Pēdējā aresta laikā cieš no ķīmiskiem apdegumiem: sieviete no Pekinas atceras deviņus cietumā pavadītos gadus un spīdzināšanu, ko izcietusi savas ticības dēļ

Šī gada maija beigās kāda 52 gadus veca sieviete no Pekinas atkal tika arestēta savas ticības dēļ. Miliči piekāva Jan Dzjiņsjanas kundzi un aplēja ar nezināmu ķīmisko vielu, kas izraisīja apdegumus. Viņas sejas āda ir kļuvusi tumša, bet ķermeni klāj asinsizplūdumi.

Pēdējo reizi Janas kundzi apcietināja sešus gadus pēc iepriekšējā – deviņu gadus ilgā – ieslodzījuma, ko sievietei nācās izciest tikai tādēļ, ka viņa atteicās nodot savu ticību Faluņgun (garīga mācība, ko Ķīnā vajā komunistiskais režīms). Janas kundzes ieslodzījuma laikā nomira viņas māte, ar kuru viņai netika ļauts tikties.

Lai gan šoreiz Janas kundze tika atbrīvota jau pēc dažām dienām, viņa nespēj aizmirst to, kas ar viņu noticis kopš 1999. gada, kad sākās Faluņgun vajāšana.

Faluņgun praktizētāja Jan Dzjiņsjanas kundze.

Nedēļas laikā izzūd hroniskas slimības

Agrāk es cietu no tuberkulozes, deguna blakusdobuma infekcijas, nieru un ādas slimībām, menstruālajiem krampjiem, hroniska noguruma un nemiera sajūtas. Tuberkulozes dēļ mans vēders bija tik stipri uzpūties, ka izskatījās, it kā es būtu septītajā grūtniecības mēnesī. Deguna blakusdobuma infekcija bija tik smaga, ka no acīm man nāca strutas. Mana plankumainā āda un slimības lika man izskatīties vienkārši briesmīgi. Tolaik es nereti domāju, ka labāk būt mirušai, nevis dzīvai.

1996. gadā es sāku praktizēt Faluņgun, un visas manas kaites izzuda nedēļas laikā. Mana āda staroja, un pati es biju enerģijas pārpilna. Arī mans raksturs manāmi uzlabojās — es pārstāju ātri iekarst dusmās. Tādēļ beidzās arī mani pastāvīgie konflikti ar vīru un kaimiņiem. Mans tēvs atzina, ka esmu kļuvusi par gluži citu cilvēku. Es pateicos Skolotājam un Faluņgun par visu, kas man ticis dots.

Deviņi gadi cietumā par to, ka neatteicos no savas ticības

Pēc tam, kad 1999. gada jūlijā sākās vajāšana, miliči mani vairākkārt aizturēja, bet manās mājās tika veikta kratīšana. Parasti miliči neuzrādīja ne personu apliecinošus dokumentus, ne arī kratīšanas orderi.

2000. gadā viņi iebruka manā mājā un arestēja mani. Viņi konfiscēja 40 000 juaņu (apmēram 6 500 ASV dolāru) skaidrā naudā, apsūdzēja mani par to, ka es gūstu peļņu, pārdodot Faluņgun grāmatas, un paņēma tās kā pierādījumu tam, ka esmu Faluņgun praktizētāja. Miliči mani piekāva un pakļāva elektrošoka steku sitieniem, cenšoties panākt, lai es atzīstu sevi par vainīgu.

Atkārtoti arestēta, spīdzināta un pakļauta piespiedu barošanai

Drīz pēc tam, kad tiku atbrīvota, 2001. gadā mani atkal apcietināja un spīdzināja nelielā telpā ar nolaistām žalūzijām. Man norāva drēbes un visu ķermeni pakļāva elektrošoka steku sitieniem, tostarp arī krūšu galus. Telpa piepildījās ar degošas miesas smaku.

