Eiropas Savienība nosoda Ķīnu par arestiem Tiaņaņmeņas slaktiņa gadadienas priekšvakarā

28. maijā Eiropas Savienība izplatīja paziņojumu, kurā pauda bažas par 1989. gada 4. jūnija Tiaņaņmeņas slaktiņa gadadienas priekšvakarā uzsāktajām Ķīnas kompartijas varasiestāžu represijām pret cilvēktiesību aktīvistiem.

„Mūs ļoti uztrauc pēdējā laikā notikušie daudzie miermīlīgo cilvēktiesību aizstāvju, juristu un intelektuāļu aresti un aizturēšanas,” teikts ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones vadītā Eiropas Ārlietu dienesta paziņojumā, kurš tika publicēts 28. maijā.

Arestēto un aizturēto vidū ir arī Pekinas Universitātes pasniedzējs Hu Šigeņs, Ķīnas Sociālo Zinātņu akadēmijas zinātniskais darbinieks Sju Joujujs un Pekinas Kinoakadēmijas profesors Hao Dzjaņs.

2006. gada 28. aprīlī Ķīnas Sociālo Zinātņu akadēmijas filozofijas profesors un bijušais sarkangvards Sju Joujujs savās mājās Pekinā dalījās pārdomās par kultūras revolūciju. Tas bija pirms četrdesmit gadiem 1966. gada 16. maijā, kad priekšsēdētājs Mao Dzeduns izraisīja apkaunojošu Ķīnas kultūras revolūciju, aizsākot desmitiem gadu ilgu teroru un vardarbību, kas joprojām vajā gan valsti, gan tās tautu. Šī katastrofa, kas paņēma miljoniem dzīvību noveda Ķīnu uz ekonomiskā un sociālā sabrukuma sliekšņa. „Mao stāstīja cilvēkiem, ka viņš vēlējās izveidot godīgu un vienlīdzīgu sabiedrību. Viņš pievīla cilvēkus, sakot, ka pie tās [nevienlīdzības] vainojami viņa ienaidnieki,” teica Sju, kurš vaino Kultūras revolūciju par neredzama un neatgriezeniska kaitējuma nodarīšanu cilvēku dvēselēm. (Foto: Frederiks Dž. Brauns / AFP / Getty Images)

1989. gada aprīlī aizsākušos demokrātijas atbalstītāju protestus, kuri aicināja darīt galu korupcijai un pieprasīja lielāku demokrātiju, atbalstīja miljoniem ķīniešu. Slaktiņā, ko ķīnieši parasti sauc par Ceturtā jūnija incidentu, Tautas atbrīvošanas armijas bataljons Pekinā atklāja uz protestētājiem uguni. Šie notikumi Pekinā tika atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos un satrieca visu pasauli. Saistībā ar slaktiņu Ķīnas Komunistiskās partijas līderi joprojām klusē un slēpj informāciju.

Ārzemju ķīniešu studentu un zinātnieku 1989. gada martā dibinātā nevalstiskā organizācija „Cilvēktiesības Ķīnā„ (HRIC, Human Rights in China) ir apkopojusi informāciju par arestiem un aizturēšanām Ķīnā no šī gada aprīļa.

Vienā no saviem pēdējiem paziņojumiem ES aicināja Ķīnu ievērot universālos cilvēktiesību likumus un respektēt sirdsapziņas, vārda un biedrošanās brīvību, kā arī atbrīvot visus politiskos ieslodzītos.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a113471-Avrupa-Birligi-Tiananmen-Katliaminin-Yildonumu-Oncesi-Cin%E2%80%99de-Gerceklestirilen-Tutuklamalari-Kinadi.html