Faluņgun ir Ķīnas politisko notikumu centrā un ir nepārvarams šķērslis valdošajam režīmam

Tikai izpētot Faluņgun jautājumu, kā arī tā izplatīšanos pasaulē pēdējo 20 gadu laikā, iespējams orientēties Ķīnas valdībā notiekošajos procesos. Pretējā gadījumā pašreizējā situācija Ķīnā paliks miglā tīta.

Pēc tam, kad bijušais Čuncinas pilsētas galva Van Lidzjuņs devās uz Amerikas konsulātu, Ķīnas komunistiskās partijas augstākajā vadībā notikuši daudzi neparasti gadījumi, kuri apkārtējai pasaulei šķiet sarežģīti un neizprotami.

Kā izprast Ķīnas valdībā notiekošo? Kurp virzās Ķīna? Kā izturēties pret visām pašreizējām un turpmākajām pārmaiņām? Tas viss kļuvis par būtisku jautājumu valdībām un cilvēkiem daudzās valstīs.
Lai rastu atbildi, nepieciešams nopietni izpētīt vienu no svarīgākajiem un noteicošajiem faktoriem – Faluņgun jautājumu, ap kuru notiek visas manipulācijas Ķīnas kompartijas iekšienē, un kurš Ķīnas režīmam ir nepārvarams šķērslis.

Faluņgun ar desmitiem miljonu sekotāju kļuva par ļoti izplatītu kustību Ķīnas sabiedrībā. Tajā pašā laikā Faluņgun jau 13 gadus tiek pakļauts nežēlīgām valdošā režīma represijām. Šai represiju politikai tiek tērēti milzīgi sociālie resursi, tas izraisījis visdažādākās sekas dažādās valsts dzīves sfērās. Šo represiju cena un nodarītais ļaunums ir ļoti lieli, tas ir novedis pie nopietnām nesaskaņām kompartijas vadības iekšienē.

Hu Dziņtao, Veņ Dzjabao un citi pašreizējie vadītāji, kā arī nākamā vadītāju paaudze ar Sji Dzjiņpinu priekšgalā, nevēlas nest šo asiņaino represiju slogu. Tai pat laikā Dzjans Dzemiņs, Džou Junkans, Bo Sjilai un citi, lai atbalstītu šo represiju politiku un izvairītos no atbildības par tās realizācijas procesā pastrādātajiem noziegumiem, ir izveidojuši „otru centrālkomiteju” un gaida izdevību sagrābt varu.

Tas arī ir pēdējā laikā kompartijas virsotnēs notikušo incidentu galvenais iemesls. Šī cīņa Ķīnas varas augstākajā līmenī, labā un ļaunā cīņa, kas izvērsusies ap Faluņgun jautājumu, skars katru ķīnieti un katru valsti.

Represijas ir skārušas vairākus simtus miljonus ķīniešu un padarījušas nestabilu situāciju valstī

1992. gadā Li Hundži kungs sāka izplatīt Faluņgun Ķīnā. Saskaņā ar Pekinas oficiālajiem datiem, nepilnu septiņu gadu laikā šī garīgā prakse piesaistīja apmēram 100 miljonus piekritēju, kuri pilnveido sevi, vadoties pēc „Īstenības Labestības Pacietības” principiem, un nostiprina savu fizisko veselību. Daudzu medicīnisku un psiholoģisku pētījumu rezultāti parāda, ka Faluņgun palīdz paaugstināt tikumību, uzlabot cilvēku savstarpējās attiecības, veicina sabiedrības stabilitāti, kā arī ir ļoti efektīvs veselības uzlabošanā.

1999. gada februārī ietekmīgs amerikāņu žurnāls Weekly World News publicēja rakstu, kurā kāds augstākstāvošs ķīniešu ierēdnis stāsta: „Faluņgun, tāpat kā citi cjigun veidi, panāk to, ka katrs, kas ar to nodarbojas, ietaupa valstij 1000 juaņas (158 dolāri) gadā, jo neslimo. 100 miljoni praktizētāju rada 100 miljardus juaņu lielu ekonomiju. Džu Žuncji (toreizējais ĶTR premjerministrs) ir ļoti priecīgs par to. Valstij ir iespēja vēl labāk sadalīt ieekonomētos līdzekļus.”