Viņi uzkāpa man uz cirkšņiem un sita ar siksnu pa ķermeņa lejasdaļu. Viņi iesprauda man nāsīs degošas cigaretes un dedzināja ar cigaretēm manu kāju pēdas, līdz tās pārklājās ar apdeguma čulgām. Man uz kājām tika uzlikts koka dēlis, uz kura miliči stāvēja tik ilgi, līdz es zaudēju samaņu no neciešamām sāpēm. Lai atgrieztu mani pie samaņas, viņi lēja man virsū aukstu ūdeni. Tad man galvā uzmauca metāla spaini, pa kuru sāka sist ar koka nūjām. Tas turpinājās apmēram stundu. Vēl ilgu laiku pēc tam man bija grūti staigāt, un pat līdz šim brīdim es slikti dzirdu.

Deviņu ieslodzījumā pavadīto gadu laikā man neļāva gulēt, ziemā aplēja ar ledainu ūdeni, man tika izplēstas skropstas un apmatojums cirkšņu apvidū, kā arī man pa seju spēra ar apavos apautām kājām. Reiz mani turēja piesietu pie gultas veselu mēnesi no vietas un atbrīvoja tikai tad, kad man pa muti sāka tecēt asinis.

Protestējot pret šādu necilvēcīgu izturēšanos, es pieteicu bada streiku. Cietuma uzraugi lika ieslodzītajām atlauzt man muti un barot piespiedu kārtā. Šajā procesā man tika izsisti vairāki zobi, un barība tecēja lejā pa rīkli kopā ar asinīm un strutām no manas mutes. Kad es kļuvu pavisam vārga, mani nogādāja slimnīcā. Es neļāvu, lai man izdara injekcijas, un pretojos tam, cik vien spēju. Vieta, kur tika iedurta adata, sāka asiņot, un viss injekcijas saturs izšļakstījās.

Pēc atgriešanās cietumā man aizliedza izmantot tualeti, un es biju spiesta nokārtoties biksēs. Lai pazemotu mani, cietuma uzraugi nostādīja mani citu ieslodzīto priekšā.

Visu šo deviņu gadu laikā man tika liegti apciemojumi un telefona zvani. Mana 80 gadus vecā māte nomira, kamēr es atrados ieslodzījumā.

Pēdējais arests

Šā gada 30. maijā četri miliči saslēdza man rokas aiz muguras, iegrūda mašīnā un aizveda uz milicijas iecirkni. Arī milicijas iecirknī es turpināju saukt „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!” Lai mani apklusinātu, viņi uzlēja man uz galvas kaut kādu ķimikāliju. Es nespēju atvērt acis un gandrīz nosmaku. Kad turpināju saukt „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!”, milicis saķēra mani aiz galvas un vairākkārt sita to pret galdu. Viņi pat aizžņaudza man kaklu ar kādu drānas gabalu.

Es centos kliegt, un tad viņi aizbāza man muti ar lupatu. Nogāzuši uz grīdas, viņi spārdīja un sita mani divas stundas pēc kārtas, līdz es zaudēju samaņu. Kad atguvos, mani nopratināja. Es teicu vien „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!”, un mani turpināja sist.

Pirms nosūtīšanas uz ieslodzījuma centru mani divas reizes ievietoja slimnīcā uz pārbaudi. Es neļāvu ņemt sev asinis, jo zināju, ka viņi vēlas padarīt mani par orgānu donoru, lai peļņas nolūkos pārdotu manus orgānus. Man aizspieda muti un žņaudza, turot manu galvu uz leju. Roka asiņoja. Ārsti atteicās šādi noņemt man asinis, tādēļ miliči aizveda mani atpakaļ.

Tā kā man netika veikta veselības pārbaude un es turpināju nepārtraukti atkārtot „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!”, ieslodzījuma centrā mani nevēlējās paturēt. Miliči aizveda mani atpakaļ uz Junninas milicijas iecirkni. Tur nespēja izturēt briesmīgo ķimikāliju smaku, ar kurām mani bija aplējuši, tādēļ atstāja mani stāvēt ārpusē. Tiklīdz uzspīdēja saule, mana seja sāka degt. Viņiem nebija, kur mani likt, tādēļ tiku aizsūtīta atpakaļ uz mājām.

Es paskatījos uz sevi spogulī un pamanīju, ka vietā, kur bija uzlijusi ķimikālija, mana baltā jaka bija kļuvusi melna. Āda uz sejas bija kļuvusi tumša, un viss mans ķermenis bija vienos zilumos.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2016/6/27/157584.html