Pilnveidojoties gūtās svarīgās izpratnes

Cienījamo Skolotāj, dārgie praktizētāji.

Es esmu no Melnkalnes un praktizēju Faluņgun jau divus ar pusi gadus.

Pagājušajā gadā es nolēmu turpināt savas studijas. Es apzinājos, ka priekšā man ir grūts periods, jo zināju, ka vajadzēs veltīt laiku mācībām un apmeklēt nodarbības, veltīt laiku tam, lai mācītos Likumu un izpildītu vingrojumus, strādātu, apmeklētu svešvalodu nodarbības, veiktu mājas soli u.t.t Tomēr es nolēmu to visu uzņemties, un man bija liela apņēmība.

Skolotājs teica: "Taču tu esi nolēmis, ka noteikti būsi stingrs un nelokāms. Ar tādu sirdi vajadzīgajā brīdī tu tiešām spēsi būt nelokāms un, protams, spēsi rīkoties labi, jo tavs Sjiņsjin jau ir uzlabojies." ("Džuaņ Faluņ")

Mans darba devējs nav pārāk prasīgs un darba laikā man ir daudz brīvu brīžu. Bieži vien kad man darbā nebija ko darīt un birojā neviena bez manis nebija, es izpildīju vingrojumus.

Kad sākās nodarbības universitātē, viss kļuva grūtāk. Pēkšņi es vairs nebiju viena birojā, un tad, kad man bija laiks pabūt vienai, tas bija ļoti īss laiciņš.

Es sapratu, ka pienācis laiks atbrīvoties no pieķeršanās gulēt pārāk ilgi un priekšstata, ka manam ķermenim nepieciešams 8 vai 9 stundas miega, lai normāli funkcionētu.

Es sāku celties piecos no rīta, lai izpildītu vingrojumus un mācītos Likumu. Bija reizes, kad jutos ļoti nogurusi un miegaina, bet, kā praktizētāja, es sapratu, ka tā ir tikai traucējumu forma un pastiprināju Likuma mācīšanos.

Tad arī birojā pieauga darba apjoms. Es sapratu, ka man ir jāiztur šis pārbaudījums. Es sāku apzinīgi strādāt.

Skolotājs teica: "Katram ir savs darbs, turklāt katram to vajag darīt kā pienākas." ("Džuaņ Faluņ")

Kamēr es gatavojos saviem eksāmeniem, atklāju, ka nespēju saprast teoriju, jo parasti es darbojos galvenokārt ar skaitļiem un biju tajos diezgan spēcīga. Lēnām sāku krist panikā, bet tad sapratu, ka pienācis laiks vairāk mācīties Likumu.

Tiklīdz vairāk mācīšos Likumu, visās citās jomās viss atrisināsies ļoti viegli. Agrāk man vajadzēja 20 dienas, lai iemācītos ko tādu, kam tagad man vajag tikai pusi no šī laika.

Turklāt visi draugi pēkšņi sāka mani vairāk aicināt iet ārā. Sākumā es atteicos, sakot, ka esmu pārāk aizņemta. Ļoti drīz es sapratu, ka šādi rīkoties nav labi un pilnveidošanās procesā nekas nenotiek nejauši, un tāpēc viņu aicinājumiem ir jābūt iemeslam.

Kad draugi mani sauca, es jautāju, kas vēl nāks, un viņi nosauca dažus jaunus vārdus mūsu draugu lokā. Tie bija cilvēki, kurus es iepriekš nebiju satikusi, un es sapratu, ka man tā ir iespēja pastāstīt viņiem par Faluņ Dafa. Tādā veidā es centos turpināt darīt trīs lietas, kas jādara Dafa praktizētājiem.

Pēc kāda laika es sāku just nogurumu. Būdama praktizētāja, es sapratu, ka tas ir parastu cilvēku stāvoklis. Es sakoncentrējos uz savu pilnveidošanās stāvokli un sapratu, ka Likuma mācīšanās laikā neesmu pietiekami koncentrējusies. Kad es to piefiksēju, viss uzlabojās.

Skolotājs teica: "Kad prakses gaitā pienāks laiks pārbaudījumiem, bet tu joprojām uzskatīsi sevi par parastu cilvēku, tad, manuprāt, tajā brīdī tavs Sjiņsjin būs nokritis līdz parasta cilvēka līmenim. Vismaz šajā jautājumā tu būsi nokritis līdz parasta cilvēka līmenim." ("Džuaņ Faluņ")

Universitātes eksāmenu laikā es bieži piedzīvoju Sjiņsjin pārbaudījumus. Kad profesore man jautāja, vai es vēlētos mēģināt atkal iegūt augstāku novērtējumu, tajā brīdī es jutu, ka tiek pārbaudīta mana pieķeršanās augstam vērtējumam.

