2008. gadā Faluņgun praktizētāja Čan Guijuņas kundze tika notiesāta uz astoņiem gadiem cietumā. Viņa tika ieslodzīta Čančuņas pilsētas Heidzuidzi sieviešu cietumā. Nepārtraukto spīdzināšanu un cietsirdīgās vajāšanas dēļ viņa pārcieta insultu, kļuva daļēji paralizēta un nespēja vairs par sevi rūpēties. Galu galā viņa zaudēja visus zobus, viņas seja deformējās, mati kļuva sirmi, un viņa nespēja vairs skaidri runāt. 2012. gadā medicīnisku apsvērumu dēļ viņu beidzot atbrīvoja. 2013. gada 8. martā, 62 gadu vecumā viņa nomira.
(Redakcijas piezīme: šajā gadījumā „atbrīvošana medicīnisku apsvērumu dēļ” ir vēl viens pierādījums tam, ka praktizētājas veselība ir pasliktinājusies tik ļoti, ka ierēdņi baidās no tā, ka viņa nomirs ieslodzījumā. Atbrīvojot viņu, ierēdņi domā, ka izvairīsies no atbildības par viņas nāvi. Taču rietumos pastāv vispārpieņemts uzskats: „Ko sēsi, to pļausi.” Arī praktizētāji tic, ka tie kas vajā Faluņgun galu galā tiks sodīti par visiem saviem ļaunajiem darbiem. Neviens nespēj noslēpt to, ko viņš ir darījis, labis un ļaunais saņems atbilstošu atmaksu.)
Vārds: Čan Guijuņa
Dzimums: sieviete
Vecums: 62 gadi
Adrese: nav zināma
Nodarbošanās: pensionāre
Miršanas datums: 2013. gada 8. marts
Pēdējā aresta datums: 2008. gada 21. marts
Pēdējā ieslodzījuma vieta: Heidzuidzi sieviešu cietums
Pilsēta: Dzjaohe
Province: Dzjiliņa
Pārciestās vajāšanas: smadzeņu skalošana, nelikumīga notiesāšana, piekaušana, pakāršana aiz roku dzelžiem, ieslodzījums, spīdzināšana, izspiešana, fiziski ierobežojumi, mājas izlaupīšana, pratināšana, ieslodzījums, aizliegums izmantot tualeti.
Pēc tam, kad Čan kundze gūst labumu no Faluņgun prakses, viņa tiek pakļauta vajāšanai
1996. gadā Čan kundze sāka praktizēt Faluņgun un drīz pēc tam visas viņas slimības izzuda. Pēc tam, kad 1999. gada jūlijā Ķīnas komunistiskais režīms sāka vajāt Faluņgun, Čan kundze divas reizes devās uz Pekinu apelēt par tiesībām praktizēt Faluņgun. Pastāvīgo aresta draudu dēļ viņa bija spiesta pamest mājas un daudzus gadus bija bezpajumtniece.
2007. gada pavasarī Čan kundzi arestēja Čanaņas milicijas nodaļas darbinieki. Viņi pārmeklēja Čan kundzes mājas un konfiscēja Faluņgun dibinātāja fotogrāfiju un informatīvos materiālus.
Miliči centās izspiest no Čan kundzes „atzīšanos” un nosūtīja viņu uz ieslodzījuma centru, kur viņa smagi saslima. Kad apsargi aizveda viņu pie ārsta, Čan kundzei radās iespēja aizbēgt no slimnīcas. Vēlāk viņu pastāvīgi vajāja vietējās milicijas un dzīvokļu komitejas darbinieki.
2008. gada 21. martā par Čan kundzi atkal tika ziņots. Viņu arestēja Dzjiliņas pilsētas Iekšējās drošības nodaļas un Čanaņas milicijas nodaļas darbinieki. Otru reizi pārmeklējot viņas māju, miliči konfiscēja televizoru, kompaktdisku atskaņotāju un satelīta uztvērēju. Čan kundzi aizveda uz īpašo uzdevumu apakšvienības nodaļu. Viņu pratināja un spīdzināja, izmantojot tādas spīdzināšanas metodes kā pakāršana aiz roku dzelžiem un „tīģera sols” (1). Vēlāk Čan kundzi aizveda uz Dzjaohe ieslodzījuma centru.
Safabricēta apsūdzība
2008. gada 4. jūlijā Čan kundze tika tiesāta Dzjaohe pilsētas tiesā, kur viņai izvirzīja safabricētu apsūdzību un piesprieda astoņus gadus ilgu cietumsodu. Pirms tiesas Dzjaohe pilsētas prokuratūras darbinieki draudēja viņas ģimenes locekļiem, cenšoties neļaut viņiem nolīgt advokātu aizstāvībai.
Cietumā pārciesto spīdzināšanu dēļ Čan kundzei nopietni pasliktinās veselība
2008. gada 12. oktobrī Čan kundze tika pārvesta uz Heidzuidzi sieviešu cietumu. Ieslodzītās viņu stingri uzraudzīja un pastāvīgi pakļāva smadzeņu skalošanai, cenšoties piespiest viņu atteikties no savas ticības.
