Hubejas provinces Vusjue pilsētas iedzīvotājs nomira divas nedēļas pēc tam, kad tika ieslodzīts par savu ticību Faluņgun – garīgai un meditatīvai disciplīnai, kuru kopš 1999. gada vajā Ķīnas komunistiskais režīms.

Ķīnā budisms uzplauka Dienvidu dinastijas laikā, un tas notika galvenokārt tāpēc, ka Sjao Jaņs (464.-549.g.) – pirmais Lianu dinastijas imperators (pēcnāves vārds Vudi) bija dievbijīgs budists. Viņš ne tikai veicināja budisma izplatību visā valstī, bet arī pats apzinīgi praktizēja budismu savā ikdienas dzīvē un valsts pārvaldībā.

Indijas ziņu kanāla Zee News mājaslapā 24. novembrī tika publicēts raksts "Ķīna dārgi maksā par draudzību ar Pakistānu? Pieaug prasība atzīt Ķīnas komunistisko partiju par teroristisku organizāciju". Tajā teikts, ka Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) steidzami jāpasludina par teroristisku organizāciju, ņemot vērā tās arvien pieaugošos cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā un agresīvos centienus paplašināt savu varu pasaulē.

Dzjiliņas provinces varas iestādes pēdējos mēnešos ir organizējušas smadzeņu skalošanas sesijas Faluņgun praktizētājiem, mēģinot piespiest viņus atteikties no savas ticības.

Es dzīvoju Francijas dienvidos. Kopš bērnu dienām es labprātāk esmu turējusies savrupi. Esot kopā ar citiem cilvēkiem, izjutu mazvērtības sajūtu. Reiz kāds teica, ka es esot kā divvāku gliemis, kas aizveras, tikko kāds tam pieskaras. Šis mazvērtības komplekss bieži vien izpaudās tad, kad jutos sāpināta, man bija grūtības darbā, ne pārāk labi veicās Dafa projektos vai kad citi cilvēki nepiekrita manam viedoklim. Es biju noslēgta, nomākta un skumja.

Faluņ Dafa praktizētāji no Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes 2020. gada 21. novembrī rīkoja pasākumus Esenē, lai iepazīstinātu turieniešus ar Faluņ Dafa un vairotu informētību par šīs meditatīvās prakses vajāšanu Ķīnā. Viņi demonstrēja Faluņ Dafa vingrojumus un stāstīja cilvēkiem par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto praktizētāju vajāšanu. Daudzi cilvēki parakstīja petīciju, lai nosodītu vajāšanu un aicinātu darīt galu ĶKP.

"Kopumā komunistiskās valstis nogalināja vairāk nekā 100 miljonus cilvēku – vairāk nekā visi citi represīvie režīmi kopā ņemot tādā pašā laika periodā," rakstīja Džordža Meisona universitātes tiesību zinātņu profesors Iļja Somins rakstā "Komunisma ēras mācības", kuru 2017. gada novembrī publicēja laikraksts The Washington Post. Viņš minēja piemērus Ķīnā, kur kustības "Lielais izrāviens" rezultātā gāja bojā 45 miljoni cilvēku, kā arī piemērus Padomju Savienībā un Etiopijā.

Debašu laikā, kas 2020. gada 17. novembrī notika Kanādas Parlamenta Pārstāvju palātā, tika apspriests Konservatīvās partijas priekšlikums pieprasīt stingrākus ierobežojumus pret Ķīnas komunistisko partiju (ĶKP), lai aizsargātu Kanādas nacionālās intereses. Parlamenta deputāte Leona Alesleva mudināja valdību veikt būtiskas izmaiņas tās ārpolitikā attiecībā uz ĶKP.

Faluņ Dafa praktizētāji 2020. gada 7. novembrī rīkoja pasākumus Leipcigas centrā un centrālajā dzelzceļa stacijā, lai iepazīstinātu sabiedrību ar sevis pilnveidošanas praksi. Viņi arī vairoja izpratni par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto vajāšanu, it īpaši par valsts sankcionēto orgānu izņemšanu dzīviem praktizētājiem. Faluņ Dafa sekotāji atgādināja vāciešiem, ka ĶKP bezatbildīgā attieksme pret koronavīrusa uzliesmojumu izraisīja globālo pandēmiju, kā arī aicināja darīt galu šai partijai.

Parīzes komūna, kas ir bijis viens no lielākajiem postiem cilvēces vēsturē, izveidojās 1871. gada martā. Kārlis Markss to pasludināja par komunistiskās kustības prototipu, un pastāvot tikai apmēram divus mēnešus, tā izpostīja Parīzi. Visā Eiropā šī revolucionārā kustība saskārās ar konsekventu sabiedrības pretestību, bet 1917. gadā tā iedibinājās Krievijā un pakāpeniski paplašinājās, uzkundzējoties vienai trešdaļai pasaules iedzīvotāju.

Izstāde „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā” Odesā notika no 2020. gada 26. oktobra līdz 9. novembrim. 15 dienu laikā vietējie iedzīvotāji, baudot mākslas darbus, uzzināja par Faluņ Dafa un par šīs prakses vajāšanu, ko īsteno Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP).

Pēc gandrīz četrus gadus ilga ieslodzījuma divu meiteņu mātei 2020. gada 23. oktobrī tika piespriests pusotrs gads cietumā par viņas ticību Faluņgun.

Zviedrijas Parlamenta locekle Anna Sofija Alma 2020. gada 18. novembrī uzstājās vebinārā ar nosaukumu "Faluņ Dafa vajāšana Ķīnā: toreiz un tagad – 21 gadu ilga cilvēka pamattiesību pārkāpšana". Vebinārs notika paralēli ar augsta līmeņa sanāksmi par reliģijas brīvības veicināšanu, kuru Polijas Republikas valdība rīkoja 2020. gada 16. un 17. novembrī.

Zviedrijas Faluņgun praktizētāji 7. novembra pēcpusdienā rīkoja pasākumu Linšēpingas pilsētas centrā. Viņi izvietoja plakātus ar aicinājumu “Izbeigt Faluņgun vajāšanu”, demonstrēja Faluņgun vingrojumus un runāja ar garāmgājējiem par Faluņgun praksi un par to, ka Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) vajā šīs garīgās disciplīnas sekotājus. Viņi arī stāstīja cilvēkiem, kā ĶKP slēpa ziņas par koronavīrusu, tādējādi pakļaujot ciešanām cilvēkus visā pasaulē.

Kanādas konservatīvās partijas līderis Erins O'Tūls 2020. gada 17. novembrī iesniedza priekšlikumu, aicinot valdību rīkoties pret Ķīnas komunistisko partiju (ĶKP). Priekšlikumā O'Tūls paziņoja, ka ĶKP apdraud Kanādas nacionālās intereses un vērtības. Viņš aicināja valdību 30 dienu laikā pēc tam, kad kongress pieņēma šo priekšlikumu, izlemt, vai Huawei var piedalīties Kanādas 5G tīkla būvniecībā, un izstrādāt plānu, kā cīnīties pret ĶKP nelikumīgajām operācijām Kanādā.