Faluņ Dafa deva man otro dzīvi

2003. gada oktobrī, savas sievas iespaidots, es kļuvu par Faluņ Dafa praktizētāju. Es biju 67 gadus vecs. Pirms Faluņgun prakses uzsākšanas manas sievas veselība bija ļoti slikta. Viņa bija tik nespēcīga, ka pat nespēja norīt jau sakošļātus dārzeņus, galvas reiboņu dēļ, kāpjot pa trepēm, viņa krita. Viņa ne tikai nespēja par sevi rūpēties, bet viņas ārstēšana izmaksāja visu mana gada algu. Par laimi, mana sieva uzzināja par Faluņ Dafa, un, uzsākot šo praksi, pēc vairākām dienām viņa pilnībā atguva veselību. Visas viņas slimības pazuda un viņa sāka darīt visus mājas darbus. Kļuvis par liecinieku tik nozīmīgām pārmaiņām ar manu sievu, es arī sāku praktizēt.

Agrāk es cietu no smagas sirds slimības un periarthritis humeroscapularis (pleca lāpstiņas periartrīts), bet viss pazuda pēc tam, kad es sāku mācīties Faluņ Dafa. Man bija neliels sadzīves tehnikas remontuzņēmums. Kad biju vēl slims, man bija ļoti nogurdinoši kāpt pa trepēm, lai salabotu kondicionieri, bet tagad es jūtos tik viegls un enerģisks kā jaunībā. Es varēju strādāt visu dienu, nejūtot nogurumu.

Tomēr pagājušajā gadā es saskāros ar nopietnu pārbaudījumu. 2011. gadā, vakarā pēc Laternu festivāla, iznākot no dušas, es sajutu gāzes smaku. Pie mums ciemojās meita, kura arī ir praktizētāja, bet ne viņa, ne mana sieva neko nejuta. Patiesībā nekādas gāzes noplūdes nebija, tomēr man uznāca reibonis un es zaudēju līdzsvaru. Tad es aizgāju gulēt. Ap pusnakti es piecēlos, lai aizietu uz tualeti, taču nokritu un zaudēju kontroli pār urīnpūsli. Es domāju – kas ar mani notiek? Sieva pamodās un tūlīt man atgādināja: „Neuztraucies, Skolotājs tevi izglābs, bet tavai galvenajai apziņai jābūt skaidrai.” Viņa piezvanīja meitai, lai viņa atbrauc un kopā ar mums raida taisnās domas. Nesaturēšana turpinājās arī nākamajā dienā. Man bija zudušas sajūtas visā ķermenī un nevarēju pakustināt labo pusi. Tajā rītā uz mūsu māju atnāca daži praktizētāji, lai palīdzētu man raidīt taisnās domas un atgādinātu, ka man jāsaglabā skaidra apziņa. Pēc domu noraidīšanas man sāka sāpēt kuņģis un sākās vemšana, pēc tam palika nedaudz labāk, tomēr biju vēl ļoti nespēcīgs un man nebija apetītes. Redzot, ka man vēl nav labi, sieva un citi praktizētāji uzstāja, ka man nevajag gulēt, bet raidīt taisnās domas. Taču es nespēju palikt nomodā un bieži gulēju. Vakarā es jau spēju iedzert rīsu novārījumu, kuru tomēr izvēmu.

Trešajā dienā sieva un praktizētāji man palīdzēja apsēsties uz krēsla, lai noraidītu taisnās domas. Pēc tam, lai es neaizmigtu, viņi palīdzēja man piecelties, bet es nokritu un sasitu muguru. Tad es sapratu, ka man jābūt spēcīgai vēlmei piecelties pašam, lai novērstu veco spēku kontroli. Un tā, es stāvēju, atspiedies pret skapi, un pūlējos izpildīt vingrinājumus kopā ar pārējiem praktizētājiem. Es nevarēju atcerēties nevienu vingrinājumu, un mēģinot vingrot, katru reizi kritu uz labo pusi. Tad praktizētāji uzlika videodisku ar vingrojumu apmācību, bet es nespēju to skaidri saredzēt. Viņi bija spiesti mācīt man vingrojumu kustības, it kā es būtu jauns skolnieks. Tomēr, līdzko es iemācījos kustību, tā tūlīt pat to aizmirsu. Viņi pacietīgi mani mācīja un palīdzēja piecelties atkal un atkal. Pamazām es izpildīju visus piecus vingrinājumus. Pēcpusdienā mēs sākām lasīt Likumu, bet es nevarēju skaidri redzēt. Lasot grāmatu „Džuaņ Faluņ”, es brīžiem redzēju, brīžiem neredzēju vārdus. Praktizētāji palīdzēja man lasīt vārdu pa vārdam, bet mums bija nepieciešams ilgs laiks, lai izlasītu tikai kādus 30 vai 40 vārdus.

Ceturtajā dienā mēs ar sievu piecēlāmies agri, lai izpildītu vingrinājumus un noraidītu taisnās domas. Es zināju, ka man ir jāuzticas Skolotājam un Fa, lai pārvarētu šo nelaimi. Man nācās pielikt ārkārtīgi lielas pūles, lai pabeigtu izpildīt vingrinājumus. Pēc tam ieslēdzu atskaņotāju, lai noklausītos Skolotāja lekciju. Ar katru dienu es jutos arvien labāk un divu nedēļu laikā atguvos pavisam. Drīz es atsāku mācīties Likumu un praktizēt grupā kopā ar pārējiem pie kāda praktizētāja mājās.

Es pateicos Skolotājam par to, ka deva man otru dzīvi un izglāba no veco spēku iejaukšanās. Es zinu, ka mana dzīve tika pagarināta tādēļ, lai es pilnveidotos, tāpēc vēlos būt uzcītīgs, pilnveidojoties Dafa. Katru rītu mēs ar sievu ceļamies pusčetros, lai izpildītu vingrinājumus.

Mani dziļi aizkustināja Dafa spēks, tāpēc vēlos vēlreiz pateikties mūsu cienījamajam Skolotājam par žēlsirdīgo izglābšanu. Es esmu apņēmības pilns centīgi pilnveidoties līdz galam.

Raksts angļu valodā: http://clearwisdom.net/html/articles/2012/3/3/131876p.html