Pieredze, kas izveidojusies, pilnveidojoties Ziemeļīrijā

Labdien, godājamo Skolotāj! Labdien, draugi praktizētāji!

Es ierados Belfāstā 2014. gadā, kad tikai pavisam nedaudz cilvēku tur zināja par Faluņgun un ķīniešiem nebija daudz iespēju izstāties no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām. Es zināju, ka man ir daudz iepriekšnolemtu saišu ar viņiem un ka tas ir Skolotājs, kurš ieplānojis man iespēju glābt dzīvās būtnes Ziemeļīrijā.

Sevis pilnveidošana konfliktos un kopīgais darbs, glābjot dzīvās būtnes

Pēc iekārtošanās Ziemeļīrijā es sazinājos ar praktizētāju, kurš bija atbildīgs par laikraksta Epoch Times izplatīšanu. Katru nedēļu man bija ap 150 laikraksta Epoch Times eksemplāru ķīniešu valodā izplatīšanai Belfāstā. Kopā ar manu draugu praktizētāju mēs izplatījām laikrakstu ķīniešu lielveikalā, kā arī uz ielām. Katru reizi, kad mēs sastapāmies ar ķīniešiem, mēs centāmies viņus pārliecināt veikt trīs izstāšanās. Mans draugs praktizētājs raidīja taisnās domas, kamēr es strādāju pie tā, lai palīdzētu cilvēkam veikt trīs izstāšanās. Tas bija ļoti efektīvi. Vairums ķīniešu, ar kuriem mēs satikāmies, piekrita izstāties no Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) un ar to saistītajām organizācijām.

Tajā laikā Ziemeļīrijā mēs bijām tikai divi praktizētāji. Mēs abi sapņojām par daudz un dažādām pilnveidošanās iespējām. Katru dienu mēs kopā izpildījām vingrojumus, mācījāmies Likumu un skaidrojām patiesību. Lai gan mums radās arī konflikti, mēs abi skatījāmies sevī, lai atrastu paši savas kļūdas. Mēs nonācām pie secinājuma, ka starp mums nedrīkst būt nekāda šķelšanās, nekāda dalījuma labajā un sliktajā, bet tikai viss tas, ko mums ieplānojis Skolotājs, un ka mēs vienkārši esam draugi, kas kopā skaidro cilvēkiem patiesību.

Vēlāk uz Ziemeļīriju pārcēlās un mums pievienojās vēl viena praktizētāja. Viņa sazinājās ar Rietumu praktizētājiem, lai palīdzētu mums izplatīt Likumu. Tāpat viņa runāja arī ar Lielbritānijas praktizētājiem, lai lūgtu viņus atsūtīt mums patiesību skaidrojošos materiālus. Ar viņas palīdzību praktizētāji Ziemeļīrijā spēja organizēt patiesības skaidrošanas pasākumus.

Pirmā Likuma izplatīšana Ziemeļīrijā notika 2015. gada 13. maijā. Lai gan mēs bijām tikai daži praktizētāji, mums bija spēcīgs enerģijas lauks. Daudzi cilvēki Ziemeļīrijā nekad nebija dzirdējuši par Faluņgun, taču vairums no viņiem parakstīja petīciju. Kopumā mēs savācām ap 400 parakstu.

Daži man pat teica, ka viņi parakstīs mūsu petīcijas vienmēr, kad vien radīsies tāda iespēja. Daži teica, ka mēs darām pasaulei nozīmīgu darbu, un aicināja mūs to turpināt. Daudzi no viņiem teica, ka gribētu mācīties Faluņgun. Es sapratu, ka Skolotājs uzmundrina mani. Es noskaņoju savu apziņu uz to, lai glābtu vēl vairāk cilvēku.

