Cieši sekot Skolotājam Likuma izlabošanas procesā un neatpalikt

Pieredze, kas tika nolasīta 2015. gada Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē Vīnē.
 

Dafa praktizētāji labi dara trīs lietas, iet līdzi Skolotājam Likuma izlabošanas procesā, rūpējas par to, lai glābtu pēc iespējas vairāk dzīvo būtņu un atnestu labo vēsti par Shen Yun ikvienā mājā.

Katru reizi, kad Shen Yun gatavojas doties turnejā, es cenšos pēc iespējas vairāk raidīt taisnās domas, vairāk mācīties Likumu un bez ierunām koordinēties ar koordinatoriem; tas ļoti paaugstina manu morāli un palīdz glābt dzīvās būtnes.

Daudzi praktizētāji aktīvi darbojas dažādos projektos. Esmu cilvēks, kuram nav īpašu spēju laicīgu cilvēku sabiedrībā, taču es nebaidos no grūtībām un apņēmīgi esmu gatavs darīt to, kas ir jādara, tāpēc es izplatu Shen Yun informatīvos bukletus. Reizēm es vairākas nedēļas bez pārtraukuma izplatīju bukletus. Tad es jutos noguris, un man nebija vēlēšanās izplatīt informatīvos bukletus pie teātriem, un vakaros pēc Likuma mācīšanās man gribējās tikai atpūsties. Tāpat man bija arī pretenzijas pret dažiem jaunajiem praktizētājiem, kuri neizplata informatīvos bukletus pie teātriem.

Kādu dienu kāds no vietējiem praktizētājiem piezvanīja uz Shen Yun veicināšanas centru un lūdza jaunākos praktizētājus doties pie teātriem un izplatīt tur materiālus. Centra darbinieks pacēla telefona klausuli un teica: “Šeit ir pieci cilvēki. Vecākajam no viņiem ir 80, bet jaunākajam – 60 gadu. Kurš no mums ir pietiekami jauns?” Šīs sarunas laikā es necentos palīdzēt, bet tikai smējos. Taču pēc tam es par to aizdomājos. Es teicu sev, ka man laikam gan ir pieķeršanās komfortam un es nedrīkstu ļaut ļaunumam to izmantot. Man ir jāiet un tas jādara, ja vien es varu, un bez ierunām jāsadarbojas ar koordinatoriem. Un kādu laika periodu es aktīvi piedalījos materiālu izplatīšanā tikpat daudz kā jaunākie praktizētāji.

Ja mēs vēlamies glābt vēl vairāk dzīvo būtņu, tad mums ir vairāk jāmācās Likums, vairāk jāraida taisnās domas, jāattīrās no traucējumiem, kas neļauj vietējiem praktizētājiem spert soli uz priekšu, un cieši jāseko Skolotājam Likuma izlabošanas procesā. Lai gan šajā reizē es lūdzu atstāt man vienu dienu brīvu, es paliku tuvumā, lai raidītu taisnās domas. Pēc tam es turpināju iet ārā, lai izplatītu informatīvos bukletus. Šis process prasīja vēl lielāku taisno domu daudzumu. Piemēram, kad es tuvojos mājai Nr. 48, es savā sirdī teicu: “Labdien, mājas Nr. 48 iedzīvotāji. Nāciet skatīties Shen Yun uzvedumu, jo Shen Yun var jūs glābt, „Fa Zhen Qian Kun, Xie E Quan Mie” (taisno domu raidīšanas pirmā formula) likvidēs jebkuru ļauno spēku iejaukšanos.” Tā es darīju pirms ieiešanas katrā mājā. Reizēm es nejauši izrunāju to skaļi. Es apzinājos nepieciešamību nekavējoties glābt dzīvās būtnes, tāpēc paātrināju soli, lai paspētu izdarīt vēl vairāk un dotu iespēju vēl lielākam skaitam cilvēku atnākt uz Shen Yun izrādi un būt glābtiem.

