Laika trūkuma atrisināšana ar Taisno domu palīdzību

Augsti godātais Skolotāj!
Cienījamie draugi praktizētāji!

Es esmu praktizētājs no Rumānijas. 2004. gadā es saņēmu Likumu. Man ir liels gods dalīties savā pilnveidošanās pieredzē šeit Eiropas Fa konferencē.

Kad es biju mazs, es vēlējos, lai visa pasaule būtu laimīga, lai apkārtējā vide būtu veidota uz pareiziem vērtībām un principiem, kurus cilvēki cienītu un varētu tiem sekot. Pateicoties komunistiskai audzināšanai skolā, es biju pārliecināts, ka intelekts ir galvenais, un, ja mēs būtu bijuši mazliet gudrāki, mēs nebūtu izdarījuši tik daudz muļķību, kas sāpina citus un mūs pašus. Piedzīvojot grūtības, atrodoties šādā apkārtējā vidē un šajos principos, es apņēmos pats veidot šādu sabiedrību. 2004. gadā es ieraudzīju cilvēku, kurš meditē un viņam blakus atradās uzraksts „Īstenība Labestība Pacietība”, kas lika man saprast: „Jā, tas varētu darboties.”

Diemžēl pašreizējā pasaule vēl joprojām ļoti atšķiras no pasaules, kurā cilvēki saprot, ciena un laimīgi izmanto šos vērtīgos principus. No šī brīža man tas bija tikai dabiski dot cilvēkiem iespēju redzēt un saprast, kas ir Taisns Likums, kurš nes šos principus. Man ir paveicies, ka vairākus gadus man ir bijusi iespēja piedalīties tādos projektos kā „Clear Harmony”, tulkojot Dafa rakstus, Cilvēktiesību lāpas stafetē, Shen Yun, nedaudz strādāju Epoch Times, utt. Piebildīšu, ka esmu precējies, man ir četrarpus gadus veca meita un strādāju pilnu darba dienu. Katru dienu es mācos Likumu, raidu Taisnās domas, man ir jāatrod laiks vingrojumu izpildīšanai un dažādām citām lietām, un tāpat man ir jāatbild uz e-pastu.

Lai uzrakstītu šo rakstu arī bija nepieciešams laiks. Tāpēc agrāk es, iespējams, pateiktu, ka man tā nav. Bet vai tā nebūtu nopietna kļūda? Vai tad es nebūtu palaidis garām lielisku iespēju pilnveidot sevi? Vai tad manas pieķeršanās un vājības nekļuva acīmredzamas, kad es vēlreiz pārlasīju savu pieredzes apmaiņas rakstu? Vai tad tas nav dārgais laiks, lai pilnveidotu sevi? Vai tas nav iemesls tam, kāpēc es esmu šeit? Skolotājs ir devis mums Fa konferences, kā vērtīgu iespēju sevi uzlabot. Tad tā saucamais laika trūkums ļāva man ieraudzīt to, kas man varēja būt vēl svarīgāks par piedalīšanos Fa konferencē. Pateicoties tam, manas sīkās pieķeršanās, kuras es uzskatīju par nenozīmīgām, parādīja man savu patieso spēku. Tas savukārt palīdzēja man uztvert tās nopietni un nostiprināja vēlmi tās novērst.

Tāpēc es vēlētos pastāstīt visiem par savu laika trūkuma problēmu, un to, kā tas saistīts ar manām nepietiekoši spēcīgajām Taisnajām domām. Šī pieredze ir balstīta uz vairākiem gadījumiem, kurus man žēlsirdīgi organizēja Skolotājs.

Pirmais gadījums lika man saprast, ka frāze „man nav laika” faktiski ir nepatiess apgalvojums. Es to izmantoju bez apdomas katru reizi, kad nevarēju atrast laiku, lai kaut ko izdarītu, un tas savukārt radīja man iespaidu, ka esmu pilnīgi nevainīgs notikušajā, jo, kā jūs jau zināt, laiks - tas ir objektīvs jēdziens. Bet, no otras puses, praktizētājs manī ļoti dabiski norādīja uz to, ka faktiskais iemesls, kāpēc es nedarīju to ko vajadzēja, bija nevis laika trūkums, bet gan mans uzskats, ka šīs lietas nav pārāk steidzamas.

Pats par sevi saprotams, ka tas ietekmē daudzas citas lietas, kas pilnveidošanās procesā padara mūsu sirds atvērtas. Piemēram, ļoti daudz izsaka tas, cik laika es pavadu mācoties Likumu, cik rūpīgi es pret to izturos, cik daudz uzmanības es pievēršu vingrojumu izpildīšanai, cik daudz - patiesības skaidrošanai, vai izrādu pietiekoši daudz žēlsirdības pret dzīvajām būtnēm, kas atrodas man blakus, tieši tā, kā Skolotājs mums māca „Džuaņ Faluņ”: „Tev vienmēr jābūt līdzcietīgam, labestīgam, visās lietās vienmēr jārūpējas par citiem. Katrreiz, kad rodas problēma, tev vispirms jādomā par to, vai citi spēs to izturēt, vai tas nevienam nekaitēs. (no 2000. gada „Džuaņ Faluņ” izdevuma angļu valodā, neoficiāls tulkojums).

