No 1993. gada 13. aprīļa līdz 1994. gada 21. oktobrim mūsu diženais un žēlsirdīgais Skolotājs vadīja piecus seminārus Guandžou pilsētā. Faluņ Dafa ir izplatījies un dziļi iesakņojies Guandunas provinces dienvidos. Man ļoti paveicās, jo man bija iespēja apmeklēt Guandžou seminārus. Atskatoties atpakaļ, es jūtos patiesi laimīgs, jo tas bija vērtīgākais laiks manā dzīvē.
Jau kopš bērnības es cietu no daudzām slimībām un visu cauru gadu lietoju zāles. Kad es sāku strādāt, mana veselība pakāpeniski pasliktinājās. Tā kā zāles nedeva nekādus īpašus rezultātus, man radās liela interese par cjigun un es vēlējos uzlabot veselību. Tolaik cjigun ķīniešu sabiedrībā bija sasniedzis savas popularitātes virsotni. Viena pēc otras parādījās dažāda veida cjigun prakses. Es apmeklēju daudzus seminārus, bet neviens no tiem nedeva lielu efektu. Dažās cjigun lekcijās pat mācīja ārstēt slimības, kas patiesībā bija kaitīgi skolniekiem. Viņi ne tikai neizārstēja savas slimības, bet ieguva vēl vairāk slimību no citiem. Es meklēju vairākus gadus, taču neko neatradu. Es zaudēju ticību cjigun, taču jutu, ka joprojām kaut ko meklēju.
1993. gadā mēs ar radinieku apmeklējām semināru Guandžou pilsētā. Semināra laikā Skolotāja Likuma lekcijas atklāja man pavisam citu perspektīvu. Skolotājs teica, ka viņš māca augstā līmenī, tāpēc mums ir nepieciešams pilnveidošanā paaugstināt savu Sjiņsjin. Kaut ko tādu es nekad un nekur nebiju dzirdējis un tas mani ļoti iedvesmoja. Semināra laikā Skolotājs palīdzēja skolniekiem attīrīt viņu ķermeņus. Neviens cits cjigun meistars nebija sasniedzis tik brīnumainus rezultātus.
Vienā reizē Skolotājs nokāpa no skatuves, lai parunātu ar skolniekiem. Tā bija pirmā reize, kad es tuvumā ieraudzīju Skolotāju. Es biju ļoti pārsteigts, par to, ka Skolotājs izskatījās ļoti jauns. Viņš bija gara auguma, spēcīgu miesas būvi un ar ļoti veselīgu sejas krāsu. Skolotājs bija ļoti laipns un nebija augstprātīgs. Viņš atbildēja uz visiem mūsu jautājumiem un šķiet, ka zināja visu par skolniekiem.
Pēc deviņām lekcijām mans ķermenis kļuva atkal kā jauns. Daudzās slimības, tādas kā bezmiegs, problēmas ar kuņģi un daudzas citas nenosakāmas kaites, visas uzreiz bija likvidētas. Beidzot es sapratu, kā tas ir – būt veselam. Beidzās manas ilgās attiecības ar mediķiem, un kopš tā laika, kad vairāk nekā pirms desmit gadiem sāku pilnveidoties, es vairs nelietoju zāles. Vissvarīgākais ir tas, ka es saņēmu Dafa, un tas deva iespēju man atgriezties pie mana pirmsākuma. Tas bija tas ko es meklēju.
Es esmu pierakstījis atmiņas par Skolotāja semināru Guandžou pilsētā, un mans nolūks ir aicināt visus praktizētājus, kuri piedalījās semināros, pierakstīt savas atmiņas par šiem notikumiem un kopā apliecināt šo tik dārgo vēstures periodu.
Sēklu izsēšana
1993. gada 13. aprīlī, atbildot Guandunas provinces cjigun Asociācijas uzaicinājumam, Skolotājs ieradās Guandžou pilsētā un sarīkoja pirmo semināru. Seminārs notika rūpnīcā pilsētas centrā, un to apmeklēja apmēram divi simti cilvēku. Šī semināra laikā Guandunas provinces dienvidos tika iesētas Dafa sēklas. Kopš tā laika Dafa sāka pakāpeniski izplatīties Ķīnas dienvidos.
Otrais seminārs notika provinces arodbiedrības organizācijas zālē. Semināru apmeklēja vairāk nekā 700 dalībnieku. Tas bija „reformu un atklātības” perioda sākums, un cilvēki Guandžou sāka pievērst lielu uzmanību naudas pelnīšanai. Sākumā Skolotāja lekcijas daudziem nebija saprotamas. Skolotājs pacietīgi un pakāpeniski vadīja skolniekus, ņemot vērā viņu līmeni un Likuma izpratni, un centās skaidri pastāstīt par pilnveidošanās svarīgumu un to, kā praktizēt. It kā pamostoties no miega, visi pamazām sāka saprast pilnveidošanās svarīgumu un nozīmi. Daudzi cjigun piekritēji saprata, ka tā nebija parasta cjigun prakse, tāpēc viņi sāka daudz uzmanīgāk klausīties Skolotāja lekcijas.