Viņai lika sēdēt uz plastmasas ķebļa 15 stundas dienā un skatīties Faluņgun apmelojošas video programmas. Tāpat viņu spieda rakstiski un vārdiski apmelot Faluņgun. Viņai neļāva iet gulēt, līdz viņa nebija pabeigusi savu rakstveida uzdevumu. Vienā no šīm piespiedu smadzeņu skalošanas sesijām Čan kundzei tika salauzta roka.
Pēc cietumā pavadīta gada Čan kundze bija pilnīgi nosirmojusi, un viņas ķermeņa kreisā puse kļuva paralizēta. Viņai izkrita visi zobi un viņa vairs nespēja skaidri runāt. Būdama paralizēta, Čan kundze vairs nespēja rūpēties par sevi, tādēļ kādam viņa bija jābaro. Tādēļ, ka viņai bija grūtības ar ēšanu un ierobežotā ēdienreižu laika dēļ, viņa nekad nesaņēma pietiekoši daudz pārtikas. Viņa sāka ciest arī no urīna nesaturēšanas un, izmantojot tualeti, viņai bija nepieciešama palīdzība.
Beidzot cietuma vadība pieprasīja Čan kundzes ģimenei vairākus tūkstošus juaņu (2) medicīnas izdevumu segšanai, taču neviens nezina, vai šī nauda patiešām tika izmantota Čan kundzes ārstēšanai. Viņas veselība turpināja pasliktināties, taču neraugoties uz to, apsargi joprojām lika ieslodzītajām viņu uzmanīgi novērot.
Citām ieslodzītajām Faluņgun praktizētājām neļāva sarunāties vai palīdzēt Čan kundzei. Kad ģimene ieradās viņu satikt, viņu aiz rokām pieturēja divas uzraudzes. Radinieki vairākkārt lūdza cietuma vadību atbrīvot Čan kundzi medicīnisku apsvērumu dēļ, taču viņiem vienmēr tika atteikts.
Citi ziņojumi par sliktu izturēšanos pret Čan kundzi
Praktizētājs nosūtīja Minhuei interneta mājas lapai rakstu, kurā paziņoja, ka Čan kundzei cietumā noticis insults, taču cietuma apsargi apgalvoja, ka viņa tikai izliekas.
Apsardze viņu katru dienu sita, lika viņai ilgstoši stāvēt, neļāva izmantot tualeti vai dzert ūdeni. Tādēļ viņa dažreiz dzēra ūdeni no tualetes. Kad tas tika atklāts, viņu piekāva. Visbeidzot viņa sāka ciest no urīna nesaturēšanas un tika paralizēta.
Rakstā teikts, ka Čan kundzes rokas tika sasietas ar virvēm, jo cietuma administrācija domāja, ka viņa nav pietiekami labi „pārveidota” (3). Pēc tam Čan kundze vairs nespēja iztaisnot pirkstus. Virvju atstātās rētas bija redzamas vēl pēc diviem gadiem.
Pēc atbrīvošanas Čan kundzi gandrīz nebija iespējams atpazīt
2011. gada beigās Čan kundzes stāvoklis kļuva tik smags, ka cietuma amatpersonas beidzot nedaudz mazināja viņas vajāšanu. Pēc 10 000 juaņu saņemšanas un vairākiem ģimenes locekļu garantijas paziņojumiem, 2012. gada sākumā cietuma administrācija beidzot ļāva viņas dēlam vest viņu mājās.
Pēc Čan kundzes atbrīvošanas ikviens, kurš redzēja Čan kundzi, bija satriekts par notikušo. Viņi nespēja saprast, kā tik veselīgs cilvēks pēc trim cietumā pavadītiem gadiem var tik ļoti mainīties – viņa ir piekalta gultai, daļēji paralizēta, nespēj runāt un par sevi rūpēties.
Neskatoties uz viņas stāvokli, cietuma administrācija joprojām pieprasīja, lai Čan kundzes dēls ziņo par viņas situāciju, vai arī katru mēnesi raksta atskaites vēstuli vietējai policijas nodaļai.
Čan kundze bija gan fiziski, gan garīgi tik smagi cietusi, ka neraugoties uz ģimenes aprūpi, nespēja vairs atgūties. 2013. gada 8. martā, gadu pēc atbrīvošanas viņa nomira.
1. „Tīģera sols” – ieslodzītajiem liek sēdēt uz maza dzelzs sola, kas ir apmēram 20 cm augsts, ar kopā sasietiem ceļiem. Rokas tiek sasietas aiz muguras, bet dažreiz tiek novietotas uz ceļiem. Viņiem liek sēdēt taisni, skatīties tieši uz priekšu un nekustēties ilgus laika periodus.
2. "Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.
3. „Pārveidot vai transformēt” – smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas pielietošana, lai piespiestu praktizētāju atteikties no Faluņgun.
Saistīti raksti angļu valodā:
Ms. Chang Guiyun from Jiaohe City, Jilin Province Partially Paralyzed Due to Torture in Prison
Chang Guiyun is Tortured at the Heizuizi Women's Prison
Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/3/21/138576p.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.