Saprast to, cik daudz nepareizu rīcību ir iespējams viegli attaisnot ar vārdiem „man nav laika”, bija ļoti svarīgi. Vai nav daudz labāk izprast savu atbildību, nevis palikt neziņā?

Otra lieta, kas lika man saprast, kas ir laika trūkums, bija praktizētāju atsūtītā ziņa: „Eirotunelī radušās tehniskas problēmas un autobuss ar Shen Yun dalībniekiem un kravas mašīna ar rekvizītiem joprojām atrodas Francijā un gaida rindā. Mēs zinām par pastāvīgo cīņu starp labo un ļauno.” Es vienmēr sev saku: „Redzi, šeit tiešām ir nopietna problēma, kuru praktizētājs atrisināja pateicoties skaidrajam prātam un pastāvīgajām Taisnajām domām, un kurš neļauj ilūzijām trijās sfērās sevi apmuļķot, kā tas notika ar mani.”

Reiz man nokrita zobu bakstāmais un es to nekādi nevarēja atrast. Šis gadījums, iespējams, kalpoja par piemēru nevajadzīgākajai laika tērēšanai, kas jebkad ir notikusi manā dzīvē. Tomēr fakts, ka es atpaliku dažu patiesības skaidrošanas projektu īstenošanā un ka man to atgādināja, norādot uz pastāvīgo cīņu starp labo un ļauno, lika man saprast, ka šis gadījums ir reāls, un man nevajag lieki tērēt laiku, meklējot zobu bakstāmos. Šis ir pavisam vienkāršs piemērs, taču tas norāda, kādām ir jābūt prioritātēm attiecībā uz mūsu laiku un cik šķietami nevainīgs var likties šis dārgā laika zudums. Ja es nespēju pietiekami skaidri novērtēt situāciju un tā rezultātā manas Taisnās domas nebūs pietiekami spēcīgas, es tērēšu laiku tūkstoš veidos bez izpratnes par to, ko es daru. Vai tad tā nebūtu ļaunuma lielākā uzvara?

Es ticu, ka katram praktizētājam ir sirds, lai palīdzētu Meistaram dzīvo būtņu glābšanā Likuma izlabošanas periodā. Skolotājs mūs visus uzskata par Dafa skolniekiem, un tas padara mūs par ļoti vērtīgām Visuma daļiņām. Kad mēs sakām, ka kaut ko vēlamies, tad viss Visums mūs dzird.

Tad kā mums var būt tik daudz traucējumi? Es saprotu to tā: ja mūs dzird Visums, tad tas vēlas, lai mēs sasniegtu Pilnību. Tas savukārt, dod mums spēku un atbildību. No vienas puses, ja mūsu domas ir taisnas, tad nekāds ļaunums nevar stāvēt mūsu ceļā, pat pats viltīgākais. No otras puses, ja es atslābinu savas Taisnās domās, tad es varu viegli aizmirst to, ka mana misija ir dievišķa, un tas nozīmē, ka es varu kļūt par parastu ierobežotu cilvēku, kuru, viņam nezinot, var maldināt tūkstoš veidos.

Tad kas gan ir Taisnās domas? Tagad es saprotu, ka tās ir domas, kas atbilst Fa principiem, jo tās ir vienīgās domas, kas spēj palīdzēt mums tikt galā ar viltus ilūzijām ap mums. Tādējādi, patiesa pilnveidošanās notiek, pateicoties rūpīgai Fa studēšanai. Kad mēs visu vērtējam saskaņā ar Fa principiem, mēs mācāmies. Es domāju, ka pieredzes apmaiņa ir tik vērtīga tādēļ, ka tā balstīta uz Fa principu mācīšanos.

Visās mūsu pieredzes apmaiņās un visos mūsu projektos mums ir iespēja ielūkoties sevī un novērtēt visu saskaņā ar Fa principiem. Mums ir arī spēks un abpusēja cieņa, lai atbalstītu viens otru, un tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tas, ka es pazaudēju zobu bakstāmo un tērēju laiku tā meklēšanai, man tagad parāda, cik viegli pat tik nenozīmīga pieķeršanās spēj maldināt cilvēku.

Es domāju, ka mēs varam palīdzēt citiem praktizētājiem taupīt laiku, vienkārši runājot par šo problēmu. Ja mēs varam pilnībā atklāt šo ļaunumu, tāpat kā jebkuru citu ļaunumu, mēs varēsim to iznīcināt, un tas vairs nespēs mūs kavēt.

Paldies, par visu godājamais Skolotāj, paldies, draugi praktizētāji.