Otava, Kanāda: Faluņgun praktizētāji liecina Parlamentā, atmaskojot vajāšanas Ķīnā

2012. gada 8. martā Kanādas Parlamenta Ārlietu komitejas cilvēktiesību apakškomiteja rīkoja noklausīšanos par jautājumiem, kas saistīti ar starptautiskajām cilvēktiesībām. Divi Faluņgun praktizētāji Liņ Šeņli un Liņ Minli kungi, kuri tikuši spīdzināti Ķīnā, sniedza liecības. Viņu personiskā pieredze, pārciešot arestu, nelikumīgu ieslodzījumu, spīdzināšanu un piespiedu darbu, pierāda pasaulei, ka Ķīnā joprojām notiek Faluņgun praktizētāju nežēlīga vajāšana.

Brāļi sarokojas ar Parlamenta locekli Veinu Mārstonu un sarunājas ar viņu

Liņ Šeņli kungs un Parlamenta loceklis Rass Haiberts

Abi brāļi un Parlamenta loceklis Skots Reids (pa labi)

Parlamenta locekļi un abi brāļi. (no kreisās uz labo: Parlamenta loceklis Deivids Svīts, Liņ Minli kungs, Parlamenta locekle Eva Pekleta, Parlamenta loceklis Irvins Kotlers un Liņ Šeņli kungs)

Noklausīšanos organizēja cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētājs, Parlamenta loceklis Skots Reids. Tajā piedalījās arī citi Parlamenta locekļi, tostarp, apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieks Irvins Kotlers, Veins Mārstons, Nina Grevela, Rass Haiberts, Eva Pekleta un Deivids Svīts. Brāļi atbildēja uz vairākiem deputātu jautājumiem.

Liņ Minli ticis četras reizes arestēts, notiesāts uz četriem gadiem un spīdzināts

Liņ kungs sāka praktizēt Faluņ Dafa 1997. gada jūlijā un dažu mēnešu laikā viņa slimības pazuda. „Var teikt, ka Faluņ Dafa deva man otru dzīvi,” teica Lin kungs.

Liņ kungs teica, ka pēc tam, kad 1999. gada jūlijā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) uzsāka vajāšanas, milicijas darbinieki arestēja viņu četras reizes. Pirmo reizi 2000. gadā par Faluņgun praktizēšanu viņu nelikumīgi aizturēja uz vienu mēnesi. Otro reizi 2001. gada janvārī viņš tika arestēts un aizvests uz „smadzeņu skalošanas” centru, kur viņu pakļāva spīdzināšanām. Trešo reizi 2001. gada aprīlī viņš tika arestēts un ieslodzīts piespiedu darba nometnē uz diviem gadiem. Ceturtā reize bija 2005. gada oktobrī, kad viņam nelikumīgi piesprieda sešus gadus ilgu cietumsodu.

Liņ kungu smacēja asaras, kad viņš atcerējās to, ko viņam nācies pārdzīvot. Liņ kungs stāstīja: „Pēdējo reizi ĶKP milicija arestēja mani bez jebkādiem juridiskiem pierādījumiem. Mani notiesāja uz sešiem gadiem, pamatojoties uz psihiski slima cilvēka apsūdzībām. Šo sešu, cietumā pavadīto gadu laikā, es tiku nemitīgi spīdzināts. Viņi spieda mani sēdēt uz maza koka cilindra no 5:00 rītā līdz 8:30 vakarā. Man bija jāsaliecas 90 grādu leņķī un jātur rokas aiz muguras. Ja es kustējos, mani sita. Atrodoties tādā stāvoklī, bija neiespējami nekustēties. Apsargi spēra ar saviem smagajiem zābakiem man pa galvu un seju, tādēļ es zaudēju daudzus zobus.”

„2009. gada janvārī viņi centās piespiest mani uzrakstīt garantijas paziņojumu (1) par atteikšanos no Faluņgun prakses. Kad atteicos to darīt, viņi aizvilka mani uz vannas istabu, norāva drēbes un lēja virsū aukstu ūdeni. Viņi sita man pa galvu ar bambusa nūju, līdz tā bija vienās asinīs. Man netika ļauts gulēt visu diennakti. Dienas laikā, viņi ārkārtīgi skaļi atskaņoja Faluņgun apmelojošus ierakstus. Tajā laikā man visu laiku reiba galva un apziņa bija nesakarīga. Es vairs nezināju, vai bija diena vai nakts. Man arī netika ļauts izmantot tualeti.”

„Kad es pieteicu bada streiku, viņi centās barot mani piespiedu kārtā. Lai mani spīdzinātu, viņi man barības vadā vairākkārt ievadīja un atkal izvilka cauruli. Tādejādi, mans barības vads tika traumēts. Kad caurule tika izvilkta ārā, asinis bija visur, arī mutē. Pēc tam, kad mani aizveda uz slimnīcu, cietuma ārsts teica, ka mans stāvoklis esot kritisks. Kādu citu reizi, kad es atteicos parakstīt „garantijas paziņojumu” viņi trieca mani pret sienu un uzlēja verdošu ūdeni uz sejas.”