Bijušais Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Cjao Ši pēc vispusīgas Faluņgun darbības pārbaudes paziņoja, ka Faluņgun sabiedrībai rada „simtprocentīgu labumu un ne pilītes kaitīguma.”
Rēķinoties ar to, ka katram no 100 miljoniem Faluņgun skolnieku ir daudz radinieku un draugu, tad šī prakse skar vairākus simtus miljonu cilvēkus.

Neviens nespēja pat iedomāties, ka valdība uzdrošināsies spert šādu soli un uzsākt represēt tik milzīgu cilvēku skaitu.

Tomēr, tieši tas notika Ķīnā. 1999. gadā skaudības pārņemtais, toreizējais kompartijas vadītājs Dzjans Dzemiņs, balstoties uz kompartijas spēcīgo mehānismu, sāka Faluņgun represiju kampaņu, kura skāra katru ķīniešu ģimeni. Tās rezultātā daudzas ģimenes tika izpostītas, bet vēl lielāks cilvēku skaits sāka izjust bailes, kļuva nelaimīgi un neapmierināti.

Nav grūti saprast, ka valdība, kura spēj īstenot šo apmēru ziņā vēl nepieredzēto teroru pret simtiem miljonu cilvēku, vienkārši nav spējīga normāli pārvaldīt valsti. No otras puses, šie vairāki simti miljoni cilvēku, kuri dzīvo pastāvīgās bailēs tikt represēti, nespēj normāli dzīvot un strādāt. Bet, ja tik liels daudzums cilvēku atrodas pastāvīgas trauksmes un satraukuma stāvoklī, tad ir skaidrs, ka visa ķīniešu sabiedrība arī nespēj būt stabila. Šo represiju dēļ visa valsts negūst mieru un stabilitāti.

Vajāšanai tiek tērēti milzīgi valsts resursi

Faluņgun piekritēju represijas bez pārspīlējuma var nosaukt par „karu bez dūmiem” kuram tiek tērēti milzīgi valsts līdzekļi.

Saskaņā ar informācijas avotu sniegtajām ziņām, pēc tam, kad Hu Dziņtao ieņēma ģenerālsekretāra amatu, ar viņa rīkojumu tika izveidota speciāla izmeklēšanas grupa, lai noteiktu līdzekļu daudzumu, kurš iztērēts kampaņā pret Faluņgun tanī laikā, kad pie varas bija Dzjan Dzemiņs. Pārbaudes rezultātā atklājās, ka laika posmā, kad represijas bija visspēcīgākās (no 1999. līdz 2000. gadam), šai kampaņai tika iztērēta summa, kas līdzinājās pusei no visa nacionālā kopprodukta tanī laikā. Nākamajos periodos represiju uzturēšanai tika tērēta trešā vai ceturtā daļa no nacionālā kopprodukta līdzekļiem.

Saskaņā ar ziņām no cita avota, represiju kulminācijas perioda laikā, šai kampaņai tika trīs ceturtdaļas no nacionālā kopprodukta līdzekļiem. Kāds ĶTR Finanšu ministrijas ierēdnis, ar nosacījumu, ka tiks saglabāta anonimitāte, tieši pateica: „Faluņgun apspiešanas politika balstīta uz naudas kaudzēm. Ja nebūs naudas, tad nebūs iespējams to uzturēt.”

Tajā pašā laikā Faluņgun piekritēji rod sevī spēku stingri turēties pretī Ķīnas valdības mašinērijas uzbrukumiem. It sevišķi represiju sākumā kompartijas ierēdņi absolūti nekautrējās tērēt garīgās prakses apspiešanai tik milzīgas summas, kuru pietiktu karošanai ar citu valsti.

Pēc Dzjan Dzemiņa aiziešanas no ĶKP ģenerālsekretāra amata, represiju politiku turpināja Džou Junkans.

Neraugoties uz to, ka izdevumi samazinājās, tas tomēr bija liels finansiāls slogs valstij un tautai.

Šobrīd ĶKP CK Politiski-juridiskās komisijas, kuru vada Džou, un kuras galvenais uzdevums ir Faluņgun represiju īstenošana, ikgadējie izdevumi pārsniedz armijas uzturēšanas izdevumus un sastāda 700 miljardus juaņu (62 miljardi Latvijas latu). Un tas ir tikai oficiālajās atskaitēs atspoguļotais. Aprēķināt reālos izdevumus nav iespējams sakarā ar komunistiskajai Ķīnai tradicionālo informācijas slepenību un necaurspīdīgumu.

