Manai brāļameitai Dzjiņfenai ir 20 gadi, 2006.gada vasarā viņai tika diagnosticēta leikēmija. Uz to brīdi man bija nedēļas laikraksta Minghui kopija, kurā bija publikācija ar nosaukumu „Leikēmijas pacients iegūst jaunu dzīvi”. Kad es to parādīju savam vīram, viņš ierosināja Dzjiņfenai atbraukt, un uz kādu laiku palikt pie mums, lai es varētu iemācīt viņai Faluņ Dafa vingrojumus. Kad mēs piezvanījām mana vīra jaunākajam brālim, kurš ir Dzjiņfenas tēvs, viņš teica, ka viņa ir ļoti slima un nevarēs ierasties.
Tad es nolēmu, ka man jādodas uz Heilundzjanas provinci apraudzīt Dzjiņfenu. Viņa bija izgājusi pēdējo ķīmijterapijas kursu. Gandrīz visi viņas mati bija izkrituši, un viņai bija jāvalkā maska, kas palīdzēja viņai elpot. Ārsti nevēlējās, lai viņa nogurtu vai saaukstētos, tāpēc viņa valkāja biezas bikses un bija ietinusies segā. Viņa bija atkarīga no citiem cilvēkiem, kas rūpētos par katru viņas vajadzību. Lai apmaksātu medicīniskos izdevumus, slimnieces ģimene jau bija aizņēmusies gandrīz 60 000 juaņu1 un nevarēja atļauties aizņemties vēl vairāk naudas. Ārsti negarantēja pilnīgu izveseļošanos, pat tad, ja tiktu iztērēti 600 000 juaņu par kaulu smadzeņu transplantāciju.
Kad es parādīju viņiem rakstu nedēļas laikrakstā Minghui, mans vīratēvs teica Dzjiņfeņai, ka viņai vajadzētu pamēģināt vingrot. Es viņai sacīju: „Faluņ Dafa ir dvēseles un ķermeņa pilnveidošanās prakse. Kad tu pilnveidojies, Skolotājs var attīrīt tavu ķermeni.” Dzjiņfeņa atbildēja: „Tante, es tam neticu. Arī mans brālis teica turēties pa gabalu no cilvēkiem, kuri cenšas pārliecināt mani ticēt dievišķām būtnēm.” Es viņai pateicu: „Tikai praktizējot Dafa vari izglābt sevi. Man nācās tālu ceļu braukt ar vilcienu šurp un man ir daudz darāmā mājās. Vai tu domā, ka es to darīju tikai tāpēc, lai maldinātu tevi?” Šķiet viņa saprata mani un uzreiz teica: „Tante, tagad es ticu tam, ko Jūs sakāt.”
Kad es sāku mācīt viņai vingrojumus, Dziņfeņa grīļojās no noguruma. Es sacīju, ja viņa ir nogurusi, tad viņai ir jālūdz Skolotājs, lai stiprinātu viņas sirdi. Mēs katru dienu kopā izpildījām vingrojumus.
Nedēļu pēc tam, kad viņa bija sākusi izpildīt vingrojumus, Dziņfeņa varēja darīt dažādus vieglus darbus virtuvē, viņa palīdzēja tēvam sagriezt dārzeņus. Viņa sāka vairāk ēst un pamazām viņas ķermenis kļuva spēcīgāks. Kopā mēs vingrojām apmēram divas nedēļas, tad es nolēmu atgriezties mājās, jo brāļameita teica, ka varētu turpināt izpildīt vingrojumus pati. Drīz pēc tam, viņa man piezvanīja un teica, ka viņa pilnībā ir atguvusies no savas slimības. Daudzi viņas ģimenes locekļi un draugi kļuva par Dafa brīnumu lieciniekiem.
Dzjiņfeņas tēvs joprojām nebija pārliecināts par to, ka viņa ir pilnīgi atveseļojusies un aizveda viņu uz Harbinas slimnīcu veikt medicīnisko apskati. Ārsti bija pārsteigti. Viens no viņiem teica: „Jūs vēl esat dzīva! Pacienti, kas gulēja ar jums vienā palātā, visi ir miruši.”
Dziņfeņa pašlaik strādā par kasieri tēva restorānā. Viņa ir pieņēmusies svarā un izskatās ļoti vesela.
1-"Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.
Raksts angļu valodā: http://clearwisdom.net/html/articles/2011/5/28/125587.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...