Liņ kungs teica, ka vairums cilvēku nespēj iedomāties, cik nežēlīgas vajāšanas notiek Ķīnā. 2001. gadā, kad viņš bija piespiedu darba nometnē, viņam katru dienu bija jāstrādā līdz pulksten 11:00 vakarā vai līdz pusnaktij. Ja viņš nespēja izpildīt savu darba normu, apsargi piekāra viņu ar galvu uz leju virs klozetpoda. Apsargi draudēja, ka piespiedīs viņu ēst ekskrementus.

Liņ kungs bija liecinieks tam, kā daudzi citi praktizētāji tikuši nežēlīgi spīdzināti. Viņš pastāvīgi dzirdēja spīdzināšanām pakļauto praktizētāju kliedzienus. „Reiz es redzēju, kā apsargi izmet praktizētāju pa ceturtā stāva logu. Viņa galva tika sadragāta.” Viens praktizētājs atteicās attiekties no Faluņgun, un apsargi piespieda viņu dzert urīnu un ēst ekskrementus...”

Liņ kungs patiecās Kanādas valdībai par atbalstu Faluņgun un par Faluņ Dafa praktizētāju glābšanu, liekot ĶKP just bijību un bailes.

Liņ Šeņli: „Man lika veikt piespiedu darbu 12 stundas dienā”

Liņ Šeņli kungs pastāstīja par piespiedu darba nometnē pārciestajām spīdzināšanām. „1999. gada 20. jūlijā es devos uz Pekinu, lai apelētu Faluņgun aizstāvībai un parakstīju vēstuli, kura mudināja valdību risināt dialogu ar praktizētājiem. Tādēļ mani uz 18 mēnešiem ieslodzīja piespiedu darba nometnē.”

„Nometnē es tiku nežēlīgi piekauts un pakļauts mutiskiem aizvainojumiem. Ledainā laikā man nācās iet aukstā dušā. Katru dienu es sāku strādāt pirms mēness bija norietējis un atgriezos no darba tikai pēc saulrieta. Man nācās darīt smagu darbu vairāk nekā 12 stundas katru dienu, kā rezultātā mugura, krūtis un sēžamvieta bija klātas ar tulznām, kuras sāka strutot. Mana apakšveļa mirka asinīs. Man nācās likt zem tās papīra salvetes vairākās kārtās. Ņemot salvetes nost, kopā ar tām atdalījās daļa ādas. Sāpes bija neciešamas. Es nevarēju staigāt, nevarēju sēdēt, vai pat pietupties, kad izmantoju tualeti.”

„Man bija ar tērauda adatu jāizdur bumbiņās caurumi, tad ar ievaskotu diegu bija jāsašuj bumbiņas cieši kopā Es strādāju ļoti garas stundas un aiz noguruma bieži sadūru rokas. Pastāvīgi beržoties ar diegiem, āda uz maniem pirkstiem bija saplaisājusi. Vasks bija toksisks, no kā pirksti uzpampa un sāka strutot. Neskatoties uz mokošajām sāpēm, man bija ļoti smagi jāstrādā.

Par to ka Liņ kungs atteicās pārstāt praktizēt, viņam „piespriestais sods” tika pagarināts no 18 mēnešiem līdz diviem gadiem. Apsargi draudēja, ka viņš šeit paliks visu savu atlikušo dzīvi, ja neatteiksies no Faluņgun.

Liņ Šeņli kunga sieva Li Dzjiņju kundze ir Kanādas iedzīvotāja. Ar Kanādas valdības, Parlamenta deputātu un citu cilvēku palīdzību 2002. gada 23. janvārī Liņ kungs tika atbrīvots no nometnes, un 24. februārī viņš ieradās Kanādā. Liņ kungs teica: „Es esmu laimīgs, ka šai brīvajā zemē varu praktizēt Faluņ Dafa un ticēt tam, kam vēlos ticēt.. Desmitiem tūkstošu Faluņgun praktizētāju Ķīnā pašlaik nežēlīgi vajā Ķīnas komunistiskās partijas režīms tikai tāpēc, ka viņi vēlas uzlabot savu fizisko un garīgo veselību. Es patiesi vēlos, lai visi labie pasaules cilvēki apturēt šīs vajāšanas.”

Liņ kungs pateicās Parlamenta locekļiem Irvinam Kotleram un Skotam Reidam par viņu centieniem glābt viņu un uzlabot cilvēktiesību situāciju Ķīnā.

Starptautisko cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētājs uzslavē Skotu Reidu par viņa desmit gadus ilgo atbalstu Faluņgun un neatlaidību, glābjot Faluņgun praktizētājus

2002. gada 24. decembrī Parlamenta loceklis Skots Reids Kanādas Parlamentā ierosināja rezolūciju M236, aicinot Kanādas premjerministru izvirzīt Ķīnas līderiem jautājumu par 13 cilvēku atbrīvošanu, kuri Ķīnā tiek vajāti par Faluņgun praktizēšanu, un kuri ir Kanādas iedzīvotāju un pilsoņu radinieki. Parlaments vienbalsīgi pieņēma šo rezolūciju. Visi 13 Kanādas iedzīvotāju vai pilsoņu radinieki tika veiksmīgi izglābti. Daži no viņiem ir atgriezušies pie saviem tuviniekiem Kanādā. Liņ Minli ir viens no tiem.

