Taņ Južui kundze no Ačenas pilsētas trīs reizes tikusi ieslodzīta, vairāk nekā 400 ciema iedzīvotāji paraksta petīciju, pieprasot viņas atbrīvošanu

Vārds: Taņ Južui
Dzimums: sieviete
Vecums: 39 gadi
Adrese: Heilundzjanas province, Ačenas pilsēta, Sjiņhua pilsētiņa
Nodarbošanās: skolotāja
Pēdējā aresta datums: 2012. gada 10. jūlijs
Pēdējā ieslodzījuma vieta: Heilundzjanas provinces Ačenas pilsētas Sjiņhua pilsētiņas milicijas iecirknis
Pilsēta: Ačena
Province: Heilundzjana
Pārciestās vajāšanas: ieslodzījums, mājas pārmeklēšana, darba zaudēšana, izspiešana, „smadzeņu skalošana”, piespiedu darbs, spīdzināšana liekot ilgstoši stāvēt vai tupēt, piekaušana, apvainojumi, piekāršana aiz roku dzelžiem, spīdzināšana ar aukstumu

Heilundzjanas provinces Ačenas pilsētas, Sjiņhua pilsētiņas milicijas iecirkņa darbinieki arestēja Taņ Južui kundzi jau vairāk nekā pirms diviem mēnešiem, un joprojām nav viņu atbrīvojuši. Viņas desmit gadus vecais dēls patiešām ļoti skumst pēc mātes un ir ļoti nomākts. Ciemata iedzīvotāji viņai ļoti jūt līdzi un nesen vairāk kā 400 cilvēki parakstījās ar saviem īstajiem vārdiem un atstāja savus pirkstu nospiedumus zem petīcijas, pieprasot milicijai viņas atbrīvošanu.

Taņ Južui kundze

2012. gada 10. jūlijā Taņ Južui kundze kopā ar vairākiem Faluņgun praktizētājiem aizbrauca uz Sjiņhua pilsētiņas Juipai ciemu, lai skaidrotu ciema iedzīvotājiem patiesību par Faluņgun. Ciema iedzīvotājs Džao Liaņdžuns, kurš azartspēlēs bija zaudējis naudu, izgāza dusmas uz šiem praktizētājiem. Ciema iedzīvotāji stāstīja, ka viņš trīs reizes zvanījis milicijai, aicinot apcietināt praktizētājus.

Uzzinājis, ka viņa sieva apcietināta, Taņ kundzes vīrs, kurš strādāja ārpus pilsētas, steidzās atpakaļ uz mājām, kur ieraudzīja lielu nekārtību pēc kratīšanas. Viņu desmit gadus vecais dēls bija ļoti nomākts. Redzot šo situāciju, viņam gribējās raudāt, taču nebija asaru. Visvairāk viņš baidījās par sievas drošību, jo Taņ kundze jau agrāk divas reizes bija tikusi arestēta un cietsirdīgi spīdzināta.

Tan kundzes dēls Hun Jans

Pašreiz Taņ Južui kundzes dēls Hun Jans naktīs mostas un raud pēc savas mātes. Viņš saka: „Es skumstu pēc savas māmiņas. Viņa ir labs cilvēks. Es gribu, lai viņa drīz atgriežas mājās!”

Vairāk kā 400 ciema iedzīvotāji ir parakstījuši petīciju, pieprasot Taņ Južui kundzes atbrīvošanu

Ciemata iedzīvotāju paraksti zem petīcijas, kurā tie pieprasa Taņ kundzes atbrīvošanu

Taņ Južui kundzes vajāšana

Agrāk Taņ Južui kundze strādāja par pasniedzēju Hunsjinas mežsaimniecībā. 1999. gadā viņa sāka praktizēt Faluņgun un visas viņas slimības tika izārstētas. Viņa kļuva par veselīgu cilvēku, kurš vienmēr domā par citiem.

Tomēr, mazāk nekā sešus mēnešus vēlāk, 1999. gada 20. jūlijā Ķīnas komunistiskā partija uzsāka nežēlīgas vajāšanas. Taņ kundzes priekšniecība un Hunsjinas mežsaimniecības milicijas nodaļas darbinieki viņu bieži traucēja, draudēja viņai un spieda atteikties no savas ticības. Vēlāk Hunsjinas mežsaimniecībā uzteica viņai darbu un zaudējot iespēju strādāt par pasniedzēju, Taņ Južui kundze zaudēja arī iztikas avotu.

2000. gada 13. oktobrī milicijai tika ziņots, ka Taņ kundze izkārusi plakātu ar uzrakstu: „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!”, par ko viņa tika nosūtīta uz Ačenas ieslodzījuma centru. Pirms Taņ kundze tika atbrīvota, no viņas izspieda vairāk nekā 16 000 juaņu (1).