Nekad nespēšu aizmirst kādu atgadījumu, kas notika Likuma izplatīšanas laikā 2015. gada 31. jūlijā. Tā bija brīnišķīga diena, un daudzi cilvēki apmeklēja mūsu stendu. Kāds jauns puisis man nopietni teica, ka labākais veids, kā apturēt vajāšanas, ir sākt praktizēt Faluņgun. Mani aizkustināja viņa apzināšanās. Bija kāds pusmūža vīrietis, kurš uzklausīja mūsu stāstu ar lielu līdzjūtību, taču viņš neticēja, ka orgānu izņemšana dzīviem praktizētājiem patiešām notiek. Pēc tam mēs uzzinājām, ka viņam ir tikusi veikta orgāna transplantācija. Taču es nespēju viņam pastāstīt neko vairāk, jo slikti zināju valodu. Piepeši es atcerējos Skolotāja teikto. Praktizētājs iedeva man informatīvo bukletu, kurā bija ilustrēta orgānu izņemšana dzīviem praktizētājiem. Es piedāvāju vīrietim izlasīt šo informatīvo bukletu. Vēlāk viņš teica: “Tagad es visu saprotu. Es varu apliecināt, ka orgāns, kas man ir transplantēts, nav nācis no Ķīnas. Vai es varu parakstīt petīciju?” Kāda jauna meitene pēc petīcijas parakstīšanas man teica: “Mans darbs ir saistīts ar cilvēktiesībām. Šī ir pirmā reize, kad es tieku informēta par vajāšanām un orgānu izņemšanu dzīviem praktizētājiem. Ja jums ir vajadzīga palīdzība, vienkārši nāciet pie manis.” Es iedevu viņai DVD disku “Deviņi komentāri par komunistisko partiju” angļu valodā, un viņa atstāja man savu kontaktinformāciju saziņai.

Reiz blakus mūsu pasākuma norises vietai notika homoseksuālistu grupas mītiņš, kas radīja lielu troksni. Mēs nedzirdējām pat vingrojumu mūziku. Es sapratu, ka tas ir traucējums, tāpēc turpināju raidīt taisnās domas. Tāpat man ienāca prātā Skolotāja mācītais, ka atrisināt situāciju mēs varam, paliekot mierīgi un nesatricināmi. Šis haoss turpinājās vairāk nekā pusstundu. Piepeši sākās spēcīga lietusgāze, kas lika šiem cilvēkiem izklīst, un palika tikai mūsu Dafa praktizētāji, kuri uzcītīgi strādāja, lai glābtu cilvēkus. Pēc lietus atkal spīdēja saule. Tieši tā, kā Skolotājs teica dzejolī “Pēc kalpas”: “Debesis ir skaidras, ķermeņi ir caurspīdīgi, Cjaņ un Kuņ ir taisni. Miljoniem kalpu ir pagājis, viss Visums ir kļuvis dzidrs.”

Pilnveidojoties atmest cilvēciskās pieķeršanās, ejot pareizu ceļu

Pirms dažiem gadiem viena mana laba draudzene palūdza iemācīt viņas draugam Faluņgun vingrojumus. Viņu arestēja kā nelegālo imigrantu, un advokāts ieteica viņam lūgt patvērumu kā Faluņgun praktizētājam. Es jutu, ka viņi abi vēlējās veikt trīs izstāšanās, tāpat viņi gribēja mācīties Faluņgun. Tāpēc es nesaskatīju neko sliktu tajā, ka apmācu viņus. Tā es iemācīju viņam Faluņgun vingrojumus. Galu galā puisis saņēma patvērumu. Pēc notikušā, izpildot meditāciju, es sajutu stipras sāpes, pat staigājot jutos slikti. Pēc tam es jautāju sev, kā gan es varēju dot parastiem cilvēkiem iespēju izmantot Dafa savā labā. Sāpes izzuda apmēram pēc gada.

Vēlāk es sastapos ar līdzīgām nepatikšanām, atrodoties Ziemeļīrijā. Manu priekšnieku arestēja kā nelegālo imigrantu. Viņa sieva vērsās pie manis pēc palīdzības un lūdza iedot viņam Dafa apģērbu un grāmatas, kā arī iemācīt viņam Faluņgun vingrojumus. Šajā reizē es nolēmu iet taisnu ceļu un teicu: “Es nevaru aizdot jums apģērbu, jo tikai praktizētāji var to vilkt. Jūs nepraktizējat Faluņgun. Jūs nedrīkstat izmantot Dafa savā labā. Ja jūs gribat uzzināt ko vairāk par Faluņgun, es varu jums pastāstīt patiesību par to.” Tad es pastāstīju viņai patiesību par Faluņ Dafa.

Mana priekšnieka sieva nebija priecīga, tāpat kā nebija priecīga arī mana māte. Es sapratu, ka šīs nepatikšanas man bija pārbaudījums – vai spēšu atlaist cilvēciskās jūtas. Savā prātā es noskaņojos uz to, lai nepalīdzētu. Dažas dienas vēlāk priekšnieka sieva man teica: “Nav viegli dabūt patvērumu kā Faluņgun praktizētājam, tāpat kā imigrācijas dienesta ierēdņiem nav viegli saprast patiesību par Dafa. Mans vīrs nelūgs patvērumu.” Tagad es zināju, ka esmu izgājusi pārbaudījumu.

