Dažas pārdomas par manu pilnveidošanos

Dārgo Skolotāj, godātie praktizētāji!

Pirms 7 gadiem, 2005. gada oktobrī, es saņēmu Fa. Vairāk nekā sešus gadus es esmu Likuma izlabošanas perioda Dafa skolnieks. Savā ikdienas dzīvē es esmu žurnālists. Tas ir darbs, kam nepieciešama prasme ātri rakstīt. Tomēr man bija nepieciešami pieci gadi, lai uzrakstītu šo pieredzes apmaiņas rakstu.

Tā nav, ka pats rakstīšanas process aizņēma tik ilgu laiku, bet kopš 2007. gada es neesmu rakstījis pieredzes apmaiņas rakstus nedz nacionālajai, nedz starptautiskajai Fa konferencei. Tas nav tāpēc, ka es nekad nebūtu sācis rakstīt par pieredzi, vai man nav bijis vērtīgas pilnveidošanās pieredzes. Šajā laikā esmu guvis pieredzi, skaidrojot patiesību kolēģiem, rakstot „The Epoch Times” rakstus par teju vai 100 Shen Yun koncertiem, biju iesaistīts Shen Yun koncertu organizēšanā Vīnē, esmu guvis lielu pilnveidošanās pieredzi, ieņemot vadošus amatus „The Epoch Times”.

Kāpēc es līdz pat šai dienai nespēju pabeigt pieredzes apmaiņas rakstu - viss aizķērās pie nobeiguma. Dažādos laikos sākot rakstīt pieredzes, es tās nekad pilnībā nepabeidzu - galvenokārt tādēļ, ka neizturēju seksuālās iekāres pārbaudījumu, kas savukārt izraisīja manī sajūtu, ka es neesmu tā cienīgs. Mazvērtības sajūta un erotiskums, šīs divas pieķeršanās, bija manī dziļi iesakņojušās, un es ne vienmēr spēju tās novērst. Šīs pieķeršanās nespēja apturēt manu pilnveidošanos, taču atkal un atkal to aizkavēja, un tādēļ es nespēju sekot Meistara mācībai par visiem 100%. Tā lūk sanāca, ka žurnālistam, kura uzdevums ir ātri rakstīt, bija nepieciešami pieci gadi, lai pabeigtu pieredzes apmaiņas rakstu.

Nesen man izdevās izrauties no šī apburtā loka, kad kopā ar draugiem praktizētājiem gatavojāmies piedalīties izstādē, kuras ietvaros mēs varējām iepazīstināt ar Shen Yun un sarīkot Hanu stilā veidotu tērpu demonstrāciju. Pēc piecām dienām, kuru laikā nodarbojāmies tikai ar modes skates sagatavošanu un organizēšanu, Likuma mācīšanos, vingrinājumu izpildīšanu un biļešu uz Shen Yun pārdošanu, mans stāvoklis krasi mainījās.

Pēc piecām dienām man vairs nebija spēka „aiziet pa kreisi”, es biju izsmelts. Taču nākamo dienu laikā es pamanīju, ka elementi, kas izraisīja pieķeršanos erotikai ir pazuduši. Tajā pašā laikā, beidzot tika atrisināti daži konflikti ģimenē, kas šķita neatrisināmi. Negatīvie faktori, kas stāvēja starp mani un maniem brāļiem un māsām, faktori, kurus pilnveidojoties un meklējot sevī es nespēju iznīcināt – tika izdzēsti un mūsu attiecības pēkšņi brīnumainā kārtā atkal kļuva harmoniskas. Tas vēlreiz man parādīja, cik vērtīgs ir darbs pie Shen Yun. Ja mēs to darām, mēs uzkrājam varenu tikumu un ar tīru sirdi spējam atraisīt mezglus, kas šķita neatrisināmi.

Pievienojieties „Lotosa ceļojumam”

2012. gada 20. jūlijā, pirms Faluņgun vajāšanu 13 gadadienas, daudzi praktizētāji, tajā skaitā arī es, devāmies „Lotosa ceļojumā” pa Austriju, lai skaidrotu patiesību. 2006. gadā mēs jau bijām veikuši šādu ceļojumu, un arī šogad es ļoti vēlējos piedalīties šajā braucienā.

Šāda ceļojuma īstenošanai ir nepieciešama sadarbība starp daudziem praktizētājiem. Pateicoties dažām ļoti sāpīgām un labām mācībām, es sapratu, cik ļoti mēs, Dafa skolnieki, esam savstarpēji saistīti. Tādā veidā mēs varam viens otram daudz ko dot, vai gluži pretēji - ierobežot viens otru.