Dažas mājas atradās dziļi iekšējā pagalmā, citas – kalnā. Izplatot materiālus, es ļoti noguru, smagi elpoju, kājās jutu vājumu un biju nosvīdis. Tad es citēju Skolotāja dzejoli “Kāpjot Tai kalnā” no krājuma “Hun Jiņ” un neatlaidīgi turpināju iet pa šo rajonu, izplatot materiālus. Laiku pa laikam es pats sev atgādināju par nepieciešamību centīgi virzīties uz priekšu, nekad nepalaist garām Skolotāja dotās iespējas dzīvo būtņu glābšanā, lai spētu glābt vēl vairāk cilvēku ar iepriekšnolemtības saikni un atbilstu prasībām, kas izvirzītas Dafa skolniekam.

Esmu atklāts cilvēks, taču reizēm pats sev visu padaru sarežģītu. Reiz, kad es izplatīju bukletus kopā ar praktizētājiem no Līdsas, es piegāju pie mājas, kura atradās pie krustojuma. Es iegāju mājā pa parādes durvīm un izgāju pa sētas durvīm, pa ceļam atstājot bukletus mājas pastkastītēs. Tā es turpināju darīt arī nākamajā mājā. Tā es, pats to nemanot, nonācu pretējā ielas pusē. Tā es apstaigāju visas šīs ielas mājas, bet joprojām vēl neredzēju praktizētāju, kuram vajadzēja dalīt materiālus uz šīs pašas ielas, tikai no otra gala. Es tam nepievērsu uzmanību, domājot, ka viņš, iespējams, atrodas kaut kur blakus ielā. Tad es piezvanīju viņam. Praktizētājs man jautāja, kur es atrodos, bet es nevarēju precīzi atbildēt, jo pats jau vairs nesapratu, kur atrodos. Praktizētājs lūdza mani palikt uz vietas, kamēr viņš mašīnā apbraukās apkārtni un atradīs mani. Es ļoti satraucos un sāku sev pārmest: “Nu kāds es esmu idiots – apmaldījos, pats to nesaprotot, – nu kāds es esmu muļķis!” Par laimi, iela, kuru es biju apgājis, arī bija iekļauta materiālu izdalīšanas sarakstā, un tas mani nedaudz nomierināja. Šis gadījums palīdzēja man saprast manas domas par cieņu pret Skolotāju un Likumu. Tas nozīmē, ka tad, kad mēs mācāmies Likumu, mums sava apziņa ir jātur skaidra, jābūt maksimāli koncentrētiem un jāmācās Likums pavisam nopietni. Mācoties Likumu, mēs nedrīkstam domāt par citām lietām un beigt mācīšanos pusaizmigušā stāvoklī. Pretējā gadījumā tas arī ir stāsts par to, kā pērtiķis centās nozvejot mēnesi, taču visi centieni bija veltīgi. Un tad ļaunums viegli spēj iejaukties mūsu lietās. Skolotājs māca mums pielikt pūles, lai mēs patiesi pilnveidotos, tāpēc mums ir centīgi jāmācās Likums, labi jāveic trīs lietas un jāatbilst kritērijiem, kuri tiek izvirzīti Dafa skolniekiem.

