Zviedrija: Seminārs Zviedrijas parlamentā

2007. gada 11. oktobrī Zviedrijas parlamentā notika seminārs ar nosaukumu „Vai Pekinas Olimpiskās spēles var uzlabot cilvēktiesības Ķīnā?”, kuru apmeklēja vairāk nekā 50 dalībnieku, to vidū bija senāta locekļi, cilvēktiesību organizāciju pārstāvji un Ķīnas eksperti. Seminārā ar runu uzstāties bija aicināts ievērojamais advokāts no Kanādas Deivids Matasa kungs, Starptautiskās cilvēktiesību asociācijas padomes loceklis Maņ Jan Vu kungs, Ķīnas neatkarīgo rakstnieku asociācijas dibinātājs Mai Pin Čaņa kungs un Zviedrijas Starptautiskās plenārās iecietības pārstāve Emma Sjostromas kundze.

No kreisās uz labo: Mai Pin Čaņs, Deivids Matas, Maņ Jan Vu un Emma Sjostroma

Seminārs bija labi apmeklēts

Emma Sjostroma norādīja, ka Ķīnai tika piešķirtas tiesības rīkot 2008. gada Olimpiskās spēles, tādēļ nepieciešams ņemt vērā ne tikai ekonomikas izaugsmi, bet arī vispārējās cilvēktiesību situācijas uzlabošanos šajā valstī. Kad 2001. gadā Ķīna pieteicās rīkot Olimpiskās spēles, Ķīnas valdības pārstāvji solīja uzlabot cilvēktiesības valstī, un arī visas pasaules nācijas sagaida, ka sakarā ar Olimpiskajām spēlēm no Pekinas varas pārstāvjiem varētu tikt prasīts uzlabot cilvēktiesību situāciju. Ir pagājuši seši gadi, taču nekas neliecina par to, ka situācija būtu pagriezta pareizā virzienā, un Ķīnā vēl joprojām pastāv darba nometnes un nāvessodi, advokātiem tiek liegtas tiesības aizstāvēt taisnību, rakstnieki un žurnālisti, kas uzdrošinās atklāti paustu savu viedokli, tiek ieslodzīti cietumos, notiek dažādu ticību grupu vajāšana, interneta bloķēšana un tā tālāk. Ja 2008. gada Olimpiskās spēles nespēs palīdzēt uzlabot cilvēktiesības Ķīnā, tad tās cietīs neveiksmi.

Mai Pin Čaņa kungs, Ķīnas neatkarīgo rakstnieku asociācijas dibinātājs, savā runā sacīja:

„Olimpiskās spēles vēl nav sākušās, taču konflikts starp diktatoru un tautu, kas tiecas pēc brīvības, ir sācies. Šī gada augustā Pekina, lai dižotos ar savu spēku un veicinātu nacionālismu Ķīnā, iededza [Olimpisko] lāpu. Atēnās cilvēktiesību organizācija, savukārt, iededza svēto Cilvēktiesību lāpu, kuras mērķis ir boikotēt Olimpiskās spēles Ķīnā un aicināt starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību cilvēktiesību situācijai šajā valstī. ĶKP izmanto Olimpiskās spēles kā līdzekli, ar kura palīdzību propagandēt nācijas uzvaru ikreizi, kad tiek iegūta zelta medaļa. Zvaigznes, kas attēlotas uz Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) karoga, nozīmē, ka lielā zvaigzne, kas simbolizē partiju, kontrolē mazās zvaigznes, kas simbolizē dažādu Ķīnā dzīvojošu tautību pārstāvjus. Asinssārto karogu pacelšana tiek uzskatīta par autokrātijas uzvaru.”

Maņ Jans, tirdzniecības speciālists ar vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi, kurš ir arī Starptautiskās cilvēktiesību asociācijas padomes loceklis, savā runā sacīja: „ĶKP izvērsa tā dēvēto reformu procesu un pēc tam ļāva ķīniešu tautai, kas bija pārdzīvojusi Kultūras revolūciju, strādāt un pelnīt. Tas ir vēl viens veids, kā uzturēt procesu un iegūt absolūtu varu, nevis izlabot savas kļūdas. Pirmajos 30 [savas valdīšanas] gados partija ar nacionalizāciju un neskaitāmo politisko kampaņu palīdzību sistemātiski pārņēma ietekmi pār ekonomkas un kultūras sfēru, ko pārvaldīja iepriekšējie uzņēmumi un kultūras grupas. Līdz 1978. gadam partija būtībā bija pārņēmusi visu kontroli pār ekonomiku un kultūru savās rokās; tagad gandrīz visa mantība, ko saražojuši sūrā darbā strādājošie ķīnieši, beigās nonāk partijas līderu un viņu radinieku, vai atbalstītāju īpašumā.

