Bijušais „Ofisa 610” aģents Hao Fendzjuņs atmasko ĶKP sistemātisko vajāšanu pret Faluņgun

[Piezīme: „Ofiss 610” ir organizācija, kas izveidota speciāli Faluņgun vajāšanai, tai ir absolūta vara katrā Ķīnas komunistiskās partijas administrācijas līmenī un visās citās politiskajās un tiesu sistēmās.]

Hao Fendzjuņa dienesta apliecība (Foto: Epoch Times)

Hao Fendzjuņs, 32 gadus vecs, ir bijušais Tieņdzjiņas pilsētas Valsts drošības biroja un „Ofisa 610” virsnieks. Viņš agrāk strādāja par policistu Tieņdzjiņas pilsētas Hepinas rajona policijas iecirknī. Hao Fendzjuņs atrisināja divas narkotiku tirdzniecības lietas un vienu ielaušanās gadījumu, tādēļ viņam tika piešķirts „Trešās pakāpes individuālais apbalvojums”. 1998. gadā viņu iecēla par 1. kategorijas policijas virsnieku. Pēc 2000. gada viņš tika pārcelts uz Valsts drošības biroju un „Ofisu 610”. Kopš tā brīža viņš bija spiests piedalīties Faluņgun vajāšanā. Tā kā viņš vairs nevēlējās represēt Faluņgun vai kādas citas reliģiskās grupas, viņš 2005. gada februārī aizbēga no Tieņdziņas pilsētas uz Austrāliju, kurš lūdza politisko patvērumu.

Hao Fendzjuņu iedvesmoja „Deviņi komentāri par komunistisko partiju” un tas, ka Čen Junliņs atmaskoja ĶKP spiegu tīklu, un viņš nolēma atklāt sabiedrībai patiesību. Viņš akcentēja ĶKP vajāšanu pret Faluņgun un to, kā ĶKP sūta spiegus, lai novērotu un terorizētu Faluņgun praktizētājus ārpus Ķīnas robežām. Informācija, ko viņš atklāja, radījusi satricinājuma viļņus Austrālijā un visā pasaulē. Hao Fendzjuņs sniedza interviju attiecībā uz ĶKP vajāšanu, ieskaitot Faluņgun praktizētāju terorizēšanu ārpus Ķīnas robežām.

„Ofisa 610” aģentu sistemātiskās vajāšanas pret Faluņgun visā valstī

(Piezīme: Tālāk tekstā intervētājs saīsināti apzīmēts ar burtu „K”, un Hao Fendzjuņs saīsinājumā apzīmēts ar burtu „H”)

K: Kuriem no pašreizējās valdības departamentiem ir uzdots apspiest Faluņgun? Kādas ir attiecības starp jūsu bijušo darba vietu, Valsts drošības biroju un „Ofisu 610”? Kad tika izveidots Valsts drošības birojs?

H: Šobrīd par vajāšanu atbildīgi ir provinču un pilsētu līmeņa policijas iecirkņi, Valsts drošības birojs un attiecīgie „Ofisi 610”. Vajāšanas pamatā īsteno „Ofiss 610”. Tas ir apvienots ar Valsts drošības biroju (VDB). VDB agrāk bija nodaļas līmeņa vienība, un to sauca par Politisko un drošības nodaļu. Pēc tam, kad sākās Faluņgun vajāšana, to paaugstināja līdz biroja līmenim un pārdēvēja par Valsts drošības biroju.

K: Kad tika izveidots „Ofiss 610”?

H: „Ofiss 610” tika izveidots 1999. gadā, kad tika uzsākta Faluņgun vajāšana. Virsnieki no Politiskās un drošības nodaļas tika pārcelti uz „Ofisu 610”. Tā kā tur nepietika cilvēku, daudzi cilvēki tika pārcelti no zemākā līmeņa valsts departamentiem. Kad sākās vajāšana, mēs neko daudz par Faluņgun nezinājām. Es jau pirms tam biju strādājis par policistu. Noziedznieki, ar kuriem man nācās saskarties, bija zagļi, narkomāni un bandīti, kas runāja rupjības, smēķēja un bija notetovējušies. Kad es nonācu saskarsmē ar Faluņgun praktizētājiem, es sapratu, ka viņi pilnība atšķiras no tiem noziedzniekiem. Praktizētāji bija ļoti labi cilvēki un labi pilsoņi, kas centās kļūt veseli, izpildot vingrojumus. Viņi pilnībā atšķīrās no neliešiem, ar kuriem man iepriekš bija nācies saskarties.

K: Kurš izdod rīkojumus attiecībā uz Faluņgun?

H: Policijas iecirknis un VDB izdeva dažus rīkojums, bet tie pamatā nāk no centrālā „Ofisa 610” un Dzjan Dzemiņa. Tos var apkopot 16 vārdos, tādos kā izolēt, sagraut un tā tālāk.