Grūti iedomāties, cik daudz nodokļu maksātāju naudas kompartijas režīms iztērējis desmitiem miljonu Faluņgun piekritēju vajāšanai šo pēdējo trīspadsmit gadu laikā.

Visi šie milzīgie līdzekļi, kuri tiek pārskaitīti tamlīdzīgām „vajadzībām”, kaut kur ir jāņem.

Tāpēc Ķīnai jau sen par normālu praksi kļuvusi haotiska naudas drukāšana, izmisīgs valūtas eksports, milzīgs valsts budžeta deficīts u.t.t.

Inflācijai Ķīnā pēdējos gados ir nozīmīga saistība ar Faluņgun vajāšanu, kas radījusi finansiālas grūtības un liek valdībai periodiski ieslēgt naudas drukājamo mašīnu.

Pēdējā laikā Ķīnas bankas pat izlaiž savas akcijas ārzemju biržās, vai arī gatavojas to darīt. Viens no galvenajiem iemesliem ir milzīgie parādi.

Nav arī nekādu šaubu par to, ka visu iepriekšējo gadu laikā, Dzjan Dzemiņs izmantoja lielāko daļu ārvalstu investīciju savai Faluņgun apspiešanas kampaņai.

Pilnībā iznīcinātais likumīgums Ķīnā

Nevienā valstī likums nepieļauj nevainīgu pilsoņu vajāšanu tik plašā mērogā. Tādējādi, šī represiju kampaņa faktiski ir vēl nebijusi likumu ignorēšana un ir nopietns izaicinājums Ķīnai, kā tiesiskai valstij.

Represiju sākumā Dzjans saprata, ka valstī nav neviena likuma, uz kura pamata varētu izvirzīt apsūdzību Faluņgun praktizētājiem, jo šī prakse un tās sekotāji nekādā veidā nekaitē sabiedrībai un nepārkāpj nevienu likumu.

Līdz pat šodienai ĶKP CK un ĶTR Augstākās padomes oficiālajā sarakstā iekļautas tikai septiņas aizliegtās ķecerīgās sektas. Faluņgun to vidū nav.

Tādējādi, lai atrisinātu šo problēmu, Dzjans radīja jaunu struktūru, kura faktiski sagrāva likumīgo valsts pārvaldi. Pie CK viņš izveidoja „Vadošo šūniņu Faluņgun jautājuma risināšanai”, kuras galvenais izpildorgāns ir bēdīgi slavenais „Ofiss 610”.

Ar šī partijas orgāna, kas stāv pāri valsts likumiem – Politiski-juridiskās komisijas mehānismu palīdzību, Dzjans arī izvērsa Faluņgun vajāšanas kampaņu ne tikai Ķīnā, bet arī visā pasaulē.

Sakarā ar to, ka „Ofisa 610” darbība pārsniedz likuma robežas, praktiski visas pavēles tika nodotas un joprojām tiek nodotas mutiski, personīgi tiekoties, vai arī telefoniski, nav nekādu oficiālu dokumentu, kas sankcionētu jebkuru šī biroja darbinieku rīcību.

Starp šīm pavēlēm pazīstamākās ir sekojošās: advokātiem ir aizliegts aizstāvēt Faluņgun sekotājus tiesās; ja Faluņgun praktizētājs ir piekauts līdz nāvei, par to drīkst nesodīt, bet pašu nāvi norakstīt kā pašnāvību; nomelnot [Faluņgun] reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt fiziski; nepieņemt prasību tiesā no Faluņgun sekotājiem. Turklāt, „Ofisa 610” darbinieki izmanto dažādus līdzekļus, lai traucētu advokātiem, kuri tomēr apņēmušies aizstāvēt Faluņgun piekritēju intereses, pret viņiem tiek pielietota aizturēšana, draudi un piekaušana.

Politiski-juridiskā komisija, kura vada „Ofisu 610”, pārvalda arī sabiedriskās drošības sistēmu. Tādā veidā, visa šī sistēma tika iesaistīta Faluņgun vajāšanas politikā un kļuva par varenu spēku šīs politikas realizēšanā. Tādā veidā likumsargi kļuva par likumpārkāpējiem, kas cītīgi strādā šīs kompartijas politiskās kampaņas labā, sagraujot tikko parādījušos tiesiskās valsts iedīgļus.

Lai vēl efektīvāk vajātu Faluņgun piekritējus, Politiski-juridiskā komisija sāka paplašināt savas pilnvaras, kā arī tik ievērojami palielināja militarizētās milicijas štatus, ka tā praktiski ir spējīga stāties pretī ĶTR armijai. Tādā veidā šī komisija patiesībā kļuvusi par „otru centrālkomiteju” valstī.

