Ķīniešu idioma: ielaist vilku savā mājā (引狼入室)

Viens no visbiežāk sastopamākajiem plēsīgajiem zvēriem pasaulē ir vilks, kurš ir arī mājas suņa priekštecis. Ir daudz vilku pasugu, taču parasti tie visi ir nikni ar ļoti asiem zobiem, kas kalpo gaļas plēšanai. Vilki bieži apdraud arī cilvēkus un mājdzīvniekus.

Ķīniešu tautas pasaka par aitu ganu un vilku brīdina: ir muļķīgi ticēt, ka vilks mainīs savu dabu! (Ilustrācija Zona Yeh, Epoch Times).

Ķīnā ir plaši izplatījusies kāda pasaka. Reiz sensenos laikos Ķīnā dzīvoja kāds čakls ganu puika. Viņš ļoti centīgi sargāja savu aitu baru.

Reiz viņš ieraudzīja, ka aitu baram pa gabalu seko vilks. Zēns kļuva modrs.

Vilks ikdienu no kalna nogāzes vēroja aitas, taču nekā slikta tām nedarīja.

Puika redzēja, ka vilks aitām neuzbrūk, tāpēc ar laiku sāka zaudēt modrību. Viņš pat sāka domāt, ka tas varētu būt vilks – aitu gans, kas atšķiras no citiem vilkiem.

Kādu dienu zēnam vajadzēja aiziet uz pilsētu, tāpēc viņš jautāja vilkam, vai tas varētu palīdzēt pasargāt aitas. Vilks ar prieku piekrita, apsolot zēna prombūtnes laikā labi rūpēties par aitām.

Gans devās uz pilsētu. Pārliecinājies, ka zēns ir tālu prom, vilks metās virsū aitām. Vilks ļoti ilgu laiku bija badojies, un tagad negausīgi remdēja savu izsalkumu.

Kad gans atgriezās, viņš ieraudzīja, ka gandrīz visas aitas ir pagalam, un kalna nogāze ir asinīm nošķiesta. Sapratis, ka to ir izdarījis vilks, viņš ļoti nožēloja, ka ļāvies tikt apmānīts un teica: „Esmu saņēmis, ko pelnījis! Kā es varēju uzticēties vilkam un atstāt to pieskatīt aitas?”

Šī pasaka kļuva ļoti populāra, un kalpoja par brīdinājumu cilvēkiem: neuzticies tam, kas pēc savas dabas ir bīstams. Pirmo reizi izteiciens „ielaist vilku mājās” parādījās Džunmina Dzja¹ drāmā, kuru viņš sarakstīja Juaņu dinastijas beigās (1279. g - 1368. g.), brīdinot ļaudis neatvērt durvis bīstamam ienaidniekam.

Vēlāk šis stāsts pārtapa idiomā 引狼入室 (yǐn láng rù shì), kas burtiski tiek tulkota kā „ielaist vilku savā mājā” un nozīmē „kaitēt sev pašam”. Latviešu valodā ir līdzīgi izteicieni: „ielaist lapsu vistu kūtī” un „iecelt āzi par dārznieku”.

Piezīme:

Dzja Džunmins (贾仲名) 1343. g.-1422. g.) bija ievērojams ķīniešu dramaturgs. Viņš dzīvoja Juaņu dinastijas beigu un Minu dinastijas sākuma periodā.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a113720-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-Kurdu-Evin-Icine-Davet-Etmek.html