K: Vai Dzjan Dzemiņs izdeva arī iekšējo rīkojumu attiecībā uz Faluņgun, kurā pavēlēts „nomelnot viņu reputāciju, izputināt viņus finansiāli un iznīcināt viņus fiziski”?

H: Jā. Es atvedu [sev līdzi] daudzus iekšējos dokumentus par Faluņgun vajāšanu, daži no tiem ir saistīti ar šo rīkojumu.

K: Kā VDB un „Ofiss 610” uzzina, kuri cilvēki ir praktizētāji?

H: Viņi labi zināja visu par praktizētājiem vēl pirms 1999. gada 25. aprīļa [1]. Līdz 1999. gadam viņi bija savākuši ļoti pamatīgu informāciju. Viņi deva rīkojumu ielu komitejām un vietējiem policijas iecirkņiem sastādīt katras nodarbību vietas praktizētāju sarakstu, kā arī apkopot personīgo informāciju par praktizētājiem. Kad 2000. gadā mani pārcēla, „Ofisā 610” es redzēju sarakstu, ar vairāk nekā 30 000 Tieņdzjiņas pilsētas Faluņgun praktizētāju vārdiem, kā arī viņu adresēm, darba vietām, ģimenes locekļiem un personīgo informāciju.

K: Kādas metodes „Ofiss 610” izmanto, lai vajātu Faluņgun?

H: Viņi pieprasa, lai visi praktizētāji „pārveidotos” un uzrakstītu garantijas paziņojumu, ka viņi pārstās praktizēt Faluņgun. Ja praktizētājs atsakās to rakstīt, viņš tiek nosūtīts uz smadzeņu skalošanas centru. Ja tur viņš nepārveidojas, viņš tiks nekavējoties ieslodzīts darba nometnē. Tā kā ieslodzījuma laiks darba nometnē ir ierobežots ar trim gadiem, ja praktizētāji līdz ieslodzījuma termiņa beigām nepārveidojas, viņi tiek nosūtīti uz citu smadzeņu skalošanas centru, nevis atpakaļ uz mājām.

„Ofisa 610” darbinieki nezina patiesību par Faluņgun, un viņi vajā Faluņgun, lai saņemtu naudas prēmiju vai paaugstinājumu

K: Vai jūs zināt, kādēļ daži jūsu kolēģi spīdzina Faluņgun praktizētājus?

H: Viņi vienkārši grib saņemt paaugstinājumu. Virsnieks, kurš sākotnēji ir no lauku rajona un ir smagi strādājis, lai vajātu Faluņgun – viņš fiziski spīdzināja praktizētājus un izturējās pret viņiem ļoti stingri. Vēlāk viņš tika paaugstināts līdz nodaļas vadītāja amatam, un tādējādi viņam vairs nav jāatgriežas lauku rajonā.

K: Vai ĶKP izsniedz jums naudas prēmijas par liela skaita praktizētāju „pārveidošanu”?

H: Tai nav jābūt prēmijai. Ja mūs paaugstinās, mēs saņemsim naudu par mūsu darbību. Piemēram, ja es kļūstu par nodaļas vai grupas vadītāju, manā rīcībā nonāks zināma naudas summa. Es varu izmantot to, lai ceļotu vai uzaicinātu savus draugus uz vakariņām. Tas ir delikāts jautājums.

K: Vai jums bija pieeja Minghui/Clearwisdom mājas lapai un citiem aizjūras ķīniešu plašsaziņas līdzekļiem, kamēr jūs bijāt Ķīnā?

H: Ne pārāk brīva, jo ĶKP mums ne visai uzticas, tā kā mēs bijām policistu grupa no zemākajiem sabiedrības slāņiem. Taču, strādājot birojā, man dažreiz bija iespēja apmeklēt Minghui/Clearwisdom un The Epoch Times mājas lapu (Minghui ir ar Faluņgun saistīta mājas lapa ķīniešu valodā, Clearwisdom ir šīs mājas lapas angļu versija). Daudzi mani kolēģi ticēja ĶKP meliem, tādēļ viņiem bija dziļi maldīgi priekšstati par Faluņgun. Piemēram, viņi domāja, ka Faluņgun praktizētāji neiet pie ārsta, kad viņi ir slimi, pat ja viņi ir saslimuši ar nāvējošu slimību.

„Ofiss 610” slēpj patiesību par Faluņgun praktizētājiem, kas tikuši nomocīti līdz nāvei

K: Šobrīd Minghui/Clearwisdom ziņojumā teikts, ka ir apstiprināts, ka vairāk nekā 2 000 Faluņgun praktizētāji tikuši nomocīti līdz nāvei. Saskaņā ar jūsu rīcībā esošo informāciju, kāds ir patiesais nāves gadījumu skaits?