Pēc visa notikušā es sapratu, ka mums ir jāskaidro patiesība Ziemeļīrijas imigrācijas dienestā. Pateicoties praktizētāju taisnajām domām, mēs izskaidrojām patiesību imigrācijas dienesta ierēdņiem un atstājām viņiem informatīvos materiālus par Dafa.

Atbrīvoties no pieķeršanās naudai

2014. gadā mēs ar vīru paplašinājām mūsu biznesu, investējot līdzekļus jaunā filiālē, un neatstājām necik daudz naudas paši sev. Tāpēc mans vīrs negribēja, lai es 2015. gadā brauktu uz Likuma konferenci Ņujorkā. Mani vecāki arī nepiekrita tam, lai es brauktu uz Ņujorku, jo man bija jāpieskata bērni.

Es sapratu viņus, taču es domāju arī par piedalīšanos Likuma konferencē. Kā gan es – Dafa praktizētāja – varu nepiedalīties Likuma konferencē? Kopš 2012. gada es katru gadu piedalījos Likuma konferencēs. Taču es zināju, ka man ir jābūt labestīgai pret tuviniekiem un jāmeklē sevī, lai atrastu, kāpēc manas ģimenes locekļi negrib, ka es piedalos Likuma konferencē.

Tad es atklāju, ka esmu pārāk pieķērusies naudai, vienmēr jūtu, ka man nav pietiekami daudz naudas, ko tērēt. Esot tik negatīvā enerģijas laukā, nebija brīnums, ka ģimenes locekļi uzdrošinājās runāt ar mani par naudu. Taču galu galā it visā, kas bija saistīts ar Dafa, man piederēja noteicošais vārds.

Kad manas taisnās domas kļuva spēcīgākas, situācija mainījās. Dienas otrajā pusē mans draugs, kurš tirgo līdzi ņemamo ēdienu, palūdza mani mēnesi pastrādāt pie viņa. Mēnešalga bija pietiekami liela, lai es varētu piedalīties Likuma konferencē. Es pateicos Skolotājam par rūpēm par mani. Es patiešām izjutu, ka tad, kad mēs labi pilnveidojamies, Dafa mums parāda daudzus brīnumus.

Atbrīvoties no aprēķina

Gandrīz desmit gadus man ir tikai braukšanas mācību atļauja. Lai gan mani draugi praktizētāji un es – mēs visi – gribējām, lai es spētu vadīt automašīnu un mēs varētu novadīt vairāk Likuma izplatīšanas pasākumu, daudzas pieķeršanās traucēja man iegūt autovadītāja tiesības. Tāpat man bija arī jāsamaksā ceļa nodoklis un jāapdrošina mašīna. Mana automašīna nedarbojās labi, taču joprojām bija lietojama, tāpēc es tam nepievērsu uzmanību, līdz kādu dienu tā pilnībā pārstāja darboties. Es sapratu, ka savā pilnveidošanās ceļā kaut ko es daru ne tā, kā vajadzētu, un ieskatījos sevī, lai atrastu problēmu. Kopš brīža, kad ierados Ziemeļīrijā, es biju aizņemta ar Dafa pasākumiem, bet neveltīju pietiekami daudz uzmanības Likuma mācībai un vingrojumu izpildīšanai. Tāpat es ne vienmēr raidīju taisnās domas četras reizes diennaktī.

Es nolēmu nodot automašīnu remontā, kā arī centīgāk pilnveidojoties. Tiklīdz par to padomāju, tā iezvanījās mans telefons. Autoservisā nevarēja atrast lētas detaļas, bet jaunas izmaksās 860 sterliņu mārciņas. Es parēķināju un padomāju, ka tas ir pārāk dārgi. Mans vīrs piedāvāja man aizbraukt uz lētāku autoservisu. Tad es pajautāju sev, vai es vēlos atteikties no automašīnas remonta tikai tāpēc, ka rezerves daļas ir dārgas? Šādi domājot, es, iespējams, atteiktos no pilnveidošanās, jo būtu grūti atbrīvoties no cilvēciskajām pieķeršanām? Es domāju par to, vai autoservisa mainīšana nenozīmētu to, ka es cenšos izvairīties no grūtībām manā pilnveidošanās ceļā?

Es sāku mācīties Likumu, sakārtoju savas domas un raidīju taisnās domas. Es domāju par to, ka es samaksāšu, kas man ir jāsamaksā par automašīnas remontu, nepieķeroties naudai. Es sekoju lietu dabiskajai gaitai un turēju savu apziņu miera stāvoklī. Kad saņēmu savu mašīnu no autoservisa, man bija jāmaksā tikai 200 mārciņu.

