Mūsu jaunākā māsa Gao Žunžuna tika spīdzināta līdz nāvei (2. daļa)

1. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/201411/111659.html

Pirms desmit gadiem apsargi vairāk nekā 7 stundas pakļāva Gao Žunžunas seju vairāku elektrošoka steku triecieniem vienlaicīgi. Kad viņi beidzot rimās, Gao kundzi vairs nevarēja pazīt, viņas apdegušo seju un kaklu klāja čulgas, piekaltušas asinis un mati. Šajā rakstu sērijā Gao kundzes radinieki atklāj visas tās šausmas, kuras viņai nācās pārciest.

Pēc spīdzināšanas ar elektrošoka stekiem 2004. gada 7. maijā Gao kundzi ievietoja labi apsargātā slimnīcas palātā, kur viņu turēja gandrīz piecus mēnešus līdz brīdim, kad 5. oktobrī viņu izglāba Faluņgun praktizētāju grupa. Tomēr nākamā gada 6. martā viņa tika notverta atkal, un pēc trim mēnešiem, 2005. gada 16. jūnijā, viņa nomira spīdzināšanu rezultātā. Viņa bija tikai 37 gadus veca.

Gao Žunžunas kundzes gadījums kļuva plaši pazīstams kā spilgts piemērs tam, kā Ķīnas komunistiskā partija izvērš vajāšanu pret Faluņgun. Faluņgun ir sevis pilnveidošanas prakse, kas balstīta uz „Īstenības Labestības Pacietības” principu. Gao kundzes vienīgais „noziegums” bija tas, ka viņa bija stingra savā ticībā Faluņgun.

Kopš Gao kundzes nāves ir pagājuši jau vairāk nekā 9 gadi, taču Faluņgun vajāšana joprojām nav beigusies. Sērojot par māsas zaudējumu, divas Gao kundzes vecākās māsas, kuras tagad dzīvo ārpus Ķīnas, ir nolēmušas pastāstīt par savas ģimenes ciešanām, jo cer, ka cilvēki ieraudzīs Ķīnas komunistiskās partijas nežēlīgo dabu un iestāsies pret šīm bezjēdzīgajām vajāšanām.

Šajā rakstu sērijā Gao kundzes māsas detalizēti apraksta to, kas notika ar Gao kundzi laika posmā no 2004. gada 14. maija, kad atklājās, ka viņu jaunākā māsa tiek spīdzināta, līdz 2005. gada 16. jūnijam, kad viņa nomira.

Šīs rakstu sērijas 1. daļā tiek stāstīts par to, kā Šeņjanas Sabiedriskās drošības komitejas slimnīcā Žunžunai izkropļoja seju.

2. daļa. Žunžuna pieprasa, lai viņas seju nofotografē un parāda pasaulei

2004. gada 14. maijā Lili palika Šeņjanas Sabiedriskās drošības komitejas slimnīcā pie Žunžunas pa nakti. Pirms tam pie Žunžunas dežūrēja Veiveja. Pirms Veiveja aizgāja, Žunžuna teica, ka vēlas, lai māsas nofotografē viņas sakropļoto seju un ievainoto kāju. To varēja izdarīt laikā, kad mainījās sargi. Viņa pastāstīja, ka 7. maijā tika piekauti daudzi citi praktizētāji, kuri tāpat kā viņa, tika spīdzināti ar elektrošoka stekiem.

Žunžuna teica: „Daudzi ir pārcietuši vēl smagāku spīdzināšanu nekā es. Parasti Faluņgun praktizētāji tiek spīdzināti piespiedu darba nometņu vistumšākajos stūros, taču varasiestādes to slēpj. Kad es nolēmu lēkt ārā pa logu, man bija doma, ka man ir jāpaliek dzīvai. Man vajadzēja izbēgt, lai parādītu sabiedrībai savus apdegumus un traumas, un lai pasaule ieraudzītu, cik ļaunas lietas šeit notiek.”

Lili: „Nākamajā rītā Veivejai izdevās ienest slimnīcā fotokameru. Ieradās arī mūsu māte. Viņa devās tieši pie apsargiem un jautāja, kāpēc viņi ir bijuši tik ļauni pret viņas meitu. Kad apsargi centās izvairīties no atbildes, māte sekoja tiem līdzi uz balkonu.