Man bija skaidrs, lai „Lotosa ceļojums” būtu veiksmīgs, bija nepieciešams draugu praktizētāju atbalsts. Katrai negatīvai domai var būt negatīvas sekas. Praktizētājiem bija izpratne, ka katra negatīva doma var būt solis atpakaļ. Es to uztvēru kā svarīgu mājienu un regulāri dalījos šajā izpratnē ar citiem.

Mēs panācām ievērojamu progresu, un ceļojuma mājas lapa tika veiksmīgi veidota. Bet tad praktizētājs man teica, ka projektam joprojām nav pietiekami daudz enerģijas – līdz šim tas galvenokārt bija piepildīts ar manu enerģiju.

Man bija mazliet sāpīgi to dzirdot, es patiešām nedomāju, ka mana enerģija bija par zemu. Tās visas bija cilvēciskas domas, tomēr es sapratu, ko viņš ar to domāja. Projektu nevajadzēja uztvert kā uzņēmumu, kur es esmu dibinātājs un kuru es vadu, bet gan kā Dafa projektu, par kuru es rūpējos tikai kā koordinators.

Tādējādi projekts sāka attīstīties daudz labāk. Vispārsteidzošāk tas izpaudās, radot „Lotosa ceļojuma dziesmu”, kuru īpaši „Lotosa ceļojumam” sacerēja un izpildīja praktizētāji no Austrijas. Praktizētājs nosūtīja tekstu uz Austrijas praktizētāju e-saraksti. Sākās aktīvs un ļoti pozitīvs process, kura laikā teksts tika pastāvīgi uzlabots, un daži praktizētāji, no kuriem es to pavisam negaidīju, izteica savus priekšlikumus.

Bezierunu sadarbība

Neilgi pirms ceļojuma sākuma visi atļauju pieteikumi vēl nebija iesniegti. Es jutu, ka spiediens uz mani sāk palielināties. Sapratu, ka nevarēšu viens to visu paveikt. Pārvarējis savu lepnumu, es izstāstīju praktizētājiem par situāciju un lūdzu viņu palīdzību. Viss atrisinājās brīnišķīgi, man vēlreiz parādīja, ka Likuma Izlabošanas procesā nav laika liekuļotai varonībai. Tas ir godīgi – pārdalīt pienākumus, ja nav iespējams tos izpildīt laikā – kaut gan, protams, labāk būtu, ja tā nenotiktu. Bet kurš gan no mums nekad nav pieļāvis kļūdas un nav parādījis savu vājumu?

Ceļojuma laikā mēs apmeklējām visu deviņu Austrijas provinču galvaspilsētas. Tika parakstītas dažādas petīciju formas ar prasību apturēt vajāšanas un izdalīti tūkstošiem informatīvo materiālu. No pilsētas uz pilsētu ceļojumā piedalījās arvien vairāk un vairāk praktizētāju, un noslēguma posmā 20. jūlijā, vietējās Dafa asociācijas organizētajā pasākumā piedalījās vairāk nekā divdesmit praktizētāju. Gados vecāks praktizētājs, kurš agrāk bija kravas automašīnas vadītājs, piecās dienās nobrauca 2000 kilometrus. Tas tiešām bija aizkustinoši.

Kāds praktizētājs iepazīstināja mani ar radiostacijas īpašnieku, lai sniegtu interviju par „Lotosa ceļojumu”. Šī cilvēka vārds likās pazīstams. Ak jā, es viņu jau pazinu. 2009. gadā viņš kopā ar ģimeni skatījās Shen Yun koncertu, un pēc izrādes es viņus intervēju. Vēlāk es gandrīz sāku strādāt viņa radiostacijā, bet toreiz man likās, ka tam vēl nav pienācis laiks. Bet tagad mēs satikāmies, un viņš saka: „Īstenība Labestība Pacietība – tas ir tieši tas, kas nepieciešams mūsu raidījumiem.” No mūsu iepriekšējām sarunām viņš jau zināja par „The Epoch Times” un jautāja, vai es nebūtu ar mieru vadīt radio līdzīgu raidījumu. Es biju pārsteigts un nekavējoties piekritu.

Šis raidījums tiks translēts katru otro nedēļu, un tajā cilvēki uzzinās patiesību un klausīsies senās Ķīnas gudrības. Kaut arī tas ir vietējais radio, cilvēki to varēs dzirdēt visā pasaulē, jo programma tiek translēta arī internetā. Es jau iepriekš ēterā stāstīju par „Lotosa ceļojumu”, un šajā intervijā man bija iespēja izskaidrot faktus daudz dziļāk, kā arī piedāvāt palīdzēt 2013. gada Shen Yun koncerta organizēšanai Vīnē. Programmas beigās tika atskaņota „Lotosa ceļojuma” dziesma.

