14. gadadiena kopš pieslēgšanās Ķīnas valsts televīzijai, lai pārraidītu patiesību par Faluņgun

2002. gada 5. martā ap pulksten 8:00 astoņpadsmit Faluņgun praktizētāji Čančuņas pilsētā, Dzjiliņas provincē, pieslēdzās valsts kabeļtelevīzijas tīklam un vienlaicīgi pa astoņiem kanāliem apmēram 45 minūtes translēja programmas „Pašsadedzināšanās vai safabricējums?” un „Faluņ Dafa izplatās visā pasaulē”.

Čančuņas pilsētas iedzīvotāji bija satriekti, daudzi uzzināja faktus par Faluņgun, bet daži pat nodomāja, ka aizliegums uz Faluņgun ir atcelts.

Pēc šī incidenta toreizējais Ķīnas komunistiskā režīma vadītājs Dzjan Dzemiņs izdeva slepenu rīkojumu: „Nogalināt visus šajā lietā iesaistītos Faluņgun praktizētājus”. Dažu dienu laikā Čančuņas pilsētā tika arestēti vairāk nekā 5 000 Faluņgun praktizētāju, septiņi no viņiem tika piekauti līdz nāvei. Daudziem tolaik nācās atstāt mājas, lai izvairītos no vajāšanas. Vēlāk piecpadsmit praktizētājiem tika piespriests ilgtermiņa cietumsods, bet trīs no viņiem nomira spīdzināšanu rezultātā vēl pirms tiesas.

Vienam no bojā gājušajiem praktizētājiem — Liu Čendzjuņa kungam – 2007. gadā, jau pēc viņa nāves, tika piešķirts Fidelity Vindicator apbalvojums, kuru Dienvidvelsas parlamenta ēkā Liu kunga vietā saņēma Faluņgun asociācijas pārstāvis Erpin Džana kungs.

Džana kungs izteica dziļu cieņu Liu kunga un citu praktizētāju drosmei, kā arī vērsās pie cilvēkiem, aicinot sadarboties, lai kopīgiem spēkiem apturētu represijas. Līdz šodienai vairāk nekā 200 000 praktizētāju ir iesnieguši tiesā prasību pieteikumus pret Dzjan Dzemiņu, bet neskaitāmi Faluņgun atbalstītāji ir parakstījuši petīciju ar aicinājumu saukt Dzjanu pie atbildības.

Dzjans izdod slepenu rīkojumu

Minghui.org interneta mājaslapa 2002. gadā ziņoja, ka naktī uz 5. martu Dzjan Dzemiņs tikās ar „ofisa 610” vadītāju Luo Gaņu. Pēc šīs tikšanās Šeņjanas militārā apgabala komandpunktam tika pavēlēts būt otrās pakāpes kaujas gatavībā. Gan Čančuņas militārajam komandpunktam, gan Dzjiliņas bruņotajai milicija tika pavēlēts būt pirmās pakāpes kaujas gatavībā, lai atrastu ikvienu praktizētāju, kas jelkādā veidā ir bijis saistīts ar pieslēgšanos televīzijas tīklam.

Ar Luo Gaņa starpniecību Dzjans deva atļauju visiem milicijas darbiniekiem atklāt uguni un nogalināt jebkuru praktizētāju, kas tiek turēts aizdomās saistībā ar pieslēgšanos televīzijas tīklam: „Jūs varat tos vienkārši nogalināt.” Tika pieprasīts, lai Čančuņas pilsētas un Dzjiliņas provinces milicijas nodaļas atrisinātu šo lietu vienas nedēļas laikā. „Pretējā gadījumā visu līmeņu milicijas priekšnieki Čančuņā, kā arī reģiona partijas sekretāri tiks atstādināti no saviem amatiem,” bija teikts vienā no rīkojumiem.

Dzjiliņas provinces partijas sekretāram Van Juņkuņam, kas tobrīd atradās 15. Nacionālajā Tautas kongresā Pekinā, tika pavēlēts nekavējoties atgriezties pie savu pienākumu pildīšanas. „Ofisa 610” priekšnieks un Ķīnas Sabiedriskās drošības ministra vietnieks Liu Dzjins tika nosūtīts uz Čančuņu, lai personīgi uzraudzītu lietas norisi.

Septiņi praktizētāji mirst neilgi pēc apcietināšanas

Pirmajās dienās pēc aresta bojā gāja septiņi praktizētāji.

Dzjiliņas universitātes absolvente Li Žunas kundze, kas strādāja Dzjiliņas provinces Farmācijas institūtā, bija 35 gadus veca, kad viņa gāja bojā. Viņa tika apcietināta martā; jau marta beigās vai aprīļa sākumā viņa bija mirusi. Nekas vairāk par viņas nāves apstākļiem nav zināms.

Dzjiliņas Universitātes Lietišķās matemātikas fakultātes pasniedzēja Šeņ Dzjaņli kundze tika apcietināta dienu pēc notikušā incidenta. 34 gadus vecā sieviete tika nomocīta līdz nāvei; viņa nomira aprīļa beigās.

Šeņ Dzjaņli kundze.