Ar Veivejas palīdzību es nofotografēju Žunžunu. Fotoaparāts bija ar zibspuldzi, tāpēc fotouzņēmumi izdevās ļoti skaidri. Patiesībā, es tikai iepriekšējā naktī biju nopirkusi digitālo fotoaparātu, un mums nebija ne jausmas, kā izslēgt zibspuldzi. Mēs tikai vēlējāmies paspēt izdarīt dažus fotouzņēmumus pirms apsargi to pamanīs.

Daži mūsu draugi praktizētāji uztraucās, ka publicējot fotogrāfijas ar Žunžunas izkropļoto seju, mēs pakļausim viņu vēl lielākām briesmām. Kad mēs pastāstījām Žunžunai par viņu bažām, viņa kādu brīdi domāja un tad mierīgi teica: „Mums ir jāatmasko vajāšanas. Jau vairākus gadus tik daudzi praktizētāji tiek pakļauti šausminošai spīdzināšanai, taču šīs vajāšanas ir tik grūti atmaskot. Daudzi praktizētāji Ņujorkā tagad stāsta par vajāšanām. Lūdzu, nosūtiet šīs fotogrāfijas viņiem.” Viņa arī piedāvāja sniegt interviju pa tālruni starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem.”

2004. gada 7. jūlijā Žunžunas apdegumiem klātās sejas fotogrāfija tika publicēta Minhuei mājaslapā. Aptuveni sešas nedēļas iepriekš, Minhuei mājaslapā bija publicēts ziņojums par spīdzināšanu, kuru viņai bija nācies pārciest.

Ģimenes draugs: „ĶKP ir pats ļaunums”

Viens no mūsu draugiem, kāds vecāks kungs, ļoti labi zināja, cik ļauna ir Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP). Viņš jau bija domājis aizvest Žunžunas fotogrāfijas uz Ameriku, lai atmaskotu vajāšanas, taču viņu joprojām māca bažas.

Viņš teica: „Tas ir abpusēji griezīgs zobens. Tiklīdz fotogrāfijas tiks publiskotas un starptautiskā sabiedrība tās ieraudzīs, ĶKP var nedaudz pierimt, bet tikpat labi tā var satrakoties un Žunžunai draudēs vēl lielākas briesmas. Tomēr, ja mēs neatmaskosim vajāšanas, tad, lai slēptu pierādījumus, ĶKP ļaunprātības kļūs vēl intensīvākas. ĶKP ir pats ļaunums. Neraugoties ne uz ko, tā vēlas darīt tikai ļaunu, un vēlas darīt to līdz pašam galam.”

Eksperts apliecina, ka traumas izraisījuši elektriskās strāvas triecieni

Lai atmaskotu vajāšanas, mēs sākām konsultēties ar ekspertiem, un lūdzām aplūkot Žunžunas fotogrāfijas, lai izdarītu slēdzienu par viņas traumām. Mēs sameklējām vienu no labākajiem speciālistiem šajā jomā un pastāstījām viņam par to, kā Lunšaņas piespiedu darba nometnes darbinieki pakļāva mūsu māsu elektrošoka steku sitieniem un sakropļoja viņas seju, bet piespiedu darba nometnes un tiesas amatpersonas apgalvoja, ka viņa ir savainojusies krītot. Mēs vēlējāmies zināt, vai viņš spētu noteikt viņas traumu iemeslu. Mēs viņam teicām: „Mēs sekojam „Īstenības Labestības Pacietības” principam un tāpēc nemelojam. Mūsu māsu pakļāva elektrošoka steku sitieniem vairākas stundas. Faluņgun praktizētāji jau gadiem ilgi tiek pakļauti dažāda veida spīdzināšanām.”

Eksperts klusējot aplūkoja fotogrāfiju un pēc tam paņēma mūsu disku. Viņš apsēdās pie sava datora, palielināja Žunžunas fotogrāfiju un sāka to pētīt. Pēc kāda laika viņš lūdza apskatīt palielināto attēlus, sakot: „ Aplūkojiet šos apdegumus uz jūs māsas sejas, rokām un kājām. Tiem visiem blakus ir redzami divi balti, sīki punktiņi. Šādas pēdas atstāj elektrošoka steks. Šādas zīmes var atstāt tikai elektrošoka steka divi elektrodi.”

Eksperts vēlreiz palielināja Žunžunas fotogrāfiju un parādīja mums apdegumus uz viņas pieres, sejas un kakla, vienlaikus skaidrojot to, ko viņš redz. Mēs ieraudzījām rīsa grauda lieluma ovālas baltas zīmes, kas bija redzamas pa pāriem.

