Partija vajā manu tēvu, kaligrāfu Gao Dzundžeņu, un visu manu ģimeni

1999. gada pavasarī, kad es pirmo reizi izlasīju „Džuaņ Faluņ”, man bija tikai 14 gadi. Kaut arī toreiz es nevarēju dziļi izprast tās īsto vērtību, es zināju, ka „Džuaņ Faluņ” ir grāmata, kura māca cilvēkiem kļūt labākiem un būt labiem cilvēkiem. „Īstenības, Labestības, Pacietības” principi atstāja uz mani dziļu iespaidu. Es gribēju kļūt par uzticīgu praktizētāju, tāpat kā daudzi citi Faluņgun skolnieki.

Taču es nekad nebiju gaidījusi, ka Ķīnas valdība uzsāks Faluņgun praktizētāju masveida apspiešanu un pielietos visus valsts mehānismus, lai nomelnotu Faluņ Dafa. „Džuaņ Faluņ” kļuva par aizliegtu grāmatu. Faluņ Dafa māca cilvēkus būt labiem; kāpēc tas ir aizliegts Ķīnā? Kāpēc labsirdīgie Faluņgun praktizētāji tiek apspiesti un vajāti? Kāpēc policija, kurai pēc idejas vajadzētu „kalpot cilvēkiem”, pielieto vardarbību, lai cietsirdīgi apspiestu savu tautu? Šie jautājumi ļāva man jau agrā jaunībā pakāpeniski saskatīt ļaunās ĶKP īsto būtību.

Mans tēvs, kaligrāfs Gao Dzundžens, arī nokļuva vajātāju redzeslokā. Ļaunās ĶKP kontrolēto plašsaziņas līdzekļu ietekmē tika dažādās pakāpēs iespaidota arī Faluņgun praktizētāju tuvinieku dzīve un darbs. Ļaunās ĶKP izplatītīto melu dēļ skolā visi skolotāji un skolnieki izturējās pret mani ļoti rupji, sakot, ka es esmu Faluņgun praktizētāja meita. Lai gūtu personīgu un politisku labumu, pie mums bieži nāca daudzi ļauni policisti un nelika mūs mierā. Viņi pielietoja gan „bargās”, gan „maigās” metodes, cenšoties ietekmēt manu māti, lai tā palīdzētu viņiem pārliecināt tēvu atteikties no ticības „Īstenībai, Labestībai, Pacietībai”. Viņi draudēja manai mātei sakot: „ Gao Dzundžens nodarbojas ar Faluņgun. Nākotnē visai jūsu ģimenei būs grūti atrast jebkādu darbu. Jūsu bērni arī nevarēs iet uz skolu vai atrast darbu. Ja jūs spēsiet pierunāt Gao Dzundženu atteikties no Faluņgun, mēs garantējam viņam darbu, un arī ģimene necietīs no sekām.”

Par cik mana māte agrāk lasīja „Džuaņ Faluņ” un uzskatīja, ka taisnība uzvarēs ļaunumu, viņa izdzina šos ļaunos policstus no mūsu mājas. Tas viņus ļoti sadusmoja. Gan tēvs, gan māte tika atlaisti no darba. Redzot, ka neko nepanāks [ar manu māti], milicija sāka pierunāt manu vectēvu un draudēja viņam. Nevarēdams izturēt spiedienu, ko radīja viņu draudi, 2001. gada 6. martā vectēvs nomira.

Katru reizi, kad tēvs gāja apmānītajiem cilvēkiem dalīt materiālus un atmaskot vajāšanas, es viņam palīdzēju, saspringti gaidot policiju. Ja mēs tiktu saņemti ciet, mūs gaidītu fiziska un morāla spīdzināšana. Tas skartu pat mūsu ģimenes locekļus. Ķīnā, ja kļūst zināms, ka audzēknis praktizē Faluņgun, viņu izslēdz no skolas. Man nebija citas izvēles, kā vienīgi slepus izpildīt vingrojumus mājās.

Kad manu tēvu nelikumīgi arestēja, ļaunie policisti piespieda mūsu ģimeni samaksāt 20 000 juaņas [1] lielu naudas sodu. Kad māte pieprasīja kvīti, viņi nepamatoti atteica viņai. Tas parādīja to, ka viņi ir vienkārši bandīti. Baidoties, ka ļaunie policsti nedos mūsu tēvam neko ēst, mēs ar māsu nopirkām ātri pagatavojamos makaronus un cīsiņus. Mēs paņēmām arī tēva drēbes un devāmies uz Tandžu policijas nodaļu (Pekinā). Taču mums neatļāva neko tēvam nodot. Tā vietā ļaunie policisti mūs apspļaudīja un nolamāja. Es atceros, ka Pekinā todien bija ļoti vējains laiks. Likās, ka vēju ir radījuši ĶKP noziegumi. Izejot no Tandžu policijas nodaļas, pēc sarunas ar tiem ļaunajiem policistiem, kuri atgādināja zvērus cilvēka izskatā, es nolēmu, ka man ir visiem cilvēkiem jāizstāsta patiesība. Man ir jāatmasko viņu noziegumi. Taisnībai ir jāuzvar ļaunums.

2006. gada beigās ļaunajiem policistiem radās aizdomas, ka mēs mājās slēpjam patiesību skaidrojošus materiālus par Faluņgun. Viņi arestēja un aizveda manu tēvu. Kad to uzzināju, es ātri pārnesu visus materiālus no mūsu mājas pie drauga praktizētāja. Tik tiešām, daži cietsirdīgi miliči ienāca mājā un kā bandīti to parmeklēja. Viņi visur izmētāja mantas un sasita visas vāzes un tases. Kad māte mēģināja viņus apturēt, viņi pagrūda manu mazo un trauslo māti tik spēcīgi, ka viņa nokrita uz grīdas. Viņi norādīja uz viņu un kliedza: „Uzmanīgāk, ko jūs darāt!” Pat manai mazajai māsai viņi vairākas reizes stipri iesita pa seju. Tā kā es biju laicīgi aiznesusi materiālus, viņi neko neatrada. Taču viņi paņēma mūsu datoru un televizoru.

Tagad es varu skaidrot patiesību un atmaskot Faluņgun praktizētāju vajāšanu brīvajā Austrālijas zemē.

Paskaidrojumi:

1. "Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200708/4932.html
Raksts ķīniešu valodā pieejams: http://www.minghui.ca/mh/articles/2007/4/22/153211.html