Īss pārskats par Faluņgun praktizētāju nāves gadījumiem cietumos un ieslodzījuma centros Ķīnā

1999. gada 20. jūlijā Ķīnas komunistiskā partija uzsāka represijas pret Faluņgun visā valstī. Minhuei interneta mājaslapa ir ziņojusi par 3714 Faluņgun praktizētāju nāves gadījumiem, kas iestājušies vajāšanu rezultātā (saskaņā ar datiem, kas apkopoti uz 2014. gada 30. jūniju). No tiem 512 praktizētāji (14%) miruši cietsirdīgas izturēšanās rezultātā cietumos, aizturēšanas centros un darba nometnēs.

Praktizētāju nāves gadījumi ir tikuši reģistrēti visās Ķīnas provincēs un pašvaldībās, izņemot Hainaņas provinci un Tibetas autonomo reģionu. No 512 reģistrētajiem Faluņgun praktizētāju nāves gadījumiem 427 gadījumi tikuši reģistrēti cietumos, 51 gadījums – ieslodzījuma centros, 1 gadījums – darba nometnē un 33 praktizētāju nāves apstākļi nav zināmi. Sakarā ar Ķīnas režīma cenzūru, iepriekšminētie skaitļi, visticamāk, neatspoguļo faktisko Faluņgun praktizētāju nāves gadījumu skaitu, kas patiesībā ir daudz lielāks.

Caurmērā praktizētāji tiek pakļauti trim spīdzināšanas metodēm

Ziņojumos par 335 nāves gadījumiem ir nepārprotamas norādes par spīdzināšanu. Vidēji, katrs praktizētājs ticis pakļauts trīs veidu spīdzināšanām.

Lielākā daļa spīdzināšanu ir saistīta ar pārtikas, ūdens vai miega liegumu, netīru priekšmetu ievietošanu upuru mutē, piespiedu izģērbšanu u.c.

Spīdzināšanas laikā tiek izmantoti tādi instrumenti kā važas, ķēdes, troses, „tīģera sols” (1), „nāves gulta” (2), naži, vai priekšmeti dedzināšanai.

Fiziskie sodi, kuriem praktizētāji tiek pakļauti, ir tupēšana, mešanās ceļos, rāpošana, skriešana vai ilgstoša stāvēšana ekstremālās gaisa temperatūrās.

Puse no praktizētājiem, kuru nāve saistīta ar ieslodzījumu, miruši drīz pēc atbrīvošanas

No 427 praktizētājiem, kuri miruši ieslodzījumā pārciesto ļaunprātību dēļ, 211 praktizētāji (49%) miruši ieslodzījumā un 214 praktizētāji (49%) miruši pēc atbrīvošanas medicīniskās palīdzības saņemšanai. Divu praktizētāju nāves laiks nav zināms.

105 gadījumos ir bijusi pieejama precīza informācija par praktizētāju atbrīvošanas no ieslodzījuma un miršanas laiku. Analizējot šos datus tika noskaidrots, ka 37 praktizētāji (35%) nomira mēnesi pēc atbrīvošanas, 30% miruši trīs dienas pēc atbrīvošanas un 80 % miruši sešu mēnešu laikā pēc atbrīvošanas.

Līdzīga situācija ir vērojama ieslodzījuma centros, kur ļaunprātīgas izturēšanās rezultātā ir miris 51 praktizētājs. 26 praktizētāji miruši apcietinājuma laikā, bet 23 nomira drīz pēc atbrīvošanas.

Ieslodzījuma centrā praktizētājs Džan Sjueveņs no Fantai rajona Hulaņas apgabala Heilundzjanas provincē tika pakļauts piespiedu barošanai. Šāda veida spīdzināšana turpinājās arī pēc tam, kad viņš 2003. gada 7. augustā tika pārvests uz Hulaņas cietumu Harbinā. Nākamajā dienā Džan kunga ģimenei paziņoja, ka viņa dzīvībai draud briesmas. Pirms viņa tuvinieki paspēja ierasties cietumā, Džan kungs nomira. Ģimene ieraudzīja, ka spīdzināšanu dēļ viņš bija pavisam izkāmējis un piespiedu barošanas laikā viņam tikuši izsisti zobi.

Vidējais ieslodzījuma ilgums – 6 gadi un 3 mēneši

Minhuei interneta mājaslapa ir ziņojusi par 421 praktizētāja nāvi. Zināms, ka vidējais ieslodzījuma ilgums šiem praktizētājiem ir bijis 6 gadi un 3 mēneši. Visilgākais – mūža ieslodzījums ir ticis piespriests praktizētājai Džan Li no Liaoninas provinces. Cietumā viņa tika spīdzināta līdz nāvei.

Džan Li kundze pirms aresta.

Džan kundze bija 40 gadus veca, kad 2002. gada 19. martā viņu arestēja Aņšaņas provinces Lišaņas milicijas darbinieki. Viņu nodēvēja par „nozīmīgu Faluņgun locekli” un piesprieda mūža ieslodzījumu. Aņšaņas ieslodzījuma centrā viņa vairākas reizes tika pratināta. Pēc katras pratināšanas uz viņas ķermeņa palika asiņainas rētas. Pēc viņas nāves liecinieki, kuri bija redzējuši viņas ķermeni, pastāstīja, ka viņai esot bijusi uzšķērsta viena paduse un elpceļi.

Nāves gadījumu skaits

Kopš 2000. gada katru gadu tiek ziņots par praktizētāju nāves gadījumiem. Laikā no 2003. līdz 2013. gadam to skaits katru gadu palielinājās par 30 gadījumiem.

Demogrāfiskie dati

Starp ieslodzījumā nogalinātajiem praktizētājiem 62 % bija vīrieši un 38 % sievietes. Nogalināto vidējais vecums bija 51 gads.

Heilundzjanas provincē vislielākais nogalināto skaits – 96 nāves gadījumi

Heilundzjanas provincē ir ticis reģistrēts vislielākais praktizētāju nāves gadījumu skaits – ieslodzījumā miruši 96 praktizētāji. Tam seko Liaoninas province, kurā reģistrēti 73 nāves gadījumi, Dzjiliņas province, kurā reģistrēti 55 nāves gadījumi un Sičuaņas province, kur ieslodzījumā miruši 45 praktizētāji.

Liaoninas sieviešu cietuma administrācija atbildīga par 25 praktizētāju nāves gadījumiem

Kopumā, 120 Ķīnas cietumos ir miruši 427 praktizētāji. Šajā ziņā Liaoninas sieviešu cietums pārspēj visus citus – tā darbinieki ir vainojami 25 praktizētāju nāvē.

Paskaidrojumi:

1. „Tīģera sols” – ieslodzītajiem ar kopā sasietiem ceļiem liek sēdēt uz maza dzelzs sola, kas ir apmēram 20 cm augsts. Rokas tiek sasietas aiz muguras, bet dažreiz tiek novietotas uz ceļiem. Viņiem ilgstoši liek sēdēt taisni, skatīties tieši uz priekšu un nekustēties.

2. Spīdzināšanas metode „nāves gulta”: praktizētājs tiek piesiets pie gultas tādā veidā, ka viņa rokas tiek pieslēgtas ar roku dzelžiem pie gultas galvgaļa stieņiem un kājas sasietas ar neilona virvi. Virve pēc tam tiek aptīta ap praktizētāja ķermeni un gultu no viņa kājām līdz krūtīm. Virve tiek aptīta tik cieši, ka praktizētājam ir grūti elpot, un viņš beigās zaudē samaņu.

Raksts krievu valodā: http://ru.clearharmony.net/articles/201408/112089.html