H: VDB un policija ir divas dažādas sistēmas, un viņi [policijas sistēma] nesaka mums skaitu. Pēc tam, kad Faluņgun praktizētāja Suņ Ti tika nomocīta līdz nāvei Valsts drošības birojā, mums tika dots rīkojums nestāstīt par to nevienai nepiederošai personai, un izturēties neuzkrītoši. Taču es dzirdēju manus kolēģus runājam, ka Tieņdzjiņas Sieviešu cietumā un Tieņdzjiņas Piespiedu darba nometnē miruši vairāki praktizētāji. Kad praktizētājs tiek nomocīts līdz nāvei, šo lietu nokārto mūsu vadītājs, VDB priekšnieks. Viņš neņem sev līdz nevienu cilvēku, tādēļ mēs neko nezinām par to, kā viņš tiek ar to galā un kā viņš to noslēpj. „Ofiss 610” paši tiek galā ar nāves gadījumiem. Nevienam nepiederošajam nav atļauts iejaukties.

K: Vai jums kādreiz ir gadījies saskarties ar gadījumiem, kad Faluņgun praktizētājs ticis nomocīts līdz nāvei?

H: Suņ Ti bija pirmā praktizētāja, kuru es redzēju pēc tam, kad viņa bija smagi spīdzināta. Viņa bija vairāk nekā 45 gadus veca. Viņa skatījās uz mani kā bērns un pacēla savu kreklu, lai parādītu brūces uz sava ķermeņa. Es biju satriekts. Viņas muguras āda nebija parastā miesas krāsā, tā bija zili melna, un uz tās bija divas dziļas brūces, katra apmēram 20 centimetrus gara, no kurām lēnām sūcās asinis. Es jutos briesmīgi.

K: Kā „Ofiss 610” un policija paskaidro veselīgu praktizētāju pēkšņo nāvi viņu ģimenēm?

H: Cik es zinu, viņi parasti apgalvo, ka nāves iemesls bijusi slimība vai pašnāvība, jo viņi reti kad atļauj ģimenes locekļiem apskatīt ķermeni. Viņi kremē to uzreiz pēc praktizētāja nāves. Policija var viegli no slimnīcas iegūt miršanas apliecību, kurā teikts, ka „šis cilvēks miris no slimības”, vai „šis cilvēks izdarījis pašnāvību”. Cilvēkiem ārpus Ķīnas nav iespējas uzzināt faktus vai redzēt fotogrāfijas, un iespēja, ka tiks atklāta patiesība, ir tuvu nullei.

K: Šobrīd daudzi ķīnieši Ķīnā un ārpus tās netic, ka Faluņgun vajāšana ir tik nežēlīga, un sevišķi viņi netic tam, ka vairāk nekā 2 000 Faluņgun praktizētāju tikuši nomocīti līdz nāvei. Kā jūs to izskaidrotu?

H: Tā kā cilvēkiem Ķīnā nav pieejas patiesiem ārvalstu plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, viņiem neatliek nekas cits, kā klausīties ĶKP propagandu un ziņojumus. Kad es biju Ķīnā, es pats domāju, ka ĶKP rīkojas pareizi, bet pēc aizbraukšanas no Ķīnas, man bija iespēja apmeklēt Minghui/Clearwisdom mājas lapu, The Epoch Times un citu plašsaziņas līdzekļu mājas lapas. Īpaši noderīga bija nesenā New Tang Dynasty televīzijas programma ar nosaukumu „Deviņi komentāri par komunistisko partiju”, jo tā satur fotogrāfijas un ir diezgan dzīva un paskaidrojoša. Es neesmu piedzīvojis Kultūras revolūciju, tādēļ nevarēju atpazīt ĶKP īsto būtību. Tagad es zinu labāk.

(Turpinājums sekos)

Paskaidrojumi:

1. 1999. gada 25. aprīlī, pamatojoties uz Ķīnas konstitūcijas dotajām tiesībām, aptuveni 10 000 Faluņgun praktizētāju sapulcējās pie apelāciju biroja, kas atrodas netālu no Džunnaņhai valdības ēku nožogotās teritorijas, lai miermīlīgi apelētu, pieprasot valdības ierēdņus atbrīvot Faluņ Dafa praktizētājus, kas tika nelikumīgi arestēti Tieņdzjiņas pilsētā, un nodrošināt neapdraudētu pilnveidošanās vidi un likumīgas tiesības publicēt Faluņ Dafa grāmatas. Pēc tam, kad premjers bija ticies ar dažiem praktizētāju pārstāvjiem, un viņi bija panākuši vienošanos, Faluņgun praktizētāji mierīgi atstāja Pekinu. Vēlāk Dzjans Dzemiņs izmantoja šo notikumu kā attaisnojumu, lai uzsāktu un tālāk izvērstu nežēlīgu vajāšanu pret Faluņgun, kas ilgst jau vairāk nekā septiņus gadus.