2000. gada 18. decembrī, kad Taņ kundze devās uz Pekinu, lai apelētu Faluņgun aizstāvībai, viņu arestēja un nogādāja Sjaņnuntaņ milicijas iecirknī Pekinā. Vēlāk cilvēki no viņas darbavietas pārveda viņu uz Ačenas Otro ieslodzījuma centru. Pēc tam viņu pārveda uz „smadzeņu skalošanas” centru un bez jebkādu juridisku procedūru ievērošanas viņu pieņēma Vaņdzja piespiedu darba nometnes 12. brigādē, kur pakļāva spīdzināšanai.

Nometnē vienības komandieris milicis Džans Bo un viņa padotie izmantoja dažādus ļaunus paņēmienus, lai spīdzinātu Faluņgun praktizētājas. Vispirms Džans Bo piespieda vairākas praktizētājas, tostarp Taņ kundzi, skatīties Skolotāju Li un Faluņ Dafa nomelnojošas video un televīzijas programmas. Viņi arī piespieda bijušās praktizētājas censties „pārveidot” (2) šīs praktizētājas. Ja praktizētājas atteicās klausīties vai skatīties šīs programmas, viņām nācās ilgstoši stāvēt vai tupēt, viņas bieži lamāja un piekāva. Tā kā viņu dzīves apstākļi bija ļoti slikti, Taņ Južui kundze un daudzas citas praktizētājas bija inficētas ar kašķi.

Reiz miliči ar viltu iemānīja Taņ kundzi un citas praktizētājas vienības vadītāja istabā. Mocītāji viņas izģērba un ar metāla lāpstiņas palīdzību skrāpēja nost un izgrieza kašķi. Pa viņu ķermeņiem tecēja asinis un strutas un viņu griezīgie kliedzieni bija sirdi plosoši.

Darba nometnes miliči piespieda arī tās sievietes, kuras tika smagi savainotas, turpināt strādāt darbnīcās. Viņas līmēja uz zobu bakstāmajiem kociņiem daudzkrāsainu plēvi. Reizēm, kad viņas nebija pietiekami uzmanīgas, krāsainā plēve tika uzlīmēta kopā ar asinīm. Runāja, ka visi šie zobu bakstāmie tiek eksportēti uz Koreju.

Vaņdzja piespiedu darba nometnē praktizētāji tiek pārslogoti ar darbu. Visas sievietes praktizētājas, kuras atsakās strādāt vai izpildīt nometnes vingrojumus tiek pakļautas spīdzināšanai. Viņas sadala nelielās grupās un iemet vīriešu kamerās. Viņas spīdzina arī ar ādas pātagām un elektrošoka stekiem, piespiež sēdēt uz „tīģera sola” (3), neļauj gulēt, lietot tualeti un piespiež tupēt pie apkures caurules. Šīs spīdzināšanas laikā upura rokas ar rokudzelžiem saslēdz aiz muguras un pieķēdē pie caurules. Ilgstoši atrodoties šajā pozā, kad nevar ne stāvēt, ne sēdēt, kāju apakšējā daļa notirpst un rodas sajūta, ka tās tiek durstītas ar tūkstošiem adatu. Pēc kāda laika kājas kļūst nejūtīgas un upuris gandrīz nespēj pakustēties. Šāda veidā praktizētājas spīdzina katru dienu, un tādēļ viņu kājas pietūkst. Lai mocītu praktizētājas, miliči pielieto visdažādākās spīdzināšanas metodes. Redzot, ka praktizētājas joprojām atsakās tikt „pārveidotas”, miliči piekar viņas aiz roku dzelžiem.

Kādā lietainā dienā, kad stiprs vējš izsita logus un sala pat miliči, kuri bija ģērbušies kokvilnas vējjakās un staigāja šurpu turpu lai sasildītos, viņi piekāra Taņ kundzi un citas praktizētājas pie metāla restēm un atvēra arī pārējos logus, lai saldētu plāni ģērbtās praktizētājas, kuras stāvēja ar basām kājām uz ledus aukstās grīdas. Pūta spēcīgs vējš un lietus lija viņām uz mugurām, pēc brīža viņām zem kājām izveidojās peļķe. Apģērbs izmirka līdz pēdējai vīlītei. Taņ kundze trīcēja, viņas zobi klabēja, bet miliči atstāja viņas piekārtas tādā stāvoklī, ka grīdai pieskārās tikai kāju pirkstgali. Rokās bija tāda sajūta, it kā tās būtu salūzušas. Praktizētāju dvēseli plosošie kliedzieni joprojām liek Taņ trīcēt no šausmām, līdzko viņa to atceras.

1.„Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa

2. „Pārveidot” – smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas pielietošana, lai piespiestu praktizētāju atteikties no Faluņgun.

3. „Tīģera sols” – ieslodzītajiem liek sēdēt uz maza dzelzs sola, kas ir apmēram 20 cm augsts, ar kopā sasietiem ceļiem. Rokas tiek sasietas aiz muguras, bet dažreiz tiek novietotas uz ceļiem. Viņiem liek sēdēt taisni, skatīties tieši uz priekšu un nekustēties ilgus laika periodus.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2012/10/23/136002p.html