Es pateicos Skolotājam par man sniegto mācību manā pilnveidošanās ceļā. Es saprotu, ka pilnveidošanās – tas nozīmē savest kārtībā savas domas. Kad mums ir taisnas domas, Skolotājs visu var izdarīt.

Atbrīvoties no cilvēciskām pieķeršanām, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu pret Dzjan Dzemiņu

Skolotājs Likuma izklāstā Fa konferencē Ņujorkā 2015. gadā skaidri pateica, ka visai cilvēcei ir jāiesniedz prasība tiesā pret Dzjanu. Taču es neko nebiju izdarījusi līdz tam brīdim, kamēr Minghui mājaslapā netika publicēti daudzi raksti par prasību iesniegšanu pret Dzjan Dzemiņu. Tad es sapratu, ka man ir jāiesniedz sūdzība pret Dzjanu. Man bija britu pase, un man nebija, no kā baidīties. Kas gan man traucēja rakstīt? Sapratusi, ka tikai bailes liedz man rīkoties, es sāku rakstīt sūdzību pret Dzjanu.

Kā jau rakstīju, es sastapos ar daudz un dažādiem traucējumiem. Manā datorā nebija Office programmatūras un nācās izmantot Note programmu. Vēl bija nepieciešams pievienot manas pases kopiju un uzrādīt tālruņa numuru. Es svārstījos. Tad pieredzes apmaiņa starp jaunajiem praktizētājiem pamodināja mani. Kāds jaunais praktizētājs teica: “Žēl, ka es nevarēju pievienoties 25. aprīļa pasākumam, tāpēc man vajag to kompensēt un uzrakstītu sūdzību pret Dzjanu!”

Kāpēc es svārstījos? Kāda pieķeršanās slēpās aiz tā visa? Skolotājs savā dzejolī “Atmest pieķeršanās” (Hun Jiņ II) saka: “ Jāatsakās no tā, kas nav tavs. Maldos viss ir muļķība.” Šobrīd ir mūsu pilnveidošanās noslēdzošais etaps un ikviena cilvēciskā pieķeršanās var traucēt mums sasniegt Pilnību. Paturot to prātā, es beigu beigās 2015. gada 29. jūnijā pulksten divos dienā pa pastu nosūtīju šo vēstuli.

Turēt dārgu iespēju mācīties Likumu un būt labestīgai pret visiem

Ar Skolotāja palīdzību mēs ātri atradām telpas kādā sabiedriskajā centrā, kur varējām mācīt Faluņgun vingrojumus divas reizes nedēļā. Mūsu grupā bija gandrīz 20 skolnieku. Kā Dafa praktizētājiem mums vajadzēja būt labestīgiem un cēlsirdīgiem it visā. Tāpēc es nosūtīju nelielas dāvaniņas visiem cilvēkiem, kuri mums palīdzēja. Kad es jautāju, vai viņi varētu ievietot nedaudz informācijas par mūsu grupu savas biedrības mājaslapā, centra darbinieks nevilcinoties atbildēja, ka izdarīs to tūlīt pat. Palīdzība patiešām nāca no Skolotāja.

Nesen es saņēmu daudz vēstuļu no cilvēkiem, kuri teica, ka viņi ir uzzinājuši par Faluņgun, pateicoties informācijai mājaslapā. Daudzi teica, ka viņi gribētu pievienoties grupai. Es saņēmu vēstuli pat no ķīnietes Itālijā. Viņa uzdeva daudzus jautājumus par Faluņgun, un es piedāvāju viņai palasīt Skolotāja sākotnējos Likuma izklāstus tik bieži, cik viņai tas būtu iespējams. Es patiesi ceru, ka arvien vairāk un vairāk cilvēku varēs praktizēt Dafa.

Lai gan es saņēmu Likumu vairāk nekā pirms desmit gadiem, es joprojām neizpildu vingrojumus ik dienas. Šobrīd esmu vairāk nekā 30 gadus veca, taču joprojām nespēju izturēties pret lietām kā pieaudzis cilvēks. Šī pieķeršanās ir jālikvidē pēc iespējas ātrāk.

Esmu ļoti pateicīga praktizētājiem, kuri man palīdzēja un norādīja uz maniem trūkumiem pilnveidošanās ceļā. Es atceros, ka konflikti un cilvēciskās pieķeršanās norāda mums uz mūsu pilnveidošanos. Es ceru, ka spēšu daudz ko iemācīties no citiem praktizētājiem un būt vēl centīgāka savā pilnveidošanās ceļā.

Paldies, Skolotāj! Paldies, draugi praktizētāji!