Sākās Faluņ Dafa uzplaukums Ķīnas dienvidos. Daudzi cilvēki, ar iepriekš nolemtām likteņa saistībām, viens pēc otra sāka praktizēt. Praktizējot daudzi atguva veselību. Dažas slimības, tādas kā vēzis, kas slimnīcās tika uzskatītas par neārstējamām, tika izdziedinātas. Cilvēki, kas cieta no paralīzes, sāka staigāt. Daudzu cilvēku morālais līmenis paaugstinājās, arvien vairāk un vairāk parādījās labu cilvēku un labu darbu. Katrs darīja savu darbu ar atbildības sajūtu un vairs necīnījās par slavas vai peļņas gūšanu. Cilvēki pakāpeniski sasniedza augstāku morālo līmeni un tam bija pozitīva loma sabiedrības morāles standartu paaugstināšanā un uzlabošanā. Tie, kuri šajā materiālistu sabiedrībā bija pazaudējuši savu iedzimto dabu, pakāpeniski atmodās.
Kāpšana Baijuņ kalnā
Trešā semināra laikā Guandžou vietējie praktizētāji, redzot, cik daudz Skolotājs strādā vadot lekcijas, piedāvāja paņemt pārtraukumu un apmeklēt Baijuņ kalnu, kas atrodas Guandžou pilsētas apkaimē. Skolotājs labprāt piekrita.
Kādu rītu skolnieks atbrauca ar nelielu mikroautobusu un aizveda Skolotāju, semināra darbiniekus un dažus vietējos skolniekus uz Baijuņ kalna pakāji. Mēs izmantojām virvju ceļu, lai nokļūtu Motiaņ kalnu grēdas virsotnē. Vietējie skolnieki nopirka biļetes ikvienam, kas vēlējās apmeklēt Minčuņ ieleju. Kad Skolotājs uzzināja, ka katra biļete maksā piecas juaņas, viņš teica: „Tas ir tik dārgi, varbūt neiesim uz turieni.” Vēlāk, kad viņš uzzināja, ka par biļetēm jau ir samaksāts, viņš devās līdzi. Skolotājs vienmēr domāja par skolniekiem, viņš centās sagādāt pēc iespējas mazāk neērtību citiem.
Vēlāk mēs apstājāmies kādā vietā un ieraudzījām dažus cilvēkus, kuri meditēja pavērsuši seju pret sauli. Skolotājs pagāja tālāk un pačukstēja, ka šiem cilvēkiem neizdosies sasniegt Pilnību. Tagad es zinu, ka bez vadošajiem Dafa norādījumiem Sjiņsjin paaugstināšanā nav iespējams gūt panākumus pilnveidošanā. Dodoties projām, mēs gājām garām Neņžeņ templim. Sākotnējā tempļa vairs nav, tā vietā stāv tikai ziedojumu kaste. Skolnieks pastāstīja Skolotājam, ka šī ir Neņžeņ tempļa sākotnējā atrašanās vieta. Skolotājs pasmaidīja un teica: „Skatieties, tas lūdz jums naudu.” To sakot, Skolotājs attīrīja šo vietu no ļaunajiem gariem un haotiskām lietām. Skolotājs mums pastāstīja, ka kādreiz Baijuņ kalns esot bijusi vieta, kur pilnveidojās cilvēki.
Visi sekoja Skolotājam no kalna lejā un devās mājup. Brauciena laikā valdīja harmoniska atmosfēra, neviens nevēlējās runāt, visi jutās patiesi laimīgi un apmierināti. Mēs devāmies atpakaļ uz vietu, kur bija apmeties Skolotājs. Skolotājs noskatījās, kā mēs visi aizejam un tikai tad pagriezās, lai dotos augšā.
Dafa drīkst mācīt tikai cilvēkiem
Sākotnēji ceturtā semināra norises vietu Guandžou pilsētā izvēlējās Baoliņ cjigun skola (Guandunas provinces cjigun Asociācija, kas atbild par nodarbību un semināru organizēšanu). Tam bija jānotiek tur pat kur iepriekš – Guandunas provinces centrālās arodbiedrības zālē. Tiklīdz Skolotājs izkāpa no vilciena, viņš devās apskatīt izvēlēto semināra norises vietu. Šajā zālē pavisam nesen bija notikušas kārtējās cjigun nodarbības un vieta nebija tīra. Skolotājs lūdza mūs mainīt semināra norises vietu. Vēlāk pirmā lekcija notika Guandžou pilsētā Ķīnas komunistiskās partijas komitejas zālē, bet pārējās lekcijas notika Guandžou kara apgabala loģistikas departamenta auditorijā.