Manuprāt, „Lotosa ceļojuma” panākumu atslēga ir pareiza izpratne. Neatkarīgi no katra spējām, vai no tā, ko viņš domā, pats svarīgākais ir sadarboties un veidot harmonisku lauku, nevis darīt visu vienam pašam, vai pat domās vēlēties visu izdarīt patstāvīgi. Atlaidiet tādu domāšanu, uzticaties citiem un atbalstiet viņus. Tas pats arī attiecībā uz sevi, ja mēs nepieņemam palīdzību vai nerunājam, ja mēs nevaram veikt uzdevumu, tas ir tāpēc, ka mūsu stāvoklis nav pareizs. Paldies visiem, kas atnāca un bez liekiem vārdiem izpildīja to, ko es nebiju paveicis. Ja būs nepieciešams es arī centīšos palīdzēt citiem.

Plašsaziņas līdzekļu informēšana par orgānu izņemšanas noziegumiem

Negaidīti mans draugs, kurš strādāja pie grāmatas par orgānu izņemšanu, uzrakstīja man, ka ieradīsies Vīnē, un jautāja, vai es varētu viņam parādīt kādas labas kafejnīcas. Es izmantoju iespēju un uzrakstīju viņam: „Protams – bet tikai tad, ja jums ir pietiekami daudz laika, lai sniegtu žurnālistiem interviju par orgānu izņemšanu.” Viņš nekavējoties piekrita.

Šoreiz bija skaidrs, uz ko nepieciešams koncentrēt uzmanību, un es centos paaugstināt izpratni par plašsaziņas līdzekļu nozīmību un neparasto izdevību iepazīstināt Austrijas žurnālistus ar pazīstamu grāmatas autoru. Šoreiz mēs izmantojām šo radušos iespēju. Beigu beigās autoram nepietika laika visiem žurnālistiem, kuri vēlējās viņu intervēt, viņu bija pārāk daudz. Mums pat nācās atteikties no Austrijas televīzijas. Austrijas lielākā ziņu aģentūra uzrakstīja ļoti skaidru rakstu, kurā tika atmaskoti patiesie fakti par orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem uz informācijas fona par Bo Sjilaja atbrīvošanu no amata.

Atbrīvošanās no skaudības, sadarbības paplašināšana

Šajā procesā es ļoti centos sadarboties bez jebkādiem nosacījumiem. Tas ne vienmēr bija viegli, it īpaši ar Dafa asociācijām. Man bija dažas neveiksmīgas sadarbības pieredzes, kas izveidoja negatīvu priekšstatu par šiem praktizētājiem.

Lielākoties es varēju palikt mierīgs un nekavējoties sevi laboju, tiklīdz manās domās parādījās pretestība pret praktizētājiem, kura izpaudās dažu viņu pieeju vai lēmumu nepieņemšanā. Es zināju, ka Dafa asociācijās praktizētāji ļoti centās, un viņiem ar mani ne vienmēr bija viegli. Turklāt mūsu Skolotājs ir skaidri teicis, ka mums ir jāsadarbojas bez jebkādiem nosacījumiem.

Dzīvē man vienmēr ir bijušas problēmas ar pakļaušanos. Vai tas bija tāpēc, ka es biju Likuma karalis savā pasaulē, vai tāpēc, ka šajā dzīvē biju ieguvis moderno izglītību ar tās deformētajiem priekšstatiem – kad ieskatos sevī kā praktizētājs, es galvenokārt redzu divas lietas:
- lojalitātes trūkumu un
- skaudību.

Skaudība ir otrs svarīgākais moments, kura dēļ man ir bijušas problēmas ar priekšniecību. Nesen, klausoties Skolotāja lekciju Guandžou pilsētā audioierakstus, es sapratu, ka man jau skauž tas, ka nespēju priecāties no sirds, kad kāds saņem kaut ko labu. Kad es to izpratu, mana sirds kļuva plaša, un es sapratu, ka esmu spēris lielu soli uz priekšu sevis pilnveidošanā.

Es ceru, ka spēšu pilnībā atbrīvoties no skaudības un, ka mēs, praktizētāji no Eiropas, spēsim strauji virzīties uz priekšu šajā virzienā. Skaudība ir lielākais šķērslis sadarbībai.

Paldies, godātais Skolotāj!
Paldies, praktizētāji!