Savu cilvēcisko priekšstatu vadīta, es cerēju, ka eksāmeni būs vieglāki, ja pabeigšu savu semināra darbu patiešām labi, taču realitātē viss bija pilnīgi citādāk. Es sapratu, ka man ir pieķeršanās saviem cilvēciskajiem uzskatiem un cerībām.

Reiz profesore atdarināja manu ķermeņa valodu, pēc tam, kad viņa bija pajautājusi, vai esmu priecīga par saņemto vērtējumu. Mana ķermeņa valoda liecināja, ka es neesmu priecīga, kaut arī vērtējums bija samērā augsts. Pēc tam, kad viņa atdarināja manu ķermeņa valodu, sapratu, ka man ir jāstrādā arī pie šī manas uzvedības aspekta.

Es regulāri piedalījos Likuma mācīšanās nodarbībās, un tajā laikā tika izteikts ierosinājums organizēt vēl vienu dienu Likuma mācīšanās nodarbībām. Sākumā es tās apmeklēju negribīgi. Reizēm Likuma mācīšanās ieilga līdz vēlai naktij, un tad man nācās mainīt savu ierasto dienas kārtību. Es cēlos agri – dažreiz pulksten četros – lai izpildītu vingrojumus, mācītos Likumu, sagatavotos universitātei un pēc tam devos ceļā.

Man prātā parādījās dažādas domas – pat tāda, ka man vispirms jāizdara visas citas lietas un Likums jāmācās pēc tam, vēlāk. Tomēr es iemācījos noraidīt šīs domas un nolikt Dafa pirmajā vietā.

Skolotājs grāmatā "Džuaņ Faluņ" (Devītā lekcija, Tīrs un skaidrs prāts) teica: "Laodzi reiz ir sacījis: "Kad gudrs cilvēks dzirdēs par Dao, viņš uzcītīgi to praktizēs." Gudrs cilvēks dzird par Dao un saprot, ka saņemt īstenu Likumu nav viegli; ja nepilnveidosies šodien, tad kad vēl? Es domāju, ka sarežģīta vide – tā ir laba lieta. Jo sarežģītāka vide, jo lielāka iespēja kļūt par izcilu cilvēku. Ja spēsi pacelties pāri šiem sarežģītajiem apstākļiem, tad tava pilnveidošanās būs patiešām pamatīga."

Gatavojos noskatīties Shen Yun

Man bija doma aizvest visus manus ģimenes locekļus noskatīties Shen Yun izrādi, un tas nozīmēja, ka mums vajadzētu doties uz kādu no Eiropas valstīm, kas uzņem Shen Yun, kur mēs varētu organizēt biļetes un naktsmītnes.

Grāmatā "Džuaņ Faluņ" (Devītā lekcija, Iedzimtais pamats) Skolotājs saka: "Ja cilvēks dara labus darbus, viņš saņem balto matēriju. Tā rodas arī tad, ja cilvēks pārcieš grūtības, pārvar ciešanas vai paveic ko labu."

Tomēr noteiktu laiku man bija grūti to organizēt. Aviobiļetes bija ļoti dārgas, un bija grūti atrast naktsmītnes par pieņemamu cenu. Es meklēju informāciju visās pilsētās, kurās notiks Shen Yun, bet viss bija dārgi.

Kopumā izmaksas bija augstas, taču vēl grūtāku to padarīja tas, ka es biju vienīgā, kas apmaksā visus izdevumus. Parasti esmu ļoti racionāla, kad runa ir par naudas tērēšanu, bet šoreiz man bija jābūt vēl stingrākai pret sevi. No domas vien, ka man viss jāorganizē mūsu ceļojumam, es sajutu diskomfortu un sāpes plaušās.

Kādu dienu es meklēju lidojumus un naktsmītnes un man bija vīzija, ka sāpes krūtīs ir melna matērija, kas ik minūti kļūst blīvāka. Mana izpratne bija tāda, ka mani nospiež karma. Es ieskatījos sevī, jo šajā brīdī man ļoti sāpēja, un sapratu, ka tas man bija trauksmes signāls.

Es pārtraucu visu, ko darīju, un vienkārši vēroju sāpes. Tas viss notika, kad biju darbā, un turpinājās ilgu laiku. Pa to laiku birojā ieradās mans kolēģis un es biju pārliecināta, ka viņš neko nav pamanījis. Es turpināju meklēt sevī un tad sapratu, ka man ir liela pieķeršanās savai ģimenei. Galu galā es nolēmu aizvest visus 11 cilvēkus noskatīties Shen Yun, jo nevēlējos izlaist nevienu no viņiem.

