Pazudušā dēla atgriešanās

Esiet sveicināts, godātais Skolotāj!

Esiet sveicināti, draugi praktizētāji!

Es sāku praktizēt Faluņ Dafa 2008. gadā. Šis ir mans stāsts.

1. Pazudušais dēls atgriežas un kļūst par citu cilvēku

Agrāk man patika iedzert un kauties. Es domāju, ka tas ir jautri un tas darīja mani laimīgu. Vēlāk es uzsāku savu biznesu un sāku tiekties pēc naudas un slavas. Mana ģimenes dzīve bija viens vienīgs haoss. Es dzēru, lai nomierinātos, un turpināju izniekot savu dzīvi.

Kādu dienu draugs iedeva man Bībeli un uzaicināja kopā ar viņu aiziet uz baznīcu, sakot, ka tas varētu atrisināt manas problēmas. Dievkalpojuma laikā man sāka sāpēt galva. Kad atnācu mājās, sieva iedeva man grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Viņa praktizēja Faluņ Dafa līdz 1999. gadam, kad sākās represijas. Kaut arī viņa vairs nepraktizēja, tomēr bija saglabājusi grāmatu.

Izlasījis dažas lappuses, es kļuvu miegains. Kad iemigu, es ieraudzīju lielu zeltītu Budu, kurš pienāca pie manis un teica: „Tev jāizlasa „Džuaņ Faluņ” kopā ar savu sievu, jo...” Es pēkšņi pamodos. Tas bija tik reāli, ka es nespēju noticēt, ka tas ir bijis sapnis. Pastāstīju par notikušo sievai un viņa ieraudājās: „Tas bija Skolotājs, kas tev teica, ka jāsāk praktizēt Faluņ Dafa!” Es kļuvu par praktizētāju un arī mana sieva sāka praktizēt.

Es atdevu draugam Bībeli. Uzzinājis par manu sapni, viņš teica: „Tad tev jānodarbojas ar Faluņ Dafa”. Agrāk viņš arī nodarbojās ar Faluņ Dafa. Vajāšanu dēļ viņš bija noticējis Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) propagandai un tās melīgajiem paziņojumiem. Mēs pārstājām satikties, jo viņš uzskatīja, ka ir jau sasniedzis Pilnību un viņam vairs nav jāmācās Likums.

2. Patiesības skaidrošana darbā

Kopā ar sievu mēs atvērām veikalu – noliktavu citā pilsētā, kurā nepazinām nevienu praktizētāju. Mēs bijām tikai divi un mūsu pilnveidošanās nevirzījās uz priekšu. Skolotājs bija tik žēlsirdīgs, ka atveda pie mums skolniekus, kas praktizēja jau diezgan sen, un viņi sāka strādāt pie mums. Viena praktizētāja bieži dalījās ar mums savā pieredzē un pastāstīja, cik ļoti dārgu tur iespēju cītīgi virzīties uz priekšu. Viņa mūs bieži iedvesmoja un atbalstīja.

Es atmetu dzeršanu un smēķēšanu. Draugi pārstāja piedāvāt man alkoholu, jo zināja, ka es praktizēju Faluņ Dafa. Laiku pa laikam mēs satikāmies, un tad es dzēru tēju vai kādu citu dzērienu. Pēc kāda laika neviens vairs necentās mani pierunāt dzert alkoholu.

Sākumā es baidījos skaidrot patiesību. Pakāpeniski es sapratu, ka mans pienākums ir apliecināt Fa. Ja kāds man vaicāja, kāpēc es atmetu dzeršanu, es izmantoju iespēju pastāstīt par savu brīnišķīgo pieredzi, kas saistīta ar Faluņ Dafa.

Es vēlējos palīdzēt cilvēkiem izstāties no ĶKP, taču šausmīgi baidījos to darīt. Turklāt, es uztraucos, ka nespēšu būt pietiekoši pārliecinošs. Es gribēju izlauzties cauri šai barjerai.

„Pilnveidošanās ir atkarīga no tevis paša, bet Gun – no Skolotāja” („Džuaņ Faluņ”).

Skolotājs izkārtoja man iespēju. Kāds mans klients vēlējās izdekorēt savu māju un es darīju visu ko varēju, lai viņam palīdzētu. Viņš bija ļoti apmierināts ar manu darbu.

Redzēdams, ka viņš man uzticas, es pastāstīju viņam patiesību par Dafa, kā arī to, cik korumpēta ir sabiedrība un cik ļoti cieš parastie cilvēki. Viņš man piekrita. Es turpināju stāstīt, ka ar Faluņ Dafa praksi nodarbojas cilvēki vairāk nekā 100 pasaules valstīs un par iestudēto pašsadedzināšanos Tiaņaņmeņas laukumā, kuras mērķis bija nomelnot Faluņgun. Es viņam pastāstīju kā esmu mainījies no sabiedrībai nederīga cilvēka par veiksmīgu un atbildīgu uzņēmēju. Jo vairāk es gribēju stāstīt patiesību, jo vairāk atvērās mana gudrība. Viņš izteica patiesu apbrīnu Faluņ Dafa un piekrita izstāties no ĶKP ar savu īsto vārdu.

Šajā brīdī es – pieaudzis vīrietis, gandrīz apraudājos no prieka. Biju paaugstinājies un, beidzot, varēju glābt cilvēkus. Tā bija pirmā dzīvā būtne, kam palīdzēju izglābties!