Liu Haibo kungs tika apcietināts savās mājās 2002. gada 11. marta vakarā. Miliči sita Liu kungu viņa sievas un dēla acu priekšā, līdz salauza viņam potīti. Praktizētāju turpināja pratināt un spīdzināt līdz vieniem naktī, kad viņam vairs nebija sataustāms pulss. Liu kungu steigšus nogādāja slimnīcā, tomēr 34 gadus vecais ārsts tur nomira.

Liu Haibo kungs.

2002. gada 16. martā Čančuņas pilsētas Dzjiņčeņas milicijas nodaļā vēl kāds apmēram 30 gadus vecs praktizētājs tika piekauts līdz nāvei. Kā apgalvo notikušā aculiecinieki, pēc nežēlīgās piekaušanas vīrietim bija smagi miesas bojājumi un pazīmes, kas liecināja par iekšējo asiņošanu.

Lujuaņas apgabala milicijas pārvaldē līdz nāvei tika piekauts arī 34 gadus vecais Liu Ji kungs.

Liu Ji kungs.

2002. gada 20. martā Čandzju ceļu milicijas iecirkņa darbinieki arestēja 54 gadus veco Li Šucjiņas kundzi, kas vēlāk – Čančuņas Trešajā ieslodzījumu centrā – tika spīdzināta līdz nāvei.

Hou Minkaja kungs tika apcietināts 2002. gada 20. augustā savās mājās; viņš tika sists vairākas stundas, līdz iestājās viņa nāve. Hou kungam bija 34 gadi.

15 praktizētājiem piespriests cietumsods

2002. gada 20. septembrī Čančuņas vidējās instances tiesa 15 praktizētājiem piesprieda sekojošu cietumsodu:
Džou Žuidzjuņas kundzei un Liu Veimina kungam — 20 gadus;
Liu Čendzjuņa un Lian Džeņsjina kungiem — 19 gadus;
Džan Veņa kungam — 18 gadus;
Lei Mina, Suņ Čandzjuņa un Li Dehai kungiem — 17 gadus;
Džao Dzjana kungam — 15 gadus;
Juņ Cjinbiņa kungam un Liu Duna kungam — 14 gadus;
Vei Sjušaņa kungam — 12 gadus;
Džuan Sjaņkuņa kungam un Čeņ Jaņmejas kundzei — 11 gadus;
Li Sjaodzji kungam — 4 gadus.

Liu Čendzjuņa kungs un Lian Džeņsjina kungs cietumā tika spīdzināti līdz nāvei. Liu nomira 2003. gada 26. decembrī, bet Lian – 2010. gada 1. maijā.

Lei Mina kungs tika atbrīvots, kad spīdzināšanu dēļ bija tuvu nāvei. 2006. gada 6. augustā Lei kungs nomira.

Juņ Cjinbiņa kungs tika nežēlīgi spīdzināts, līdz viņš sajuka prātā; pēc tam viņš tika atbrīvots medicīniskās palīdzības saņemšanai.

Džou Žuidzjuņas kundze joprojām atrodas Čančuņas sieviešu cietumā.

Suņ Čandzjuņa kungs atrodas ieslodzījumā Dzjiliņas Otrajā cietumā.

Džan Dzjaņa kungs, Vei Sjušaņa kungs, Džuaņ Sjaņkuņa kungs, Čeņ Jaņmejas kundze un Li Sjaodzi kungs nesen tika atbrīvoti.

Vēsturiskā nozīme

Starptautiskie plašsaziņas līdzekļi aprakstīja „pieslēgšanos TV tīklam Čančuņas pilsētā 5. martā” kā vienu no drosmīgākajiem Faluņgun praktizētāju varoņdarbiem. Viņu rīcība pierāda, ka nežēlīgā vajāšana Ķīnā nav spējusi apturēt praktizētājus, nav atņēmusi viņiem drosmi runāt par šo pilnveidošanās praksi un tās vajāšanu. Pēc šī gadījuma līdzīgi gadījumi visā Ķīnā notika vēl vairākas reizes.

Liu Čendzjuņa kungs.

2007. gada 5. septembrī, četrus gadus pēc tam, kad Liu Čendzjuņa kungs bija gājis bojā spīdzināšanās, Āzijas-Klusā okeāna Cilvēktiesību fonds Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata parlamenta ēkā rīkoja apbalvošanas ceremoniju par sasniegumiem cilvēktiesību aizsardzībā. Liu kungam (pēc nāves) tika piešķirts Fidelity Vindicato apbalvojums.

Āzijas-Klusā okeāna Cilvēktiesību fonds godināja Liu kungu par patiesa stāsta translāciju miljoniem TV skatītāju un par rīcību, kas ir lielisks piemērs nevalstisko kustību ieguldījumam cilvēktiesību aizsardzībā.

Faluņgun asociācijas pārstāvis Erpin Džana kungs savā pateicības runā atzīmēja, ka viņam ir liels gods pieņemt Liu kunga apbalvojumu. Viņš izteica cerību, ka šis apbalvojums ļaus vēl lielākam skaitam cilvēku saprast, cik vērtīga ir patiesība. Viņš aicināja visus nostāties plecu pie pleca, lai aizsargātu taisnīgumu un izbeigtu vajāšanu.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2016/3/15/155917.html