Represēšanas metodes, kuras izmanto pret Faluņgun piekritējiem, pašreiz tiek izmantotas arī pret disidentiem, cilvēktiesību advokātiem, citādi domājošiem inteliģences pārstāvjiem un daudzām citām režīmam nevēlamu pilsoņu grupām.

Kad tiesiskā sistēma valstī tika sagrauta, radās iespēja straujai korupcijas attīstībai, kura pašreiz ir pārņēmusi Ķīnas valsts aparātu no augšas līdz lejai.

Visatļautība un korupcija ir pilnībā pārņēmusi visu Ķīnas sabiedrību, nonākot līdz pašreizējai, bīstamajai pakāpei, kad sabiedrība atrodas uz sabrukuma robežas.

Vispārējs sabiedrības morālais pagrimums

Jebkurā normālā sabiedrībā tās elite vienmēr nostājas pret ļaunumu un godā labo. Taču, ja sabiedrībā plašā mērogā tiek apspiests labais, tad neizbēgami tiks pieļauts ļaunums. Kad ticība „Īstenībai Labestībai Pacietībai” kļūst par noziegumu, tad kurš gan vēlēsies kļūt par labu cilvēku? Kur sabiedrību var aizvest valdība, kura represē labus cilvēkus un neļauj tautai paaugstināt morāli?

Lai apspiestu Faluņgun, kompartija apzināti pieļauj ierēdņu ļaundarības, kas ir sava veida balva par represijām. Degradēšanās un korupcija ierēdņu aprindās jau ir pārsniegusi robežu, kad situāciju vēl varēja labot.

Milzīgās, represijām piešķirtās finanses tiek sadalītas ierēdņu starpā atkarībā no tā, cik ļoti viņi iesaistījušies šajā politikā. Lielāko atalgojumu saņem paši ļaunprātīgākie un morāli pagrimušie, kuri sevišķi cītīgi īsteno šīs represijas. Visā sabiedrībā gandrīz vairs nav ticības taisnīgumam un plaši izplatās neveselīgas tendences.

Situācija šajā jomā pasliktinās ar katru dienu, pamazām grūžot sabiedrību bezdibenī.

Loti daudzi ķīnieši zina, ka Faluņgun skolnieki ir labi cilvēki, taču, panisku baiļu vadīti, klusē un neuzdrošinās atklāti nosodīt valdību. Šajā situācijā, kad cilvēka dvēsele ir sakropļota un sirdsapziņa iznīcināta, ikviena cilvēka vienaldzība un morāles pagrimums kļūst neizbēgami.

Nesen Guandunas provincē notika atgadījums, kurš satrieca visu pasauli. Automašīna pārbrauca pāri bērnam un neapstājās. Pēc tam pusdzīvajai meitenītei garām pagāja 18 cilvēki un pat nemēģināja izsaukt ātro palīdzību.

Daudzi skandāli ir saistīti ar pārtikas produktu un medikamentu kvalitāti. Ražotāji pievieno tiem dažādas ķīmiskas vielas, lieliski zinot, ka tādā veidā šie produkti kļūst bīstami un spēj nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai. Taču viņus tas neaptur. Tas viss skaidri norāda uz vispārēju ķīniešu sabiedrības morālo pagrimumu.

„Īstenības Labestības Pacietības” vajāšana – tā ir tieša cilvēka labestīgās būtības iznīcināšana. Un ķīniešu sabiedrībā, kur jau parādījies sakāmvārds „visi kaitē man, un es kaitēšu visiem”, tas ir spilgti izteikts, tikumības pagrimums ir sasniedzis briesmīgu līmeni.

Ķīnas kompartijas sagrautā tradicionālā kultūra

Piecus tūkstošus gadus senā ķīniešu nācijas vēsture ir ielikusi stiprus pamatus kultūrai, kura mudina cilvēkus pievērst uzmanību tikumībai un darīt labu, godāt Dievu, būt patiesam, laipnam, augstsirdīgam, uzticīgam savam pienākumam, būt drosmīgam u.t.t. Visas šīs tikumiskās vērtības izveidoja ķīniešu rakstura iezīmes un kļuva par pamatu tam, ka Ķīnas civilizācija spēja pastāvēt daudzus gadu tūkstošus.
Tomēr kompartijas propagandētie meli, ļaunums un vardarbība ir pilnīgā pretstatā tradicionālās kultūras garam. Pēc tam, kad kompartija ar viltus un vardarbības palīdzību sagrāba varu, tā uzsāka valstī daudzas politiskas kustības, kuru rezultātā ķīniešu tradicionālās vērtības tika pilnībā iznīcinātas. Režīmam tas bija nepieciešams, lai noturētu varu.