Viņš turpināja analīzi: „Ja viņas traumas ir radušās no kritiena, tad kur šeit ir redzamas pēdas no kontakta ar zemi. Acīmredzot šai kontakta vietai ir bijusi tieši tāda pati forma, kā jūsu māsas sejai, pretējā gadījumā jūsu māsas pieres kaulam, degunam, apakšžoklim un vaigu kauliem būtu jābūt salauztiem un tajos būtu jābūt iedobumiem. Vai to var redzēt? Savainojumi uz viņas vaigu kauliem un pieres ir tādi paši kā savainojumi sejas apakšējā daļā. Tas ir tāpēc, ka šeit ir ticis izmantots ārējs spēks.”

Žunžunas darba devējs liecas zem ĶKP spiediena

Kamēr Žunžuna atradās Šeņjanas Sabiedriskās drošības komitejas slimnīcā, viņu apmeklēja arī mūsu tēvs un brālis. Viņi bija satriekti. Žunžuna bija jaunākā meita ģimenē, viņa bija gaišs cilvēks, kurš vienmēr rūpējās par citiem. Ieraugot Žunžunas apdegušo seju un viņas savainojumus, mūsu gados vecais tēvs tik tikko spēja nostāvēt kājās.

Mēs piezvanījām Vejam Eršeņam, kurš bija Lu Sjuņas Mākslas akadēmijas direktors, kur strādāja Žunžuna, un pastāstījām viņam par to, kas ir noticis ar mūsu māsu, un ka viņas stāvoklis ir kritisks. Viņš atbildēja; „Kā gan tas varēja atgadīties? Nē, tā nevar būt.”

Dažas dienas vēlāk direktors Vejs kopā ar diviem Žunžunas kolēģiem ieradās pie viņas slimnīcā. Gaitenī viņus apturēja apsargi. Kad viens no viņas kolēģiem mēģināja ielūkoties palātā caur durvju stiklu, apsargs Van Čuņmei nostājās tam priekšā.

Veiveja iznāca no palātas, lai satiktos ar direktoru Veju. Tomēr direktors, kurš bija labi zināms mākslinieks un Nacionālā Tautas kongresa loceklis, tik ļoti baidījās no darba nometnes apsargiem, ka neuzdrošinājās spert soli viņai pretī. Kopš 1999. gada direktors Vejs aktīvi sadarbojās ar vietējo pašvaldību Faluņgun praktizētāju vajāšanā.

Patiesībā, Lu Sjuņas Mākslas akadēmija un vietējais „ofiss 610” kopīgi organizēja Žunžunas pēdējo arestu, kura rezultātā viņa tika nelikumīgi turēta Lunšaņas piespiedu darba nometnē. 2004. gada sākumā, kad Žunžuna kļuva pavisam vāja, nometnes amatpersonas bija iecerējušas ar Žunžunas darba devēja piekrišanu viņu atbrīvot. Tomēr apmeklējuma laikā direktors Vejs teica Žunžunai, ka nepiekritīs viņas atbrīvošanai tikmēr, kamēr viņa neatteiksies no Faluņgun un netiks „pārveidota” (1).

Vēlāk Veiveja mums pastāstīja, ka pirms aiziešanas direktors Vejs ir teicis: „Gao Žunžuna visādā ziņā ir lielisks cilvēks, izņemot to, ka viņa praktizē Faluņgun.” Veiveja viņam atbildēja: „Tieši tādēļ, ka viņa praktizē Faluņgun, viņa arī ir tik lielisks cilvēks.” Direktors šķita nedaudz apjucis.

Daži cilvēki patiešām ir zaudējuši savu pašcieņu un apmaiņā pret personīgo labumu ir izvēlējušies palīdzēt ļaunumam vajāšanās. Kopš vajāšanu sākuma, akadēmijas amatpersonas bija iesaistītas Žunžunas vajāšanā. Viņi nolīga speciālu darbinieku, kurš cauru diennakti uzraudzīja kādu citu akadēmijas darbinieci, kura arī praktizēja Faluņgun.

Paskaidrojumi:

1. „Pārveidot” – smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas pielietošana, lai piespiestu praktizētāju atteikties no Faluņgun.


Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a116510-Torturee-a-mort-Notre-plus-jeune-sour-Gao-Rongrong-2eme-partie-de-4.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.