Gen-Dzi gada lielais pārbaudījums

Kas ir Gen-Dzi gads? Koncepcija radusies no tradicionālās ķīniešu 60 gadu hronoloģijas. Cilvēki Ķīnā jau senajos laikos bija pamanījuši, ka dabas katastrofas, satricinājumi un nozīmīgi notikumi parasti notiek Gen-Dzi gadā. Tādēļ Ķīnā vienmēr ir bijuši izteicieni par Gen-Dzi pareģojumiem, Gen-Dzi nelaimēm, Gen-Dzi šķēršļiem, Gen-Dzi pārdzimšanām utt.

Tā kā mēs tikko esam iesoļojuši 2020. gadā, kas ir vēl viens Gen-Dzi gads, mums vajadzētu paraudzīties uz to, kas noticis dažos iepriekšējos Gen-Dzi gados Ķīnas vēsturē.

1840. gadā pirmais opija karš piespieda Ķīnu atvērt savas ostas un atdot Honkongu Lielbritānijai, bet dažādas ārvalstu lielvaras piespieda vājo valdošo Cjinu dinastiju atdot teritorijas un parakstīt nevienlīdzīgus līgumus. Tas ir tas, ko ķīnieši dēvē par "simts gadu kauna" sākumu un Gen-Dzi nelaimi.

1900. gadā astoņu valstu alianses karaspēks iebruka Pekinā, un Ķīna atradās uz sadalīšanas robežas. Šis notikums vēsturiski tiek dēvēts par "Gen-Dzi nacionālo traģēdiju."

1960. gadā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), kas bija pie varas jau 11 gadus, uzsāka kampaņu "Lielais izrāviens". Tā noveda pie trīs gadus ilga bada, kura laikā nomira aptuveni 45 miljoni cilvēku, – kas ir vēl viena Gen-Dzi nelaime.

Atgriezīsimies pie pašreizējā 2020. gada – Gen-Dzi gada – kad "Vuhaņas koronavīrusa" epidēmija ir izplatījusies visā Ķīnā un apdraud daudzas citas pasaules valstis. Vai mēs spēsim pārvarēt šī Gen-Dzi grūtības? Pašreizējā situācija ir diezgan drūma.

2020. gada 1. februārī internetā tika ievietots video, kurā redzams, kā tikai piecu minūšu laikā no Vuhaņas Piektās slimnīcas tiek iznesti astoņi līķi dzeltenos maisos (piezīme: dzeltenos maisos ievieto cilvēku ķermeņus, kuri miruši no bīstamām infekcijas slimībām).

3. februārī Vučanas apbedīšanas biroja darbinieks Huans atklāja Ķīnas mediju platformai Guyu Lab, kas saistīta ar Ķīnas interneta gigantu Tencent, informāciju par saviem darba apstākļiem. Huans teica, ka mirušo skaits bija ievērojami pieaudzis jau pirms ķīniešu Jaunā gada. Viņš sacīja, ka priekšniecība atsūtīja no Suidžou pilsētas mikroautobusu un četrus cilvēkus, lai palīdzētu tikt galā ar pieaugošo darba slodzi, un ka no 26. janvāra (ķīniešu Jaunā gada otrās dienas) visiem darbiniekiem, bez izņēmuma, bija jānāk uz darbu.

"Tagad visi vīrieši, kas strādā mūsu apbedīšanas birojā, savāc un transportē mirstīgās atliekas, bet sievietes atbild uz tālruņu zvaniem, dezinficē apbedīšanas biroju utt.," stāstīja Huans. "Mēs strādājam 24 stundas diennaktī. Četras mūsu tālruņa līnijas darbojas cauru diennakti, … personāla spēki ir izsmelti." Huans sacīja, ka cilvēki no malas nevar pat iedomāties, cik liels ir viņu darba apjoms – viņu maiņas ilgst līdz 30 stundām un darbs turpinās arī naktīs.

