Hunaņas iedzīvotāji ir saniknoti uz policiju par Faluņgun praktizētājas pēkšņo nāvi aizdomīgos apstākļos

2012. gada 16. maijā 47 gadus veco Sju Čeņšenas kundzi no Čeņdžou pilsētas Huņanas provincē arestēja rietumu Žeņmiņas ceļu policijas iecirkņa amatpersonas. Viņa tika nelikumīgi aizturēta un nopratināta. 12 stundas pēc aresta viņa jau bija mirusi. Milicija apgalvoja, ka viņa nomirusi no slimības. Viņas ģimene bija skumju un dusmu nomākta, uzzinot par viņas nāvi, arī vietējie iedzīvotāji kļuva dusmīgi.

Pat 10 dienas pēc negadījuma neviens no vietējiem plašsaziņas līdzekļiem neziņoja par Sju kundzes nāvi. 19. maijā kāds piezvanīja Huņanas pilsētas vietējai avīzei un televīzijas kanālam, lai sniegtu trešās personas viedokli par notikušo, bet gan laikraksts, gan televīzija teica, ka viņi baidās nosūtīt reportierus lietas izpētīšanai, jo incidents ir saistīts ar Faluņgun. Pat, ja viņi tiešām veiktu izmeklēšanu, viņi nevarētu to pārraidīt vai publicēt.

Ir sens teiciens: papīrs neiztur uguni. Lai arī ĶKP vienmēr nežēlīgi kontrolē cilvēku rīcību, tā nespēj visus apklusināt. Ziņa par Sju kundzes pēkšņo nāvi ļoti ātri izplatījās Čeņdžou pilsētas iedzīvotāju vidū.
Četras dienas pēc Sju kundzes nāves uz galvenās ielas un apkārtējās ceļmalās parādījās plakāti ar uzrakstiem „Slepkavām jāsaņem sods”. Daži cilvēki plakātiem pierakstīja klāt: „ Šī pasaule ir briesmīga,” un „Kā tas iespējams, ka milicijas iecirknī cilvēks tā vienkārši nomirst?”

Daži cilvēki sauca miličus par bandītiem. Kāds teica: „Viņas ģimenei ir jādodas pie pilsētas vadības un jāiesūdz milicija. Čeņdžou pilsētā uz sanāksmi ir tikko ieradies Huņanas provinces vadītājs. Ejiet un izstāstiet viņam par to.”

Kāda sieviete ļoti sadusmojās un sacīja: „Viņa vienkārši vēlējās izpildīt vingrojumus. Kāpēc jūs (ĶKP) viņu nogalinājāt? Viņai ir tiesības ticēt tam, kam viņa vēlas ticēt. Jūs, ĶKP, nogalināt cilvēkus; tas tikai parāda jūsu ļaunumu un to, ka Faluņgun ir labs!” Viņa pacēla dūri un teica, „Es arī gribu praktizēt Faluņgun; es noteikti gribu praktizēt Faluņgun!”

Daži cilvēki fotografēja plakātus un uzņēma videoierakstus ar faktiem par Sju kundzes nāvi, daži pievienoja tos savām tīmekļa dienasgrāmatām un QQ (Ķīnas lielākais video čats), un daudzus cilvēkus, kas seko jaunumiem tīmekļa dienasgrāmatās, Sju kundzes nāve saniknoja.

Daudzās vietās plakāti pievērsa lielu sabiedrības uzmanību. Sākumā tikai daži cilvēki to saprata, pēc tam tur sapulcējās arvien vairāk cilvēku un beidzot jau bija liela grupa. Arvien vairāk cilvēku vēlas zināt patiesību.
Veikala īpašnieks, redzot tik daudzus cilvēkus pulcējamies ap plakātiem, sāka uztraukties par savu biznesu. Viņš noņēma plakātu, bet cilvēki tūlīt apsauca viņu. „Kā tu vari tā darīt?” cilvēki jautāja viņam. Īpašnieks atbildēja: „Nepārprotiet mani, es tikai vēlos pārvietot plakātu uz citu vietu.”

Vēlāk, kāds jauns Īpašo uzdevumu vienības (SWAT) virsnieks noplēsa plakātu. Kāds kliedza uz viņu: „Neaiztieciet to!” Virsnieks atbildēja: „Viņa netika piekauta līdz nāvei, neizplatiet baumas.” Cilvēks teica: „Ja jūs apgalvojat, ka viņa netika piekauta līdz nāvei, tad vienkārši atstājiet plakātu un ļaujiet cilvēkiem tos apskatīt. Ļaujiet viņiem pašiem spriest.” Virsnieks lika šim cilvēkam sekot viņam līdzi uz milicijas iecirkni. Vīrietis dusmīgi atbildēja: „Milicijas iecirknis nav jūsu īpašums. Jūs arī mani vēlaties piekaut līdz nāvei? Ļaujiet man sacīt jums, ka tas nebūs iespējams. Jūs esat tik jauns, kāpēc jums nav nekādas līdzjūtības? Ja tas notiktu ar jūsu vecākiem vai māsu, ko jūs darītu?” Virsnieks nolaida galvu un klusējot devās prom.

Lai gan Dzīvojamo māju komiteja un Pārvaldes birojs katru dienu sūta cilvēkus noņemt plakātus, tie joprojām pastāvīgi parādās uz ielām un apkaimē. Plakāti dot iespēju cilvēkiem uzzināt patiesību. Cilvēku sirdīs paliks taisnīgums.