Katras nācijas dvēsele ir tās kultūra. Ja nācijai nav kultūras, tas ir tāpat, it kā tai nebūtu dvēseles, un nav arī attīstības virziena. Tāda nācija nespēs progresēt un nenovēršami ies uz iznīcību. Ja nav kultūras, nav arī sakņu, ja nav sakņu, tad nav arī nākotnes. Ja nācijas garam tiek atņemti kultūras pamati, tas ies bojā.

Šobrīd Faluņgun sekotāji ļauj atdzimt Ķīnas tradicionālajai kultūrai. Sevišķi iedarbīgi to veic Faluņ Dafa asociācijas organizētie Shen Yun kolektīva koncerti.

Ar mākslas palīdzību šis kolektīvs atklāj skatītājiem piecus tūkstošus senās ķīniešu kultūras kvintesenci, tās vērtības un morāles normas, ļaujot cilvēkiem izjust bijušo ķīniešu nācijas varenību. Šie koncerti ir guvuši plašu gan ķīniešu, gan starptautiskās publikas atzinību.

Ar neredzamas enerģijas palīdzību, Shen Yun koncerti attīra no kompartijas ietekmes ķīniešu kultūru, kura ir ķīniešu nācijas pamats.

Faluņgun brīnumainā kārtā liek atdzimt kompartijas sakropļotajai tradicionālajai kultūrai.

Šīs kultūras elementus un faktorus ķīniešu asinis glabā tūkstošiem gadu. Kad tie varenā straumē atkal izlauzīsies uz āru, tiks radīta jauna Ķīna, kurā atdzims patiesā kultūra, un marksisma-ļeņinisma teorija tiks atmesta. Var teikt, ka ķīniešu kultūras pārmantošanas un tālāk nodošanas misija pašreiz ir nodota Faluņgun, kas kļūs par ķīniešu nācijas virzītājspēku un tās kultūras avotu.

Ceļš jaunajai Ķīnai un visai pasaulei

Cilvēces vēstures ilgajā plūdumā Ķīnas civilizācija vienmēr ir bijusi viena no nozīmīgākajām. Vēsturiski Ķīnai vienmēr ir bijusi galvenā loma. Ja viss senās Ķīnas civilizācijas saturs pilnībā tiks atklāts cilvēkiem, tas būs milzīgs ieguldījums visas cilvēces attīstībā.

Pēdējā laikā daudzi runā, ka 21. gadsimts būs ķīniešu gadsimts. Šobrīd, kad pasaules sabiedrības attīstība saskaras ar tik daudzām grūtībām, cilvēki arvien vairāk sāk lūkoties Ķīnas virzienā.

Visai pasaulei kļūst ārkārtīgi svarīgi tas, kādā formā notiks pārmaiņas Ķīnā un kāda loma nākotnē būs tradicionālajai ķīniešu kultūrai. Pasaule vēlas, lai Ķīna ietu mierīgas un stabilas attīstības ceļu, lai ķīniešu kultūra spētu nest vēl lielāku labumu pasaulei.
Tomēr mēs redzam, ka ja turpināsies Faluņgun represiju politika, tad Ķīnā stabilitātes nebūs.

Ja kādā sabiedrībā cilvēku sirdis pavērsīsies pretī labajam un politika būs caurspīdīga, tad nebūs vajadzības pielikt lielas pūles, lai uzturētu stabilitāti, tā tiks sasniegta dabiski. Un otrādi, ja sabiedrībā vajā nevainīgus cilvēkus, patiesība tiek slēpta un cilvēkiem ir aizliegts brīvi izteikt savu viedokli, tas agri vai vēlu novedīs pie tautas sacelšanās. Tāpēc Ķīnā stabilitātes uzturēšanai katru gadu tiek tērēts arvien vairāk līdzekļu, taču situācija kļūst arvien nestabilāka.