Tad parādījās visdažādākās domas – kāpēc šajā brīdī es izlēmu aizvest viņus visus, esmu ļoti aizņemts cilvēks, man ir tik daudz darāmā, man nepatīk lidot – tās visas bija tās pašas domas, kuras ļoti bieži izteica arī mani ģimenes locekļi. Es biju cilvēcisko priekšstatu pilna, kurus baroja visa mana iepriekšējā pieredze ar viņiem. Bet pēc tam, kad es to visu sapratu, melnā matērija sāka virzīties prom no manām plaušām un sāpes mazinājās.

Skolotājs teica: "Jo tajā brīdī, kad kājas sāp, mēs redzam, ka melnā matērija spiež uz viņu kājām. Melnā matērija ir karma, kas ciešanās tiek likvidēta un pārvēršas par tikumu – De. Kad parādās sāpes, karma tiek izskausta. Jo spēcīgāk karma spiež uz kājām, jo stiprāk tās sāp. Tādēļ kājas sāp ne bez iemesla." ("Džuaņ Faluņ", Ceturtā lekcija, Karmas pārveidošana)

Un tā es turpināju meklēt biļetes uz Shen Yun visiem saviem ģimenes locekļiem. Pēkšņi viss noskaidrojās – es atradu pieņemamas biļetes uz Romu, labas naktsmītnes pilsētas centrā un biļetes uz izrādi.

Mēnesi pirms došanās uz turieni, brālim parādījās draudzene. Tikmēr visas biļetes uz Shen Yun bija jau izpārdotas. Es nolēmu uzaicināt viņa draudzeni līdzi un atdot viņai savu biļeti, lai viņa var redzēt izrādi. Izlēmu neteikt pārējiem ģimenes locekļiem, ka pati neskatīšos izrādi.

Es centos dabūt vēl vienu biļeti, bet man tas neizdevās, tāpēc pieņēmu to kā faktu. Tomēr dažas dienas pirms aizbraukšanas, es pārbaudīju Shen Yun mājas lapu un ieraudzīju, ka tajā pašā dienā ir pievienota dienas izrāde. Es biju laimīga un sapratu, ka to visu ir ieplānojis Skolotājs.

Manas ģimenes reakcija uz izrādi bija brīnišķīga. Parasti mans tēvs ir māņticīgs cilvēks, un viņam nepatīk ceļot kopā ar visu ģimeni uzreiz. Tomēr viņš piekrita braucienam uz Romu un, kamēr mēs bijām tur, viss noritēja gludi.

Skolotājs teica: "Pilnveidošanās procesā tu paaugstini savu Sjiņsjin, atrodoties starp parastiem cilvēkiem, un asimilējies ar Visuma īpašību, kā rezultātā Visuma īpašība vairs neierobežo tevi, un tu vari virzīties augšup." ("Džuaņ Faluņ", Pirmā lekcija, Faluņ Dafa raksturīgās iezīmes)

Satiksmes negadījums

Samērā ilgu laiku manā pilnveidošanā bija vērojama situācija, kad es nezināju, kā to novērst. Manī bija kaut kāda vēsuma un distancēšanās sajūta, ko bija patiešām grūti definēt, bet kaut kas tur bija. Es varēju skaidri redzēt šo vēsumu un distancēšanos arī citos.

Skolotājs mums Likumā ir mācījis, – tas, ko mēs redzam citos, ir tas, kas mums jāmeklē arī sevī. Man nebija ne jausmas, ko darīt ar šo stāvokli, bet es zināju, ka praktizētājam tas nav labs stāvoklis. Šis stāvoklis ilga jau ilgu laiku, un es vēl joprojām nekļuvu gudrāka.

Vienu dienu, braucot mājās no darba, nokļuvu satiksmes negadījumā. Auto aiz manis brauca ļoti ātri, un autovadītājs nepamanīja, ka esmu apstājusies, jo man priekšā stāvēja automašīnu rinda. Viņš ietriecās manī, un sākās ķēdes reakcija.

Trieciena brīdī es atstāju fizisko ķermeni un redzēju, kā mana galva strauji noliecas uz priekšu un atpakaļ. Kad atjēdzos, dzirdēju, kā mana mašīnas motors uzņem apgriezienus, jo mana kāja joprojām bija uz akseleratora. Es ātri izkāpu no mašīnas un nodomāju: "Labi, karmas gabals tagad ir prom." Manī bija prieka sajūta.

