Skolotājs man viegli papliķēja pa plecu, laipni un gādīgi sakot: "Kontrolē savu Sjiņsjin un pilnveidojies uzcītīgi." Tas skanēja man ausīs, un atgriezusies mājās, es nevarēju mierīgi nosēdēt. Man bija spēcīga vēlme pavadīt Skolotāju dzelzceļa stacijā. Es izgāju ārā ar lietussargu, jo nedaudz lija. Steidzoties uz staciju, es pēkšņi sajutu savā ķermenī to, ko bija aprakstījis Skolotājs: "...pēkšņi no galvas pa visu ķermeni izplūst karstuma vilnis." ("Džuaņ Faluņ", Ceturtā lekcija). Kopš tā laika hroniskie asinsrites traucējumi manās rokās un kājās izzuda uz visiem laikiem.

Vilciens lēnām attālinājās. Skolotājs stāvēja pie vagona durvīm un māja mums ar roku. Šī aina tika uzņemta fotogrāfijā. Tajā var redzēt tīru baltas gaismas staru, kas stiepās no Skolotāja rokas un krita pār dažiem skolniekiem, kuri stāvēja uz platformas. Viņu siluetus un sejas aizsedza šī žilbinoši baltā gaisma. Skolotājs mūs stiprināja ar savu enerģiju! Tā bija vēl viena Skolotāja augstsirdības izpausme pret saviem skolniekiem, par ko mēs diez vai spēsim atlīdzināt.

Katru reizi, kad skatos uz šo fotogrāfiju, es varu sajust Skolotāja milzīgo žēlsirdību un aizsardzību. Tā silda manu sirdi un sniedz neiedomājamu prieku. Bet tas arī liek man justies ļoti vainīgai gadījumos, kad neizdodas iziet Sjiņsjin pārbaudījumu un es pieviļu Skolotāju. Man žēl, Skolotāj!

Skolotājs attīrīja manu ķermeni

Skolotājs teica: "Mēs šeit nerunājam par dziedināšanu, bet gan par skolnieku organismu pilnīgu noregulēšanu tā, lai jūs varētu praktizēt." ("Džuaņ Faluņ", Pirmā lekcija)

Pirms sāku praktizēt Faluņ Dafa, man bija garš slimību saraksts. Man bija posttraumatisks smadzeņu bojājums, kakla osteoartrīts, atrofiskais rinīts, tuberkuloze, kostohondrīts (ribu skrimšļaino daļu iekaisums), reimatoīdais artrīts, kreisās nieres tūska, šķidruma uzkrāšanās, asinsrites traucējumi ekstremitātēs, pastāvīgas saaukstēšanās utt., un es ilgstoši lietoju zāles. Es biju vāja, ar blāvu sejas krāsu, un izskatījos vecāka par saviem gadiem.

Neilgi pēc tam, kad sāku praktizēt Faluņ Dafa, visas manas kaites viena pēc otras pazuda. Mana seja staroja no veselības, un es kļuvu daudz enerģiskāka. Man vairs nebija vajadzīgas zāles un es pārvērtos veselīgā un laimīgā cilvēkā. Pēc šīm neparastajām pārvērtībām mana ģimene, draugi un darbabiedri apsveica mani, un ar laiku arī paši sāka praktizēt Faluņ Dafa.

Nākamajā dienā pēc otrā semināra noslēgšanās ar mani notika kāds atgadījums. Uzkopjot māju, es slaucīju grīdu un priecīga dungoju dziesmu. Pēkšņi sajutu asas sāpes vēderā. Sāpju dēļ es vārtījos pa dīvānu, un pavisam drīz manas drēbes kļuva slapjas no sviedriem. Vīrs un dēls izmisīgi skraidīja apkārt, meklējot kādu, kurš mani aizvestu uz slimnīcu. Es teicu, ka nevēlos doties uz slimnīcu, jo neesmu slima. Sāpes bija zīme tam, ka Skolotājs attīra manu ķermeni un atbrīvo no slimības pamatcēloņa. Kad sāpes kļuva nepanesamas, es iesaucos: "Skolotāj, lūdzu, palīdziet man!" Tiklīdz to pateicu, sāpes pēkšņi mitējās. Viss atgriezās normālā stāvoklī, it kā nekas nebūtu noticis. Es paņēmu slotu un turpināju mājas darbus. Skatoties uz mani ieplestām acīm, vīrs un dēls atzina, ka nebūtu noticējuši notikušajam, ja nebūtu redzējuši to savām acīm.

