Novērst visas domas par iekāri

Senie ķīnieši teica: „Netiklība ir vissmagākais grēks.”

Viņi ieviesa stingrus ierobežojumus attiecībās starp vīrieti un sievieti, un uzskatīja, ka domas par miesaskāri ir liela kļūda. Grāmatā „Rīcība un uzvedība atbilstoši augstām morāles normām” par vienu no redzamākajiem un nopietnākajiem pārkāpumiem tika atzīts, ka: „Ieraudzījis otra skaistumu, cilvēks cenšas to iegūt.” Rietumu sabiedrībā arī bija augsti standarti. Bībelē rakstīti Jēzus vārdi: „Ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī.”

Praktizētājiem, kas cenšas pilnveidoties, ir ļoti svarīgi novērst visas domas par miesaskāri.

Pirmkārt, domas par miesaskāri izraisa daudzas citas pieķeršanās. Ķīniešu vēsturnieks Van Džouci teica: „Brīdī, kad atnāk domas par iekāri, parādās arī citas netīras domas. Ja miesaskāre netiek apmierināta, cilvēks kļūst ar to apsēsts. Ja pavešana nedod rezultātu, cilvēks sāk perināt viltīgus plānus. Cilvēku kaitina it viss, kas traucē viņa plānam. Līdzko cilvēku pārņem iekāre, viņš tai pieķeras. Ieraugot otra skaisto sievu, viņu pārņem skaudība. Mēģinot iegūt kāda mīlestību, var rasties domas par slepkavību. Kauna sajūta un ētika tiek pilnībā pazaudētas. Domas par iekāri rada dažādas sliktās karmas formas. Domas par iekāri nogalina labos nodomus.” Ja cilvēks neatbrīvojas no domām par iekāri viss pilnveidošanās procesā iegūtais kļūst ārkārtīgi trausls.

Otrkārt, domas par miesaskāri nodara lielu kaitējumu cilvēka veselībai. Slavenais ķīniešu ārsts Suņ Simiao ieteica nelolot tāda veida domas, jo tās izsmeļ visu cilvēka enerģiju, un liek cilvēkam izskatīties nogurušam un aizkaitinātam. Tāda cilvēka ķermeni var skart daudzas slimības. Citā senā ķīniešu grāmatā teikts: „Līdzko rodas seksuālā vēlme, tā kļūst arvien stiprāka un saspiež iekšējos orgānus. Cilvēka dzīvības pamatelementi ķermenī cirkulē caur Minmeņ (akupunktūras punkts ķīniešu medicīnā). Ja tā netiek atbrīvota, seksuālā vēlme ir kā uguns, kas uzkarsē ūdeni katlā. Nebūs ilgi jāgaida, līdz ūdens iztvaikos un katls saplaisās.”

Pat ja cilvēks dzīvo bez partnera, domas par miesaskāri kaitē viņa veselībai. Šī iemesla dēļ domas par miesaskāri tiek uzskatītas par nozīmīgu tabu.

Skolotājs teica:

„Cilvēks ir kā trauks, un viņš būs tas, kas tur būs ielikts. Viss, ko cilvēki redz ar acīm un dzird ar ausīm, tā ir vardarbība, erotika, cīņa par varu literārajos darbos, dzīšanās pēc pašlabuma reālajā pasaulē, dzīšanās pēc naudas un citas dēmoniskās dabas izpausmes. Kad cilvēka galva ir piepildīta ar šīm lietām, tad neskatoties uz to, kā viņš uzvedas, viņš ir patiesi slikts cilvēks. Cilvēka rīcību vada domāšana. Ko gan cilvēks, kuram galvā ir tikai tādas lietas, spēs izdarīt?”

„Un otrādi, ja cilvēks pieņem, labās, tradicionālās cilvēces idejas un normas, kuras pastāvējušas jau tūkstošiem gadu, tic taisnai rīcībai un standartiem, un piepilda sevi tikai ar labām lietām, tad kāda būs šī cilvēka rīcība? Neskatoties uz to, kādas ir šī cilvēka izpausmes, viņš vienalga būs patiesi labs cilvēks.” (Kanons „Saplūst ar Likumu” no grāmatas ”Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”)

Skolotājs ir teicis, ka atbrīvošanās no iekāres un vēlmes vien nedarīs galu tādai rīcībai. Ir jāatbrīvojas no domām par miesaskāri.