Mūsu prakses grupa līdz 1999. gada jūlijam

Man ir palikušas siltas atmiņas par prakses grupu, uz kuru es nācu līdz 1999. gada 20. jūlijam. Šī grupa bija kā „tīra zeme”, kur cilvēki bija laipni un līdzjūtīgi. No rītiem mēs izpildījām pirmos četrus vingrojumus, bet vakarā meditējām un mācījāmies Likumu. Mūsu sarunas vienmēr bija par to, kā kļūt labākiem cilvēkiem. Piemēram, mēs runājām par to, kā runāt tikai patiesību, sekojot „Īstenības Labestības Pacietības” principiem, kā neizrādīt pretestību, kad mūs aizvaino, kā dažiem no mums sadzīvot ar sievasmāti, kā pārvarēt iekāri, un par gadījumu, kad praktizētājam pārdevējs veikalā izdeva pārāk lielu atlikumu un viņš atgriezās atpakaļ, lai atdotu pārdevējam iztrūkstošo summu. Dafa attīrīja mūsu prātus un sirdis, un mūsu morāles standarti paaugstinājās.

Notika arī daudzi brīnumaini atgadījumi. Kādu dienu jauna praktizētāja, kura bija praktizējusi tikai divas nedēļas, parādīja mums savu ultraskaņas izmeklējumu rezultātus, kurā bija teikts, ka cista, kuru viņai bija nepieciešams izoperēt ir pazudusi. Drīz pēc tam arvien vairāk cilvēku sāka nākt uz mūsu nodarbību vietu izpildīt vingrojumus.

60 gadus vecajai Džao kundzei bija vāja veselība. Kādu dienu, drīz pēc izrakstīšanas no slimnīcas, meita stūma viņu ratiņkrēslā. Džao kundze ieraudzījusi mūs vingrojam un nevēlējās vairs iet prom. Viņa teica savai meitai, ka arī vēlas izpildīt vingrojumus. Meita atgādināja, ka viņa tik tikko spēj nostāvēt kājās, kā gan viņa varēs izpildīt vingrojumus? Džao kundze tomēr uzstāja un meita sāka vest māti uz nodarbību vietu katru dienu, turp un atpakaļ.

Dažas dienas vēlāk viņa jau spēja nostāvēt uz kājām. Pēc vingrojumu izpildes viņa vēlējās mācīties Likumu kopā ar pārējiem praktizētājiem, taču viņa nevarēja lasīt. Viņa nespēja atcerēties pat savu telefona numuru. Tomēr viņa nolēma iegādāties grāmatu „Džuaņ Faluņ” un lasīt to mājās. Kādu dienu, kad viņa centās lasīt, meita nespēja valdīt smieklus: „Māt, tu turi grāmatu otrādi.” Džao kundze gribēja, lai meita iemāca viņai lasīt, taču meita nezināja ar ko sākt. Māte nemācēja uzrakstīt pat savu vārdu, kā gan viņa spēs izlasīt grāmatu, kurā ir vairāk nekā 300 lapaspušu? Kad vien Džao kundzei bija laiks, viņa vienkārši skatījās grāmatā. Pamazām viņa sāka atpazīt dažas rakstu zīmes. Viņas meita teica: „Tas ir dīvaini, mamma tikai pajautā man par dažiem vārdiem, un spēj izlasīt veselu lappusi.”

Bija vēl līdzīgi piemēri. 80 gadus vecs vīrietis, kurš nemācēja ne rakstīt, ne lasīt, apmeklējot kolektīvās Likuma mācīšanās nodarbības, iemācījās lasīt. Arī 4-5 gadus vecs bērns spēja uzreiz izlasīt veselu rindkopu.

Sākumā mums bija brīva telpa un tikai dažas atslēgas. Tie kuriem bija laiks, varēja doties uz turieni. Tur mums stāvēja Dafa grāmatas, audio ieraksti un kastīte maksājumu vākšanai par piegādēm. Mēs nekad neuztraucāmies par to, ka nauda varētu pazust. Vēlāk mēs pārcēlāmies uz praktizētāja māju un mājas īpašnieks izgatavoja vēl pāris atslēgas praktizētājiem, jo viņš mums ļoti uzticējās. Ja sabiedrība kļūtu tikpat uzticama kā mēs, tad vairs nebūtu nepieciešams uz nakti noslēgt durvis. Praktizētāji no mūsu grupas kopumā bija atraduši 3 pulksteņus, viens no kuriem bija dārgs Korejas zīmols. Katrs atradējs nodeva pulksteni vietējā milicijas iecirknī.

Sekojot „Īstenības Labestības Pacietības” principiem, jaunie praktizētāji kļuva par labiem darbiniekiem savās darbavietās. Viņi bija labs piemērs pārējiem darbiniekiem. Viņi bija ļoti godīgi un neņēma lielāku atalgojumu, nekā bija pelnījuši. Šie praktizētāji vērtēja citu interese augstāk par savējām. Praktizētājiem, kuri bija ieradušies no laukiem, bija retā iespēja iegūt pilsētas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, taču viņi deva priekšroku saviem kolēģiem. 1998. gadā, kad dienvidus skāra plūdi, viņi bija pirmie, kuri ziedoja naudu. Jaunie praktizētāji paveica labu darbu pat tad, kad sākās vajāšanas un viņus atlaida no darba, viņi atrada laiku apmācīt tos, kas stājās darbā viņu vietā. Daži viņu kolēģi teica: „Mums patiešām patīk strādāt ar Faluņ Dafa praktizētājiem. Ar jums ir viegli satikt.” Darba devēju vidū Faluņ Dafa praktizētāji bija ļoti pieprasīti. Piemēram, man ir zināms, ka pirms vajāšanas sākuma Karaliskās konditorejas restorāna īpašnieks centās nolīgt tieši praktizētājus.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2012/7/12/134392.html