Mainīt mūsu priekšstatus

Daudzos Minhuei interneta mājaslapā publicētajos rakstos tiek runāts par mūsu priekšstatu mainīšanu. Faluņ Dafa praktizētājiem tā ir svarīga tēma. Attiecībā uz priekšstatiem, daži praktizētāji var domāt par tiem saistībā ar slimībām, izārstēšanos vai veselības uzlabošanu. Tomēr tā ir tikai niecīga šīs tēmas daļa. Šajā jēdzienā ietverti visi aspekti, uz kuriem balstās mūsu reakcijas pasaulē.

Kādā jaukā dienā izgāju ārā pastaigāties un palūkojos zilajās debesīs. Man apkārt viss kļuva neskaidrs, izplūdis, jutos tā, it kā stāvētu kastē. Ēkas, puķes un citi objekti šķita divdimensiju. Debesīs parādījās Budas, Daosi un Dievi, kas vēroja mūs kā leļļu teātra marionetes. Viena no dievišķajām būtnēm bija pārsteigta, ka es varēju to redzēt, tad viņš pasmaidīja un pagriezās, lai aprunātos ar citiem. Visas lietas, starp kurām es atrados šajā pasaulē, likās nereālas, es sajutu tās kā ilūziju.

Ieraudzīju arī konfliktu un pretrunu izpausmi citā dimensijā. Pretrunas neizraisa citi cilvēki, bet gan paša personīgā karma. Viena cilvēka karma kaitina otru cilvēku. Ja cilvēks cīnās pretī, tad nedzēš savu karmu. Ja kāds ar otru strīdas, vai aiz muguras to aprunā, tad galu galā var iegūt vairāk karmas.

Nākošreiz būs sliktāk, un konflikts pastiprināsies. Taču konfliktā iesaistītie to nezina, tāpēc virspusēji apgalvojot, kas ir pareizi vai nepareizi, padara pretrunas vēl sarežģītākas un grūtāk atrisināmas.

Savas pilnveidošanās sākumā, kaut arī es teorētiski zināju, ka pilnveidošanās var mainīt manu dzīvi, es nezināju, kā tas darbojas. Tagad es redzēju, kā veidojas cilvēka dzīve. Ja kāds cenšas to mainīt, viņa liktenis kļūst tikai sliktāks. Pat tad, ja viņam izdodas mainīt lietu dabisko gaitu, piemēram, kļūstot bagātākam, viņš nebūs laimīgs, jo viņu vajās nepatikšanas un nelaimes.

Cilvēki saka: „Vajag baudīt dzīvi tūlīt, ciest varēsi vēlāk,” bet patiesībā tas ir nepareizs pieņēmums. Es redzu cilvēkus, kuri ir cietuši vienmēr. „Laba dzīve” – tas ir tikai tas, ko redz citi. Cilvēkam, kam ir „laba dzīve,” nav nekādas iespējas atbrīvot sevi no tieksmēm un ciešanām.

Turpretī praktizētāji uzskata, ka visi pasaulīgie ieguvumi ir nenozīmīgi. Ja kāds ir spējīgs izturēties pret citiem ar iecietību un pārstāt uztvert problēmas pēc to virspusējām izpausmēm, viņš varēs izskaust savu karmu. Ja kāds spēj pretrunās ieraudzīt savus trūkumus un cītīgi strādāt, lai sevi uzlabotu, tad nesagādās sāpes citiem, un tad arī citi pret viņu labi izturēsies. Ļaujot notikumiem ritēt savu dabisko gaitu, mēs samazinām iespēju palielināt karmu, un tādēļ cilvēka dzīve var mainīties.

Agrāk, kad radās pretrunas, es vainoju citus, bet kad iedomājoties sevi viņu vietā, es redzēju kā biju tiem kaitējis. Kad citi mani neklausīja un man nepalīdzēja, es uzvedos impulsīvi un reizēm pat reaģēju uz to pārmērīgi asi. Dažas no manām domām bija ļoti sliktas. Apkārtējie, iespējams, bija pilnīgā neizpratnē, kāpēc es tā izturos.

Šo problēmu es atklāju pēc tam, kad kādu laiku biju praktizējis. Jūtot, ka man ir taisnība, es atradu attaisnojumu savai pārlieku asajai reakcijai. Tas notika tāpēc, ka tika aizskarts mans savtīgums. Kad man bija sāpīgi, es kaitēju citiem. Es domāju, ka daru pareizi, bet nespēju saprast, cik ļoti sāpinu citus. Šos maldus izraisīja mana personīgā aprobežotība un nevērība pret citiem.

Manos priekšstatos ietilpa arī stereotipi attiecībā uz maniem ģimenes locekļiem. Piemēram: tēvam jābūt tādam, mātei tādai, bet bērniem jābūt tādiem un tādiem. Es dusmojos, ja manas ģimenes locekļi nebija tādi, kā es to gaidīju. Patiesībā tā bija mana egoisma izpausme. Tas, ka es kaut ko cerēju sagaidīt no citiem, radīja mums visiem ciešanas. Tagad, iedomājoties sevi viņu vietā, es saprotu, cik grūti viņiem bija attaisnot manas cerības.

Būdami praktizētāji, mēs spējam sevi mainīt. Mēs varam uzlabot savu Sjiņsjin, un varam pretrunās kļūt arvien racionālāki. Skolotājs ir iznīcinājis tik daudz mūsu karmas. Pretējā gadījumā, vienas dzīves laikā mēs nespētu sekmīgi pabeigt pilnveidošanos.

Ja es nebūtu sācis praktizēt Faluņ Dafa, mani vadītu mana vecā personība, savu atlikušo dzīvi es būtu pavadījis izmisumā, un galu galā būtu nodarījis daudz ļauna. Praktizētājs var redzēt cauri virspusējām izpausmēm, un sajust savā dzīvē patiesas brīvības prieku.

Šķiet, ka mana pieredze ir diezgan haotiska, taču es domāju, ka šie momenti ir ļoti svarīgi. Es par tiem uzrakstīju, lai ieteiktu citiem praktizētājiem meklēt personīgās nepilnības, kad viņiem liekas, ka citiem nav taisnība, un nekad nevairot savas pieķeršanās.

Lūdzu, norādiet uz jebko, kas nav pareizi.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/5/4/463p.html