Vairākiem Faluņgun praktizētājiem no Čančuņas pilsētas un tās apkārtējiem rajoniem ir ticis piespriests ieslodzījums piespiedu darba nometnēs. Tur viņus piespiež darīt vergu darbu, piemēram: iesiet grāmatas, izgatavot amatniecības izstrādājumus, zobu bakstāmos, vienreizējās lietošanas irbulīšus, papīra maisiņus un daudz ko citu. Katrs stāvs darba nometnē parasti ir paredzēts viena noteikta produkta ražošanai, kas laika gaitā var tikt mainīts. Darba nometnes personāls parasti sadarbojas ar uzņēmumiem ārpus nometnes. Lai izpildītu noteiktās normas, nometnēs izmanto vergu darbaspēku.
Lūk, dažas šo izstrādājumu fotogrāfijas, kurus es biju spiesta izgatavot 2000. gadā, kad biju ieslodzīta Dzjiliņas provinces sieviešu piespiedu darba nometnes (pazīstama arī kā Čančuņas Heidzudzi piespiedu darba nometne) otrajā brigādē. Man vajadzēja izgatavot putnus, tauriņus un zivtiņas. Kad mani pirms 12 gadiem atbrīvoja, es paņēmu līdzi dažus šo izstrādājumu paraugus, lai tie varētu kalpot par pierādījumu tam, ka nometnes vadība ir līdzvainīga vajāšanā.
  |   |
  |   |
Izgatavojot mazos putnus, katra spalva pie ķermeņa bija jāpielīmē. Līme bija ļoti kodīga, tā kairināja kaklu un degunu. Loti bieži tām, kas bija spiestas darīt šo darbu, radās elpceļu infekcijas, un vairums cieta no hroniska klepus un neliela drudža. Darba apstākļus pasliktināja tas, ka visiem logiem darbnīcā vajadzēja būt cieši aizvērtiem pat viskarstākajās vasaras dienās, jo spalvas bija ļoti vieglas un mazākā gaisa plūsma aizpūta tās prom. Sievietes cieta no galvassāpēm, sliktas dūšas un asarojošām acīm. Lai ekonomētu laiku un padarītu darbu efektīvāku, pusdienas milzīgā katlā tika atvestas tieši uz darbnīcu. Parasti darba diena ilga 14 - 15 stundas. Ja pasūtījums bija steidzams, mums nācās strādāt 18 - 20 stundas diennaktī. Katrai bija jāizgatavo noteikts daudzums izstrādājumu. Kamēr nebija izpildīta norma, ieslodzītajām netika atļauts ēst vai gulēt. Mēs bijām sadalītas grupās, ja kāda no grupas neizpildīja normu, bija jācieš visai grupai.
Ražošanas līnija sastāvēja no vairākiem posmiem, katrs no tiem tika veikts noteiktā darbnīcā, tāpēc bija grūti noteikt, kur šis process beidzās. Visi zināja, ka produkcija domāta eksportam, bet neviens nekad nebija redzējis iepakojumu un nezināja, uz kuru valsti izstrādājumi tiks nosūtīti un kāds ir ražotājuzņēmuma nosaukums.
No 2002. gada aprīļa līdz 2004. gada marta beigām es atrados Dzjiliņas provinces sieviešu piespiedu darba nometnes piektajā brigādē un strādāju galvenokārt pie mazo putnu izgatavošanas. Reiz man gadījās pamanīt izstrādājumu ar cenu zīmi, tas maksāja 3,99 $ un bija paredzēts eksportam uz ASV, jo apraksts uz iepakojuma bija angļu valodā. Ražotājuzņēmuma nosaukumu es nevaru atcerēties.
Spalvas, kas bija jāpielīmē putniem, tika krāsotas ar dažādām ķimikālijām. Pēc krāsošanas tās pakāra koridorā žāvēšanai. Tās izgaroja ļoti nepatīkamu smaku un pievilka daudz putekļu. Mums nācās izmantot filtrus, lai attīrītu spalvas no putekļiem, bet telpu pastāvīgi pildīja indīgie tvaiki, tāpēc gandrīz visām pastāvīgi bija paaugstināta temperatūra un caureja.
Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2012/6/28/134164p.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...