2009. gadā, pirms premjerministra vizītes Ķīnā, Reids vēlreiz ierosināja rezolūciju, aicinot glābt ieslodzītos Ķīnā, tostarp nelikumīgi ieslodzītos Faluņgun praktizētājus. Rezolūcija tika pieņemta Starptautisko cilvēktiesību apakškomitejā.

Desmit gadus vēlāk, būdams Starptautisko cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētājs, Skots Reids atgādināja par šo pirms desmit gadiem ierosināto rezolūciju. Viņš teica, ka pēc rezolūcijas pieņemšanas Kanādas amatpersonas Pekinā ar vienotiem pūliņiem palīdzējušas izglābt 13 Kanādas iedzīvotāju radiniekus.

Starptautisko cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieks Kortlers uzslavē Reidu par viņa centieniem glābt Faluņgun praktizētājus.

Starptautisko cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieks: „Faluņgun pārstāv augstākās vērtības”
Irvins Kotlers, kurš ir piedalījies vairāku Faluņgun praktizētāju izglābšanā uz Kanādu, sacīja: „Es domāju, ka Faluņgun praktizētāji pārstāv Ķīnas sabiedrības un Ķīnas civilizācijas augstākās vērtības – Īstenību, Labestību un Pacietību, un domāju, ka patiesībā Ķīnas valdībai vajadzētu uzlūkot tos kā priekšzīmīgus pilsoņus, nevis likt viņus cietumos un pakļaut spīdzināšanām.

„Ja Ķīnas valdība vēlas iegūt leģitimitāti starptautiskā līmenī, tā tiks vērtēta pēc tā, kā viņa izturas pret Faluņgun. Tā tiks vērtēta pēc tā, kā viņi izturas pret saviem politiskajiem ieslodzītajiem.

Es ceru, ka Ķīnas valdība saprot, ka nav pietiekami būt tikai par ekonomikas lielvalsti, ja viņi tiešām vēlas būt lielvalsts, tad tai arī jābūt augsta tikuma lielvalstij. Un tas, kā tā izturas pret Faluņgun, manuprāt, neraisa cieņu pret ķīniešiem. Es ļoti cienu Ķīnas civilizāciju un es tikai aicinu Ķīnas valdību, aiz cieņas pret viņu pašu civilizācijas vērtībām, tādām kā Īstenība, Labestība un Pacietība, un lai iegūtu starptautisku atzinību, tai jāsāk izturēties pret Faluņgun ar tam atbilstošu cieņu.

„Starptautiskā Cilvēktiesību komisija rīko noklausīšanās. Un tas nav vienīgais, es ticu, ka kādu dienu mēs iesniegsim ziņojumu, un mūsu ziņojums papildinās esošās liecības par to, ko piedzīvojuši Faluņ Dafa praktizētāji, un mēs aicinām valdību veikt nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu viņiem.”

Deivids Svīts teica intervijā: „Es ļoti priecājos par to, ka savas pēdējās vizītes laikā premjerministrs turpināja izvirzīt jautājumu par cilvēktiesībām un teica, ka publiski paziņojis, ka turpinās to darīt. Un mēs nepārprotami runājām par daudziem dažādiem cilvēktiesību aspektiem. Mēs nekad nevēlamies aizmirst to, ka mūsu valsts ir veidota uz cilvēktiesību, taisnīguma, brīvības un demokrātijas pamatiem.

Viņš teica: „Reliģiskās brīvības birojs būs vēl viena iespēja mums publiski runāt par problēmām ne tikai Ķīnā, bet patiešām visā pasaulē. Un tā ir milzīga problēma visā pasaulē, ka cilvēki tiek vajāti par savu pārliecību.”

Kanādas valdība un premjerministrs noraizējušies par Faluņgun praktizētāju vajāšanu

5. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par reliģijas un ticības brīvību Kanādas amatpersonas vēlreiz pauda bažas par Ķīnas komunistiskās partijas izvērsto Faluņgun vajāšanu.

9. martā Toronto notika tikšanās pie apaļā galda ar Ķīnas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuras laikā Kanādas premjerministrs Hārpers atcerējās savu februāra vizīti Ķīnā. Atbildot uz žurnālista jautājumu, Hārpers teica, ka Ķīnas apmeklējuma laikā viņš izvirzījis Ķīnas valdībai ar Faluņgun vajāšanām saistītos jautājumus. Viņš arī teica plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, ka Faluņgun praktizētāji Kanādā ir likumpaklausīgi pilsoņi, un ir devuši lielu ieguldījumu sabiedrības attīstībā.


1. „Garantijas paziņojums” – ar smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas palīdzību praktizētājus spiež parakstīt „garantijas paziņojumu”, kā apstiprinājumu tam, ka viņi ir atteikušies no savas ticības

Here is the article in English language:
http://en.clearharmony.net/articles/a58060-article.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.