Juņnaņas Otrajā cietumā pārciesto spīdzināšanu rezultātā praktizētājai Van Meilinas kundzei pasliktinājusies redze

Vārds: Van Meilina
Vecums: nav zināms
Adrese: Čusjunas pilsēta, Juņnaņas province
Pēdējā aresta datums: 2011. gada 10. marts
Pēdējā ieslodzījuma vieta: Otrais sieviešu cietums
Pilsēta: Kuņmina
Province Juņnaņa
Pārciestās vajāšanas: nelikumīga notiesāšana, spīdzināšana, ieslodzījums

2011. gada 8. augustā Van Meilinas kundzei tika piespriests trīs gadus ilgs cietumsods un viņu ieslodzīja Juņnaņas Otrajā sieviešu cietumā. Kad pēc trīs mēnešus ilgām un neatlaidīgajām radinieku pūlēm tuviniekiem beidzot radās iespēja viņu apmeklēt, atklājās, ka spīdzināšanu rezultātā Van kundzes redze ir tikusi sabojāta.

Van kundze tika ieslodzīta cietuma 9. nodaļā, kur tūlīt pēc ierašanās, viņa tika piespiesta ilgstoši sēdēt. Kad viņa vairs nespēja nosēdēt, cietuma apsargs piespieda viņu stāvēt vairāk nekā 20 dienas, līdz viņai pietūka kājas. Pēc tam viņai lika pārmaiņus te sēdēt, te stāvēt. Apsargi neļāva viņai iziet no kameras. Viņa drīkstēja tērēt tikai 50 juaņas mēnesī. Visus viņas pirkumus kontrolēja „trešā persona” (ieslodzītā, kas speciāli norīkota novērot Faluņgun praktizētājas). Viņa drīkstēja pirkt tikai pirmās nepieciešamības preces, bet ne pārtikas produktus. Ziemas aukstajā laikā apģērba mazgāšanai tika dots tikai nedaudz ūdens. Turklāt viņai nebija ļauts lasīt Likumu un izpildīt vingrinājumus. Tāpēc viņas redze ievērojami pasliktinājās.

Van Meilina tic Īstenības Labestības Pacietības principiem. 2011. gada 10. martā viņu arestēja Čusjunas pilsētas sabiedriskās drošības nodaļas darbinieki. Viņas māja tika pārmeklēta. 26. maijā Čusjunas pilsētas tiesa piesprieda viņai trīs gadu ieslodzījumu cietumā. Neraugoties uz Van Meilinas un viņas meitas iesniegto apelāciju tiesas spriedums netika mainīts. 2011. gada 8. augustā viņa tika nosūtīta uz Juņnaņas Otro sieviešu cietumu.

Vēlāk viņas radinieki vairākkārt lūdza atļauju apmeklēt viņu. Taču cietuma vadība tiem ik reizi atteica. Pirms 2011. gada Rudens festivāla viņas ģimenei atkal mēģināja panākt tikšanos ar Van kundzi, bet apsardzes darbinieks viņiem pateica, ka pirmo trīs mēnešu laikā ieslodzītos nedrīkst apmeklēt. Viņš teica, ka viņiem jāsagatavo rakstisks apmeklējuma pieteikums.

Tad viņas ģimene vērsās cietumu pārvaldes nodaļā. Cietuma administrācijas darbinieki pateica, ka jāgaida trīs mēneši. Kad radinieki pastāstīja par fiziskajiem sodiem un ļaunprātīgo izturēšanos šajā cietumā, pārvaldes darbinieks teica: „Agrāk es tur strādāju. Tur ir „civilizēts personāls”. Visiem darbiniekiem tur ir laba izglītība un nevainojama uzvedība. Tas nevar būt tā, ko jūs stāstāt.” Cita darbiniece piebilda: „Viņi spiež ieslodzītos sēdēt uz maza ķeblīša? Jūs to redzējāt? Nerunājiet muļķības. Ja tā ir taisnība, jūs varat ziņot par to cietuma prokuratūrā vai citās instancēs.”

2011. gada 16. novembrī Van kundzes radinieki atkal devās uz cietumu viņu apmeklēt, bet viņu lūgums tika noraidīts.

2011. gada 22. novembrī viņas ģimene atkal vērsās pēc palīdzības cietumu pārvaldes nodaļā. Viņiem beidzot atļāva tikties ar Van Meilinu nākamās dienas pēcpusdienā. Tas notika tāpēc, ka ierēdņi uzzināja, kādām vajāšanām viņa ir tikusi pakļauta cietumā.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2012/4/3/132520.html#.T3sDPtW4v7V