Angļu valodā es spēju pateikt tikai dažus vārdus, taču, neskatoties uz to, ka mans vārdu krājums bija tik trūcīgs, es biju Birmingemā, un mani nozīmēja izplatīt Shen Yun materiālus konkrētā ielā. Praktizētājs lika man atgriezties izejas punktā pēc tam, kad būšu nogājis līdz ielas galam. Es sāku darboties, nepajautājis, cik gara ir šī iela. Māju ielas malā palika arvien mazāk, attālumi starp mājām reizēm bija ap 200 metriem. Viens ielas posms līdzinājās milzīgam kanjonam. Es nebiju pārliecināts, vai man doties tālāk, taču ielas gals vēl nebija sasniegts. Tāpēc es joprojām turpināju iet uz priekšu. Iela bija tukša, tāpēc es sāku citēt no galvas Skolotāja “Hun Jiņ” un jutos lepns par to, ka esmu Dafa skolnieks un man ir dota iespēja glābt dzīvās būtnes. Kamēr es tā nedomājot gāju, sasniedzu T-veida krustojumu ar lauku, bet bez dzīvojamajām mājām, taču es vēl nebiju sasniedzis ielas galu. Es padomāju, ka tālāk iet man vairs nevajadzētu, tāpēc centos sazvanīt praktizētāju, taču manā telefonā nebija signāla. Es nevarēju sazināties ar praktizētāju, un viss, ko es varēju darīt, bija gaidīt, kad praktizētājs atradīs mani un atbrauks pēc manis.

Vēlāk es sapratu, ka praktizētājs apbraukāja apkārtni, meklējot mani, taču nevarēja mani atrast, jo es biju aizgājis pārāk tālu. Sāka satumst, un es sajutu vēsumu, jo viscaur biju nosvīdis. Par to es pārāk nesatraucos, taču uztraucos par to, ka praktizētājs dzīvo diezgan tālu no šīs vietas, un būs jau pāri pulksten 10 vakarā, kad viņš nokļūs mājās. Turklāt mājās viņu gaida bērni, kurus kādam vajag pieskatīt, un sabiedriskā transporta biļešu cenas ir augstas. Viņam nebūt nebija viegli izrauties, lai palīdzētu Shen Yun, bet tagad manis dēļ viņam tik stipri iekavēsies atgriešanās mājās. Raidot taisnās domas, es lūdzu Skolotājam dot man spēju pašam atrast ceļu atpakaļ. Neilgi pēc tam man garām brauca divi apmēram 60 gadus veci kungi. Es izgāju uz ceļa un ierunājos savā lauzītajā angļu valodā: “LaiShi (laipni)”, “YieShi (jā)”; un es izmantoju visu savu vārdu krājumu. Galu galā es aizņēmos no angļu kunga mobilo telefonu, lai piezvanītu praktizētājam. Man nebija ne mazākā priekšstata par to, kur es atrodos, tāpēc vienkārši atdevu telefonu anglim, lai viņš varētu parunāt ar praktizētāju. Anglis pēc tam iedeva telefonu atkal man, un praktizētājs paskaidroja, ka anglis aizvedīs mani līdz stacijai, kur viņš mani sagaidīs. Es iesēdos mašīnā, turpinot teikt pateicības vārdus, bet pēc tam izmantoju visus vārdus no sava vārdu krājuma, lai pastāstītu automašīnā esošajam pasažierim par Shen Yun. Es teicu, ka esmu atbraucis šurp, lai izplatītu Shen Yun bukletus. Piepeši kungi saprata, par ko es viņiem stāstu, un māja ar galvām. Kad es satiku otru praktizētāju, es lūdzu viņu vēlreiz laipnajiem kungiem pastāstīt par Shen Yun. Viņi ļoti priecājās, to visu dzirdot, un paņēma līdzi bukletus.

Šis gadījums lika man apbrīnot tos praktizētājus, kuri labi runā angliski un var pastāstīt par brīnišķīgo Shen Yun cilvēkiem visā pasaulē.

Šodien es esmu šeit un no visas sirds vēlos pateikt pāris vārdus visiem praktizētājiem: “Mani draugi-praktizētāji, es lūdzu jūs pasteigties pievienoties Likuma izlabošanas procesam, izpildīt mūsu vēsturiskos solījumus, tādejādi palīdzot Skolotājam, atbrīvoties no pieķeršanām, darīt labi trīs lietas, ieklausīties Skolotāja vārdos, vēl un vēl vairāk mācīties Likumu, ar taisnām domām un taisniem darbiem pienācīgi noiet katru soli mūsu ceļā, tiekties uz priekšu un nepārtraukti un centīgi pilnveidoties.”

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.