Parasti Huans strādāja birojā, taču nopietnās situācijas un strauji pieaugošo nāves gadījumu skaita dēļ viņam bija jādodas frontes pirmajās līnijās un jābrauc savākt mirušo ķermeņi. Huans sacīja, ka viņam ir smagi lūkoties uz mirušajiem un viņu ģimenes locekļiem. Daži pacienti pēc ievietošanas slimnīcā tā arī vairs nekad neieraudzīja savus ģimenes locekļus. Apbedīšanas birojs atcēla arī visas sēru ceremonijas. Viss, ko viņi tagad dara – savāc ķermeņus un tos kremē. Paredzams, ka mirušo tuvinieki ieradīsies pēc urnām ar pelniem tad, kad epidēmija būs beigusies.

Viņš sacīja, ka ir redzējis internetā video un zina, ka arī ārsti strādā ļoti smagi un atrodas uz spēku izsīkuma robežas. Huans sacīja, ka apbedīšanas birojam ir ārkārtīgi nepieciešami aizsardzības līdzekļi un izteica cerību, ka iejūtīgi cilvēki varētu piedāvāt kādu palīdzību.

Vairākas sabiedriskās iestādes Vuhaņā tagad ir pārveidotas par pagaidu slimnīcām, kur atklātās telpās akurātās rindās izvietots vairāk nekā 4000 gultu, un starp katrām divām gultu rindām ir uzstādīti pārvietojami aizslietņi. Par šādu slimnīcu ir kļuvis arī Vuhaņas Starptautiskais konferenču un izstāžu centrs, Vuhaņas Hunšaņas ģimnāzija, un kultūras komplekss, kas pazīstams kā "Vuhaņas viesistaba."

Šanhajas Otrās Medicīnas universitātes absolvents He Aņcjuaņs, kurš šobrīd strādā Ņujorkā, Radio Free Asia reportierim sacīja: "[Improvizēto slimnīcu] mērķis ir samazināt izmaksas, kas saistītas ar iespējamo infekcijas avotu kontroli. Pat Vuhaņas slimnīcās pacienti nevar saņemt pienācīgu ārstēšanu. Kā iespējams sniegt labu medicīnisko aprūpi pacientiem tādā slēgtā vidē?"

"Nav pareizi ievietot pacientus ar aizdomām par saslimšanu tādās telpās, jo slēgta vide bez atbilstošas izolācijas radīs vēl labākus apstākļus vīrusa pārnešanai," viņš skaidroja.

Šobrīd Ķīnā ir slēgtas 55 pilsētas, un to skaits, visticamāk, palielināsies. Ir slēgtas arī dažas valsts iestādes un militārās bāzes Pekinā.

Sabiedrības veselības zinātnieks Dr. Ēriks Feigls-Dings no Hārvarda Universitātes raksturoja pašreizējo koronavīrusa uzliesmojumu kā "kodolieroču tipa pandēmiju." Vuhaņas koronavīruss noteikti ir kļuvis par milzīgu Gen-Dzi šķērsli 2020. gadā, un veids, kā to pārvarēt, joprojām paliek liels jautājums visai cilvēcei kopumā.

Piezīme: Tā dēvētais "Lielais izrāviens" bija valsts mēroga kampaņa, kuru 1958. gadā uzsāka Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP). Kampaņai bija raksturīgi tādi meli, kā piemēram, nepatiesi ziņojumi par novākto rīsu ražu, kas visā Ķīnā sasniegusi piecas tonnas no 0,067 ha liela zemes gabala. ĶKP paziņoja, ka Ķīnā ir uzkrāts pietiekami daudz graudu visai tautai, tāpēc to pietiks vismaz 50 gadiem, un mobilizēja iedzīvotājus tērauda ražošanai. Pēc šī paziņojuma daudzi zemnieki iemeta savus darbarīkus kausējamās krāsnīs. Ciematu iedzīvotāji visā valstī gatavoja bezmaksas maltītes, un zeme palika neapstrādāta un neauglīga. Sākot no 1960. gada – Gen-Dzi gada – bads izplatījās visā Ķīnā un ilga trīs gadus. Bada nāvē nomira desmitiem miljonu cilvēku.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2020/2/9/183162.html