ĶKP ir valsts terorists; tās plaši pielietotās metodes ir vardarbība, vajāšana un naida kurināšana. Agrāk viņi kūdīja uz ienaidu pret kapitālistiem, tagad viņi kurina naidu pret Faluņgun. ĶKP nāca pie varas 1920. gadā, izmantojot teroru, vardarbību un melus. Kad 1949. gadā komunistiskā partija sāka valdīt Ķīnā, tā turpināja izmantot vardarbību un melus un pilnībā ignorēja cilvēku cieņu un cilvēktiesības. ĶKP vajāja zemes īpašniekus, tibetiešus, kristiešus, inteliģentus un demokrātus, un turpina savas vajāšanas arī tagad, vēršot tās pret Faluņgun, un šis fakts skaidri norāda, ĶKP savā būtībā nav mainījusies. 2001. gadā ĶKP solīja Olimpiskajai komitejai uzlabot cilvēktiesību stāvokli Ķīnā, taču Tao Ši lieta un Dži Šeņ Gao arests norāda, ka Ķīnā nav brīvības un taisnīguma.”

Deivids Matasa kungs, advokāts no Kanādas un neatkarīgā izmeklēšanas ziņojuma „Asiņainā raža” autors, sacīja: „Mēs ar Deividu Kilgoru veicām izmeklēšanu, kuras gaitā nonācām pie slēdziena, ka Ķīnā plašā mērogā notiek orgānu izņemšana Faluņgun praktizētājiem. ĶKP izņem orgānus uz nāvi notiesātajiem noziedzniekiem bez viņu iepriekšējas piekrišanas. ĶKP nomelno Faluņgun, tā izmanto necilvēcīgas metodes, lai psiholoģiski spīdzinātu praktizētājus; iesloga praktizētājus cietumos, kur viņu ir vairāk nekā uz nāvi notiesāto noziedznieku.”

Deivids Matas uzskaitīja 33 dažāda veida pierādījumus un paziņoja: „Ķīnas valdība ir izteikusi nepārliecinošu atbildi uz mūsu pirmās izmeklēšanas rezultātiem; viņu atbildes galvenokārt sastāvēja no uzbrukumiem Faluņgun. Patiesībā, lai arī Ķīnas valdības rokās ir visi resursi un informācija, kas nav pieejama mums, taču viņi nespēja atspēkot mūsu ziņojuma apgalvojumus. 2006. gada jūnijā mēs publicējām ziņojuma pirmo versiju un 2007. gada janvārī izlaidām tā otro versiju. Es turpinu tikties ar dažādu valstu politiķiem cerībā, ka pasaule pamodīsies un sakoncentrēs visus spēkus, lai apturētu šos asiņainos noziegumus. ĶKP attiecas pret Olimpiskajām spēlēm tāpat, kā to darīja nacisti.”

Semināru vadīja Zviedrijas Tautas partijas ārlietu pārstāve Bigita Olsone. Viņa sacīja: „1936. gada Olimpiskās spēles patiesībā izmantoja Hitlers; nacistu diktators organizēja 11. Olimpiskās spēles, un tas deva viņam iespēju turpināt īstenot terorismu un bruņošanos un izraisīja 2. Pasaules karu, kas atnesa postu pasaules iedzīvotājiem. Tas ir kauna traips Olimpisko spēļu vēsturē un šajā sakarā 1954. gadā Olimpiskā komiteja izteica atvainošanos. 2001. gadā Olimpiskā komiteja piešķīra tiesības rīkot Olimpiskās spēles ĶKP diktatūrai, un tas ir patiešām nožēlojami.”

Maņ Jan Vu un Emma Sjostroma	Deivids Matas	Semināra vadītāja Bigita Olsone (pa labi)

Jautājumu un atbilžu daļā visi dalībnieki piekrita, ka ir ļoti svarīgi atklāti kritizēt cilvēktiesību situāciju ĶKP pārvaldītajā Ķīnā. Semināra dalībniekiem bija pozitīva attieksme pret protestu, ko 13. oktobrī gatavojās organizēt Plenārā iecietība, kā arī pret 14. oktobrī paredzēto mītiņu svētās Cilvēktiesību lāpas sagaidīšanai, ko rīkoja vairākas cilvēktiesību organizācijas, un viņi sacīja, ka turpinās sekot notikumu gaitai.