Skolotājs teica: "Ļoti daudzi mūsu sekotāji pilnveidošanās prakses gaitā saskārās ar dažiem bīstamiem atgadījumiem, piemēram: viņi sadūrās ar automašīnu, nokrita no augstuma, vai saskārās ar ļoti daudziem citiem līdzīgiem gadījumiem. Pēc tam mūsu skolnieki savā sirdī kļuva ļoti priecīgi, un tas patiešām ir to vērts, lai priecātos. Protams, es Likumā jau izskaidroju, ka tas ir līdzvērtīgi milzīgas karmas atlīdzināšanai, kuru iepriekš bija parādā, pat atlīdzināšanai par dzīvību. Ja par šo dzīvību patiešām ir atlīdzināts, jūsu vārds tiek svītrots no elles sarakstiem, jo par šo dzīvību jau ir samaksāts.

Patiesībā nevajag tā domāt, ka sadursmes rezultātā ar tevi nekas nav noticis – viens "tu" patiešām nomira, viens "tu", kas veidots no karmas. Turklāt, šajā ķermenī bija domas, sirds, rokas un kājas, kas veidotas no tavas sliktās karmas. Tas nomira negadījuma rezultātā, taču tas pilnībā ir veidots no karmas. Mēs izdarījām tavā labā tik milzīgu, labu lietu, noņēmām tik milzīgu karmu un esam to izmantojuši, lai samaksātu ar dzīvību par dzīvību – neviens cits to nedara. Mēs tā darām tikai tāpēc, ka jūs varat praktizēt pilnveidošanos. Kad tu sapratīsi, tu nezināsi, kā man pateikties." ("Likuma izklāsts tikšanās laikā Ņujorkā" no krājuma "Likuma izklāsts Fa konferencēs ASV", 1997)

Mana automašīna bija stipri bojāta no abiem galiem, bet mašīnām aiz manis un man priekšā bija tikai nelieli iespiedumi vai skrāpējumi. Kundze, kas bija mašīnā man priekšā, teica, ka gandrīz nav jutusi triecienu.

Pēkšņi es sajutu ļoti asas sāpes kaklā. Es to noraidīju un domāju, ka viss būs kārtībā, jo es esmu praktizētāja. Manī ietriekušās automašīnas vadītāja joprojām skatījās uz mani. Viņa redzēja, ka es nejūtos īsti labi, bet neteica man ne vārda. Sieviete no priekšējās mašīnas turpināja atkārtot, ka man jādodas uz slimnīcu, un viņa, kā arī citi, kas bija apkārt, lika man prasīt kompensāciju par miesas bojājumiem.

Kad ieradās policija, viss, par ko es spēju domāt, bija tas, cik vēsa un distancēta bija sieviete, kas ietriecās manā mašīnā. Viņas, un arī policista uzvedībā, es visu laiku redzēju sevi. Neviens neizrādīja par mani nekādu interesi, viņi bija distancēti un vienkārši darīja savu ierasto darbu.

Pēc tam, kad policists mani bija iztaujājis, es devos uz mājām, kas atradās diezgan tuvu. Iet bija grūti, jo sāpēja viss ķermenis. Atgriezusies mājās, es izpildīju vingrojumus, un vēlāk, tajā pašā dienā, mācījos Likumu kopā ar pārējiem praktizētājiem, lai gan nespēju īsti koncentrēties.

Nākamajā dienā es jutos slikti. Man sāpēja mugura un rokas, un bija grūti noturēt galvu taisni. Kolēģi teica, ka man vajadzētu iet pie ārsta, lai gan es mēģināju slēpt no viņiem visus simptomus.

Nākamajā dienā kļuva vēl sliktāk. Bija grūti izkāpt no gultas, tāpēc nolēmu, ka pavadīšu visu dienu, tikai mācoties Likumu. Nākamajā dienā biju pilnīgi vesela.

Es daudz domāju par to, kā izturējās autovadītāja, kas ietriecās manā mašīnā. Es nevarēju saprast, kāpēc viņa uzvedās tā, kā uzvedās, bet tad vietējais praktizētājs dalījās ar mani savā izpratnē, un es sapratu, ka man ir nepareiza izpratne par Šaņ.

Agrāk es domāju, ka Šaņ ir kas tāds, kas pilnveidojoties dabiski notiek, bet teikums, ko izteica praktizētājs bija: "Skolotājs liek mums pilnveidot Šaņ (Labestību)." Tajā brīdī es izpratu tā nozīmi vai procesu, kas notiek pilnveidojot Šaņ, un es redzēju vīziju, kā lēnām sairst čaula ap manu ķermeni.

Pēc šīs pieredzes mana komunikācija ar citiem cilvēkiem ir ļoti uzlabojusies. Un es vairs nenovēroju aukstu vai rezervētu uzvedību pie citiem.

Paldies Jums, Skolotāj!
Paldies jums, draugi praktizētāji!

Avots: Important Insights Gained in Cultivation