Ķīniešu idioma: pazaudēt īsto ceļu sarežģītā situācijā (歧路亡羊)

Idioma „pazaudēt īsto ceļu sarežģītā situācijā” ir cēlusies no sena ķīniešu stāsta par to, kā tika meklēta pazudusi kaza.

Šī stāsta galvenais varonis ir Jandzi – ievērojams filosofs un zinātnieks, kurš Karojošo valstu periodā (475.–221. g.p.m.ē.) dzīvoja Veju valstī.

Kādu dienu Jandzi kaimiņam pazuda kaza, un viņš sapulcināja visu savu ģimeni, kā arī daudzus kaimiņus, lai tie palīdzētu atrast lopiņu. Viņš devās pēc palīdzības arī pie Jandzi, kurš aizsūtīja viņam palīgā visus savus skolniekus un kalpotājus.

Jandzi redzēja, ka bez kaimiņa radiem un draugiem, tur bija sapulcējusies ļoti liela cilvēku grupa, kas gatavojās meklēt pazudušo kazu.

„Kāpēc tik daudz cilvēku meklē vienu pazudušu kazu?” Jandzi jautāja kaimiņam.

„Tāpēc, ka šeit ir ļoti daudz ceļa atzaru,” atbildēja kaimiņš.

Kad iestājās nakts un visi bija atgriezušies, Jandzi jautāja: „Vai jūs atradāt kazu?”

Viens no Jandzi kalpiem atbildēja: „Ceļam ir daudz atzaru, un katram atzaram ir vēl atzari. Tāpēc es nezināju, kur man iet, un devos mājās.”

Viens no tiem, kurš aizgāja meklēt pazudušo kazu, atgriezās ar tukšām rokām, un teica Jandzi, ka tur ir tik daudz ceļu, ka viņš nav zinājis, pa kuru iet. (Ilustrācija: Džeina Ku/Epoch Times)

Pārējie teica, ka atgriezušies tā paša iemesla dēļ.

Jandzi iegrima pārdomās un ilgi klusēja, viņš izskatījās ļoti nopietns. Tas samulsināja viņa skolniekus, kuri nesaprata, par ko domā viņu skolotājs.

Pēc ilgām un dziļām pārdomām Jandzi saviem skolniekiem teica: „Ja ceļam ir pārāk daudz atzaru, kuri ved prom no galvenā ceļa, nav iespējams atrast pazudušu kazu, un arī pašam ir viegli apmaldīties.”

„Līdzīgi notiek ar skolnieku, kuram ir pārāk daudz interešu, kas aizved to prom no galvenā mērķa, un tādā veidā viņš viegli izšķiedīs savu laiku.”

„It tikai viens patiess visu zināšanu avots, taču ceļu, kas ved pie šī avota ir daudz. Tikai sekojot pareizajam ceļam, lai atgrieztos pie augstākās patiesības, cilvēks nenomaldīties no ceļa.”

„Ja cilvēks nespēs atrast īsto virzienu, viņš neko nesasniegs, tāpat kā tie, kas nevarēja atrast noklīdušo kazu,” viņš teica.

Šis stāsts ir atrodams klasiskajā daoiešu grāmatā „Liedzi” (1). Izteiciens歧路亡羊 (qí lù wáng yáng) no šī stāsta, kurš burtiski tiek tulkots kā „pazaudēt kazu krustcelēs”, vēlāk kļuva par idiomu.

Šī idioma tiek lietota runājot par cilvēku, kurš ir apmaldījies, pazaudējis īsto ceļu un pavisam apmulsis kādā sarežģītā situācijā, kad ir pārāk daudz iespējamo ceļu vai alternatīvu risinājumu.

Tāpat šī idioma tiek izmantota, lai izteiktu domu par to, ka cilvēks, kurš meklē patiesību, var sastapties ar daudzām izvēles iespējām un sarežģītiem jautājumiem, un visticamāk apmaldīsies vai pazaudēs īsto ceļu, ja nebūs pietiekami apņēmīgs, lai sekotu pareizajam ceļu.

Piezīme:

1. „Liedzi” (列子, liè zĭ) ir nozīmīga daoistu klasikas grāmata. Tā sastāv no astoņām nodaļām, un vairums nodaļu nosauktas ievērojamu mitoloģisku personāžu vai vēsturisku figūru vārdā, kas dzīvojuši laika periodā no 2698.–350. g.p.m.ē.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114846-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-Karmasik-Bir-Durumda-Yanlis-Yola-Sapmak.html