Situācija Ķīnā, kur dzīvo 1,3 miljardi cilvēku, nespēj nesatraukt visu pasauli un neiespaidot to. Ķīnas sabiedrībā, Faluņgun vajāšanas dēļ, cilvēki ir zaudējuši garīgumu, valsts kase ir izlaupīta, tiesiskas valsts pamati izpostīti, valsts atrodas tuvu bīstamai robežai, un pasaulei draud liels trieciens.

Kad zināma politika nespēj realizēties saskaņā ar likumiem, tad tā balstās uz vardarbību, piespiešanu, ekonomiskiem kārdinājumiem un kūdīšanu, izmantojot melus. Faluņgun vajāšanas procesā cilvēki redz, cik plaši Ķīnā ir izplatījusies varas ļaunprātīga izmantošana, kā arī patvaļīga valsts kases iztukšošana, lai stimulētu cilvēku piedalīšanos represijās un melu izplatīšanā.

Ja valstī līdz tādai pakāpei ir samainījušies vietām baltais un melnais, bet valdība, izmatojot tautas naudu, stimulē cilvēkus pastrādāt noziegumus, tad šī valsts tuvojas bezdibenim.

Ikviens gudrs politiķis, ja vien viņam vēl ir vēlme darīt kaut ko tautas un valsts labā, pat tad, ja šī vēlme ir pavisam vāja, pūlēsies mainīt pastāvošo situāciju Ķīnā. Turpretī, ja politiķi lietas labā neko nedarīs, viņi nesīs šo represiju slogu un iestigs šajā asiņainajā pienākumā. Beigās tos sagaida pilnīga izgāšanās.

Ne mazums valstu un valdību, tiekoties ar Ķīnas varas pārstāvjiem, pievēršas tikai ekonomikai un ekonomiskajam izdevīgumam, pieverot acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Kad runa nonāk līdz cilvēktiesību jautājumiem, viņi, kompartijas spiediena iespaidā, skar tos tikai virspusēji un ātri maina sarunu tēmu. Vēl jo vairāk viņi neuzdrošinās skart Faluņgun vajāšanas jautājumu, kas ir vislielākais cilvēktiesību pārkāpšanas akts.

Tomēr, pēdējie notikumi kompartijas iekšienē jau skaidri norāda, ka no Faluņgun jautājuma vairs nebūs iespējams izvairīties.

Ķīnas kompartijas prasība starptautiskajai sabiedrībai – nerunāt par Faluņgun

Ķīnas kompartija nepārtraukti izdara spiedienu uz starptautisko sabiedrību, izsakoties: „Drīkst apspriest jebkurus cilvēktiesību jautājumus, taču nedrīkst skart Faluņgun jautājumu.” Tas pilnībā parāda to, cik jūtīgs kompartijai ir šis jautājums, un arī to, ka tas ir ķīniešu sabiedrības pamatjautājums. Neatrisinot to, nebūs iespējams atrisināt daudzās samilzušās problēmas valstī.

Katrai saprātīgai valdībai jāsaprot, ka, sadarbojoties ar noziedzīgu režīmu un nepūloties pārtraukt tā izvērstās represijas, var iekrist sātana slazdā, un beigu beigās nāksies iekost paša radītajā rūgtajā auglī.

Represijas agri vai vēlu tiks pārtrauktas, taču jo ilgāk tās turpināsies, jo augstāku cenu par to nāksies maksāt Ķīnas sabiedrībai. Viss atkarīgs no mūsu reakcijas. Turklāt, katra mūsu rīcība šajā virzienā noteiks mūsu nākotni.

Kad pasaule vērš skatu uz Ķīnu, kad cilvēki sāk nopietni domāt par to, kurp virzās šī valsts, tiem neizbēgami nāksies izveidot savu attieksmi Faluņgun jautājumā. Ja pasaule vēlas, lai Ķīna virzītos miera un stabilitātes virzienā, bet tajā pašā laikā nedara neko, kas palīdzētu apturēt Faluņgun represijas, šī vēlēšanās nepiepildīsies.

Pareģi vēstīja, ka visus sagaida pēdējā tiesa. Patiesībā šī tiesas diena ir pavisam tuvu. Šajā, līdz šim vēl nepieredzētajā, grandiozajā kaujā starp labo un ļauno, visi cilvēki Debesu priekšā ar savu attieksmi nosaka savu nākotni.

Absolūti viss ir pakļauts Debesu principiem. Par labo un ļauno sekos atbilstoša atmaksa. Debesis vērtē katra cilvēka izvēli.

Raksts krievu valodā: http://www.epochtimes.ru/content/view/62153/4/