Kādā citā reizē, līdz ko no rīta biju atnākusi uz darbu, man sākās caureja, kuras dēļ man nācās pastāvīgi apmeklēt tualeti. Kolēģi darbā man ieteica iedzert kādu tableti, bet es sacīju, ka ar mani viss būs kārtībā, jo es tikai atbrīvojos no kaitīgām vielām savā ķermenī. Skolotājs ir teicis:

"...dažiem cilvēkiem būs vemšana un caureja. Jebkurā gadījumā jūsu iekšējie orgāni ir jāattīra, pirms jūs patiešām varat sākt pilnveidoties." (Atbildes uz jautājumiem izklāstot Likumu Guandžou, Džuaņ Faluņ Likuma skaidrojums)

Neskatoties uz to, ka tajā dienā es neko neēdu un bieži gāju uz tualeti, visādi citādi es jutos labi un turpināju strādāt ar pacientiem. Divi mani kolēģi - ārsti bija ieintriģēti: "Tas ir ļoti savādi. Tev vajadzētu būt vājai un nespēcīgai briesmīgās caurejas un neēšanas dēļ, bet tu, gluži pretēji, izskaties moža un vesela. Faluņgun ir apbrīnojams!" Vēlāk viņi abi sāka praktizēt kopā ar mani un guva no tā labumu savā veidā.

Kā Faluņ Dafa praktizētāja, es nevaru saskaitīt cik brīnumainu atgadījumu ar mani ir notikuši. Esmu divas reizes nokritusi pa kāpnēm un trīs reizes mani ir notriecis vai man pāri pārbraucis transportlīdzeklis.

Pirmo reizi mani notrieca taksometrs iepretim ēkai, kurā strādāju. Pēc tam pie tirgus mani notrieca un pāri kājām pārbrauca smags motocikls. Trešajā reizē manai labajai kājai uzbrauca automašīna, bet es biju kārtībā, lai gan visi ap mani bija sabijušies. Es samulsu un cik vien ātri varēju, aizbēgu, tāpat kā vadītājs, kurš man uzbrauca. Es zinu, ka caur šiem incidentiem Skolotājs ir palīdzējis novērst daudz manas karmas. Atmiņas par šiem gadījumiem bieži liek acīs sariesties asarām. Paldies, godāto Skolotāj!

Satikšanās ar Skolotāju Guijanā

1997. gada 23. septembra notikums manā atmiņā paliks uz visiem laikiem. No rīta, kad mēs beidzām izpildīt vingrojumus prakses nodarbību vietā, koordinatore man pateica, ka pulksten 14:00 Renaissance Guiyang viesnīcas zālē notiks koordinatoru tikšanās.

Šī koordinatore vēlāk piezvanīja un palūdza man ierasties pasākuma norises vietā agrāk, lai palīdzētu sagatavošanās darbos. Viņa teica, ka esot tik satraukta, ka tikai ar grūtībām spējusi pagājušajā naktī iemigt. Es pie sevis nodomāju: "Kāpēc viņa ir tik satraukta? Vai varētu būt, ka ieradīsies Skolotājs?" Nedaudz kaut ko ieēdu, ātri ieskrēju dušā un bez kavēšanās devos taisni uz pasākuma norises vietu.

Pēc tam, kad visi sagatavošanās darbi bija pabeigti, mani palūdza viesnīcas ārpusē sagaidīt pārējos koordinatorus, gadījumā, ja viņi nevarētu mūs atrast. Iznākot no zāles, es pamanīju Skolotāju kopā ar nodarbību vietas koordinatori, ejot pa dārza celiņu, dažu metru attālumā no manis. Skolotājs ieraudzīja mani un pienākot, pasmaidīja. Sastingusi uz vietas, es tur stāvēju ar asarām acīs, un būtu nometusies ceļos Skolotāja priekšā, ja vien mums apkārt neatrastos cilvēki, kas nepraktizē. "Ko tu joprojām te stāvi?" koordinatore pamodināja mani no sastinguma stāvokļa, pirms mēs visi devāmies līdzi Skolotājam.

Diemžēl, tā bija pēdējā reize, kad Skolotājs apmeklēja Guijanu. Es biju neizsakāmi laimīga atkal atrasties Skolotāja klātbūtnē, bet, kad Skolotājs devās prom, viss, ko es varēju pateikt, bija: "Paldies, Skolotāj!"

Raksts angļu valodā: https://en.minghui.org/html/articles/2020/8/7/186227.html