Izlauzties caur savu ego

Reiz man vaicāja: „Vai tu patiešām esi laimīga? Paskaties uz sevi: tev nav ne ģimenes, ne bērnu. Kas tev palīdzēs vecumdienās? Vai tad tu nejūties vientuļa?” To dzirdot, es pasmaidīju.

Es atbildēju, ka katram cilvēkam izpratne par laimi ir savādāka. Daži uzskata, ka cilvēku laimīgu dara sava māja, automašīna un bagātība. Citi uzskata, ka laime ir daudzos bērnos un mazbērnos.

Ja visiem būtu jāmēra savas izjūtas pēc šiem kritērijiem, tad es nejustos laimīga. Taču patiesībā es esmu ļoti laimīga, jo praktizēju Faluņ Dafa. Man ir neierobežotā Dafa svētība un Skolotāja aizsardzība. Manī ir iekšējais miers un līdzsvarotība.

Taču izpratne par to, ko nozīmē būt īstai Faluņ Dafa praktizētājai, man radās tikai pagājušajā gadā.

Sjiņsjin paaugstināšana

Agrāk es par sevi biju augstās domās, tāpēc bieži skaidroju citiem praktizētājiem, kā skatīties sevī un pilnveidoties. Es neapzinājos, ka arī man ir problēmas, kamēr praktizētāja, ar kuru mēs kopā strādājām, nesāka par mani sūdzēties. Viņa teica, ka negrib vairs kopā ar mani strādāt, jo es esot egoistiska, nepieņemot kritiku un noraidot citu cilvēku viedokli.

Šī praktizētāja ievēroja, ka jebkura kritika izraisa manī sašutumu, un mūsu kopīgais darbs viņai bija kļuvis par nopietnu pārbaudījumu. Viņa atzinās, ka pirms došanās kopā ar mani izplatīt Dafa materiālus viņai nākas skatīties Skolotāja videolekciju praktizētājiem Austrālijā, lai nostiprinātu savu Sjiņsjin.

Reiz – ceļā uz autoostu, kurp devāmies izplatīt informatīvos materiālus, – mēs nespējām vienoties un gandrīz zaudējām pašsavaldīšanos. Es visiem spēkiem centos sevi kontrolēt un domāju: „Mēs gatavojamies glābt dzīvās būtnes, kā gan es varu satraukties?”

Pēc šī atgadījuma man bija sajūta, ka es pilnveidojos labāk par savu pārinieci. Es domāju, ka taisnība ir man, nevis viņai, tāpēc lūkojos uz viņu ar pārākumu. Sarunājoties ar citiem praktizētājiem, es pat runāju par viņu sliktu.

Pie sevis es domāju, ka, norādot uz viņas problēmām, esmu praktizētājai palīdzējusi. Kad viņa atzinās, ka, darbojoties kopā ar mani, viņai nākas savaldīties, es pat sajutos laimīga. Vēlāk es izpratu, ka tā bija manas lepnības izpausme.

Tajā laikā, skaidrojot cilvēkiem patiesību pa telefonu, es satuvinājos ar kādu gados vecāku praktizētāju. Pēc tam viņa sāka pastāvīgi radīt man nepatikšanas, tādējādi palīdzot man paaugstināt Sjiņsjin. Es neizturēju nevienu pārbaudījumu! Katru reizi, kad viņa mani izaicināja, es uzreiz „uzsprāgu”.

Tikai no attiecībām ar šo paveco praktizētāju es sapratu, ka nepilnveidojos centīgi. Beidzot es sapratu, ka pilnveidojoties biju tikai „paskrāpējusi virskārtu”, nevis patiesi ieskatījusies sevī. Tāpēc manī nekas nebija būtiski mainījies.

Agrāk es centos izlikties par labu praktizētāju, savaldoties tikai ārēji; centos, lai izskatītos tā, it kā man nebūtu pieķeršanās bagātībai vai citu cilvēku viedoklim par mani. Taču sirds dziļumos es tomēr vēlējos būt slavena praktizētāju vidū.

Ar laiku man bija attīstījies paradums skatīties uz citiem praktizētājiem no augšas, es redzēju tikai viņu trūkumus. Tas atspoguļoja manu pieķeršanos personīgajam ego un žēlsirdības trūkumu pret citiem. Tādas pieķeršanās kā skaudība, tieksme cīnīties, tieksme pēc komforta un iekāre, partijas kultūras mentalitāte un tieksme izrādīties vēl joprojām spēcīgi turējās manā sirdī.

Kad es beidzot iemācījos ieskatīties sevī, mani nomāca tas, ko es tur ieraudzīju. Ar prakses biedru atbalstu es sāku vairāk mācīties Likumu un pielietoju sevis uzlabošanai to, ko biju izpratusi. Lai nomierinātu savu apziņu, es katru dienu, mācoties Likumu, izlasīju divas nodaļas no grāmatas „Džuaņ Faluņ”. Tagad es nevis vienkārši pārvarēju šķēršļus, bet patiešām pielietoju Likuma principus, lai izlabotu katru savu domu un rīcību.

Tagad, atklājot pieķeršanos, es uzreiz sāku izlabot sevi, vairs nepakļaujos vecajiem priekšstatiem, domu karmai vai negatīvajai domāšanai. Esmu nolēmusi pa īstam atbrīvoties no pieķeršanās sev un labi sadarboties ar citiem praktizētājiem.

Tagad par savu necienīgo uzvedību man ir patiešām kauns tās praktizētājas priekšā, ar kuru kopā agrāk izplatīju informatīvos materiālus. Manis dēļ viņai nācās tik daudz pārciest. Taču tagad mēs katru nedēļu kopā mācāmies Likumu un dalāmies plānos, kā izglābt vairāk dzīvo būtņu. Mēs atkal apvienojāmies, lai izplatītu vairāk informatīvo materiālu.

Doma par dzīvo būtņu glābšanu dara mani laimīgu. Man ir tik ļoti paveicies, ka varēju kļūt par Faluņ Dafa sekotāju. Es nevaru iedomāties, kas būtu, ja es nepraktizētu Faluņ Dafa. Saplūstot ar Likumu, es iekšēji mainījos, un tagad es pastāvīgi jūtu garīgu pacēlumu.

Pilnveidošanās procesā atbrīvojoties no sava ego, man vairs nav nekādu sūdzību, aizvainojuma vai skaudības. Man ir izdevies pārvarēt savu dēmonisko dabu. Esmu apņēmības pilna mācīties Likumu, pilnveidot sevi un atgriezties mājās kopā ar Skolotāju pēc iespējas ātrāk!

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2016/3/19/155961.html