Šī semināra laikā notika kāds gadījums. Ērtības labad, pirms un pēc semināra, kā arī lekciju pārtraukumos, semināra darbinieki pārdeva Dafa grāmatas un materiālus. Kādu dienu pēcpusdienā, darbinieks pie ieejas pārdeva grāmatas. Bija ļoti karsti, cilvēku, kas pirka grāmatas, nebija pārāk daudz un darbinieks iesnaudās. Pusmiegā viņš ieraudzīja divus zaļās drēbēs, kas atnāca pie viņa un vēlējās nopirkt Dafa grāmatas. Brīdī, kad darbinieks grasījās pasniegt tiem grāmatas, viņš saprata, ka tie nav cilvēki. Tie bija divi banjana koki, kas auga pie ieejas zālē. Viņš neiedeva viņiem grāmatas un teica, ka Dafa drīkst mācīt tikai cilvēkiem, un viņi aizgāja.
Gadījums, kas notika piektā Guandžou semināra laikā
Piektais seminārs notika Guandžou pilsētas stadionā. Stadionā ietilpa vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Tā bija pēdējā Likuma lekciju sērija Ķīnā. Kad tas kļuva zināms, cilvēki no visiem Ķīnas reģioniem un pat no ārvalstīm atbrauca, lai tajā piedalītos. Bija ļoti grūti dabūt biļetes. Pēc tam, kad seminārs bija sācies, daļa cilvēku, kuriem nebija biļešu, nevēlējās iet projām un turpināja gaidīt vēl ilgu laiku. Galu galā šī problēma tika atrisināta, uzstādot televizoru nelielā zālē, kas atradās blakus.
Par šo semināru ir uzrakstīti vairāki raksti. Es tikai aprakstīšu vienu gadījumu. Pirms semināra Guandunas provinces cjigun asociācijas darbinieki mums pastāstīja, ka no Hebei provinces ar vilcienu ir atbraucis 16 -17 gadu vecs jaunietis, kam līdzi bija tikai pāris pīrādziņi, kurus cepusi viņa māte. Šim jaunietim nebija naudas. Samaksājis par biļeti uz semināru, viņš vairs nevarēja atļauties noīrēt mājokli. Cjigun asociācijas darbinieki atļāva viņam palikt asociācijas birojā. Zēns ieradās agri pirms semināra sākuma. Uz pīrādziņiem, kuri viņam bija līdzi, sāka parādīties pelējums, tomēr viņš tos ēda. Tiklīdz par to uzzināja Guandžou vietējie praktizētāji, viņi nekavējoties sāka rīkoties un parūpējās par viņa dzīves apstākļiem, lai viņš varētu koncentrēties uz Likuma lekciju klausīšanos. Vēlāk darbinieki par to pastāstīja Skolotājam un Skolotājs ar asarām acīs teica zēnam, lai viņš pilnveidojas labi. Pēc semināra Guandžou praktizētāji samaksāja zēnam par vilciena biļeti, lai viņš varētu atgriezties mājās.
Semināra laikā Skolotāja uzturs un viņa dzīves apstākļi bija ļoti vienkārši. Viņš bieži apmetās nelielās viesnīcās un ēda ātrās pagatavošanas nūdeles. Skolotājs vienmēr bija atbilstoši ģērbies, viņa drēbes vienmēr bija tīras un kārtīgas. Es atceros, kā vienu reizi es glīti apģērbos, lai tiktos ar Skolotāju. Skolotājs pamanīja, ka esmu piemēroti ģērbies un ieteica pārējiem pievērst uzmanību savam ārējam izskatam.
Ir pienākusi 20. gadadiena, kopš dižais un žēlsirdīgais Skolotājs iepazīstināja sabiedrību ar Likumu.
Skolotājs rūpējas par Visumu, nemitīgi glābj dzīvās būtnes un to dēļ izcieš neiedomājamas grūtības. Kā cilvēks, kurš ieguvis privilēģiju būt par Dafa praktizētāju, es bieži raudu, kad domāju par tām grūtībām, kuras mūsu un visu dzīvo būtņu dēļ izcietis Skolotājs. Es izjūtu kaunu un vainas apziņu par visu to, ko neesmu darījis labi, jo ne vienmēr pilnveidojoties esmu tiecies uz priekšu, un pagātnē esmu novirzījies no pilnveidošanās ceļa. Es veltu šo rakstu 20. gadadienai, kopš Skolotājs iepazīstināja sabiedrību ar Likumu, lai atstātu liecību par šo vēstures periodu un motivētu sevi patiesi pilnveidoties, tiekties uz priekšu un iet kopsolī ar Likuma Izlabošanas procesu. Es nepievilšu Skolotāju, kas glābj mūs un sekošu Skolotājam, lai atgrieztos mājās.
*Skolotāja teiktais šajā rakstā nav Skolotāja oriģinālie vārdi, bet pārfrāzējums.
Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2012/6/2/133753p.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...