Mūsu veikalā pret klientu apkalpošanu izturējāmies kā pret vissvarīgāko lietu. Kad ienāca klients, praktizētāja viņu sirsnīgi sveicināja, atstājot labu iespaidu un parādot savu žēlsirdību. Kad darījums tika noslēgts, nosūtījām strādniekus uz klienta dzīvokli. Viens no strādniekiem bija praktizētājs, kurš varēja skaidrot patiesību un palīdzēt cilvēkiem izstāties no ĶKP. Ja klienta nebija mājās, nāca mana kārta dot cilvēkam vēl vienu iespēju tikt izglābtam. Mums bija ieviests tāds noteikums, ka pēc darba izpildīšanas man vajadzēja apmeklēt klientu personīgi, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Tādā veidā es vismaz stundu varēju sarunāties ar klientu. Bieži vien cilvēki labprāt izstājās no ĶKP.

Vairāki praktizētāji mūsu veikalā strādāja, kā Vienots Ķermenis, lai skaidrotu patiesību. Reizēm, kad atslābināju Fa mācīšanos, parādījās dažādi aizspriedumi un traucējumi. Apkalpojot klientus, man parādījās pieķeršanās parādīt sevi un dzīties pēc slavas un pašlabuma. Tādos gadījumos patiesības skaidrošanai nebija labas sekas un radās problēmas darbā.

Šogad atnākušajiem klientiem es vairākas reizes aizmirsu izskaidrot patiesību, it kā mani kāds atturētu. Tad es varēju ieraudzīt dzīvās būtnes, kas stāvēja aiz klientiem un lūdza, lai izskaidroju viņiem patiesību. Viņi to bija gaidījuši tik daudzus gadus, un viņu nākotnei tā bija vienīgā iespēja. Izskaidrot patiesību bija mans pienākums, bet mani priekšstati mani apturēja.

Kāds klients nebija apmierināts ar apkalpošanu un pieprasīja, lai dodos uz viņa māju un novēršu nepilnības. Es sapratu, ka viņa zinošā puse bija apjukusi, jo nebiju izskaidrojis patiesību, un viņš vēlējās to dzirdēt šoreiz. Tomēr galu galā es tā arī neuzdrošinājos atvērt muti. Kad atgriezos mājās, es jutos briesmīgi. Es neieredzēju savu gļēvulību. Nespēju saprast, kas ar mani notika.

Pastāstīju par notikušo Fa mācīšanās grupā, un visi atzinās, ka pēdējā laikā ir pieredzējuši līdzīgas grūtības. Daži no mums nelabprāt skaidroja patiesību, un palaida garām daudzas iespējas izglābt cilvēku. Mēs sapratām, ka esam atslābinājušies. Fa mācīšanās bija kļuvusi par formalitāti, bet Taisno domu raidīšana vairs nešķita obligāta. Mūsu pieķeršanās komfortam un slinkumam traucēja glābt cilvēkus, un tas bija tieši tas, ko vēlējās vecie spēki. Ļaunums radīja visāda veida nepatikšanas, traucējot praktizētājiem skaidrot patiesību. Jo mazāk mēs skaidrojām patiesību, jo mazāk vēlējāmies to darīt. Mums nācās mainīt savu domāšanu, palielināt Fa mācīšanās laiku un vingrojumu izpildīšanas laiku. Arī biežāka Taisno domu raidīšana mums palīdzēja atkal kļūt uzcītīgiem.

3. Fa izplatīšana ģimenes locekļiem

Esmu trešais bērns no pieciem brāļiem un māsām. Man ir dvīņubrālis. Pirms sāku praktizēt Faluņ Dafa, es biju tik nevaldāms, ka neviens no manas ģimenes negribēja kopā ar mani iziet sabiedrībā, jo baidījās, ka tiks apkaunoti. Pēc tam, kad sāku praktizēt, es atbrīvojos no kaitīgajiem ieradumiem, nodevos savam darbam un manā ģimenē iestājās miers. Mana uzņēmējdarbība bija veiksmīga, es nopirku māju, mašīnu un garāžu. Tā bija Skolotāja svētība.

Brāļi un māsas nespēja tam noticēt, un es izmantoju šo iespēju, lai izskaidrotu viņiem patiesību. Pārmaiņas ar mani bija tik lielas, ka viņi noticēja Faluņ Dafa brīnumam, un izstājās no ĶKP un tai piederošajām organizācijām.

Mans dvīņubrālis ticēja apsēstībai ar ļauno garu, un viņa ģimene bija uz sabrukuma robežas. Viņa sieva slimoja ar tuberkulozi un atklepoja asinis, viņas dzīvība bija apdraudēta. Mēs ar sievu izskaidrojām viņiem patiesību un palīdzējām izstāties no ĶKP. Brālis aiznesa uz templi visas savas Budu statujas un sadedzināja visas atlikušās ziedošanas lietas. Viņi ar sievu mācījās Faluņ Dafa un izpildīja vingrojumus kopā ar mums. Pēc septiņām dienām manas svaines slimības pazuda. Viņi kļuva par praktizētājiem un palīdzēja skaidrot patiesību. Vēlāk viņi varēja atļauties nopirkt sev dzīvokli un tic, ka ir saņēmuši Faluņ Dafa svētību.

Es un mana ģimene sirsnīgi pateicamies Skolotājam par to, ka deva mums iespēju izglābties.Turpmāk es cītīgi praktizēšu un likvidēšu visas savas pieķeršanās. Es darīšu tikai to, ko liek darīt Skolotājs, un palīdzēšu glābt pēc iespējas vairāk cilvēku.

Likuma mācīšanā 2009. gada Starptautiskajā Fa konferencē Ņujorkas metropolē, Skolotājs teica:

„Tāpēc tiek teikts – ja jūs spēsiet pilnveidoties kā pašā sākumā, jūs noteikti iegūsiet Patieso Augli”.

Es būšu īsts Likuma Izlabošanas perioda praktizētājs, izpildīšu savus solījumus un kopā ar Skolotāju atgriezīšos mājās.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/11/28/143409p.html