Ja tiesā Faluņ Dafa praktizētājus par viņu pārliecību, tiesnešiem jāievēro likumi un jāļauj veikt pretējās puses nopratināšanu un debates

Kad Ķīnas komunistiskā režīma tiesa tiesā Faluņgun praktizētājus, prokurori ķeras pie neskaidriem un maldinošiem līdzekļiem, lai uzspiestu viltus apsūdzības, kuru rezultātā tiek pieņemts netaisnīgs un nelikumīgs spriedums. Tā dēvētie iesniegtie pierādījumi nepierāda to, ka Faluņgun praktizētāji ir pārkāpuši likumu. Ja viņiem pietiek nekaunības tiesāt Faluņgun praktizētājus par viņu reliģisko pārliecību, tad likums paredz, ka jāievēro standarta tiesiskās procedūras, ļaujot apsūdzētajam pienācīgi aizstāvēties. Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) varas iestādes neuzdrošinās to pieļaut, jo viņu viltus prakse to neizturētu.

Tiesas sēdes laikā Faluņgun praktizētāji cenšas paskaidrot, ka viņi nav izdarījuši nevienu noziedzīgu nodarījumu vai pārkāpuši kādu likumu. Viņi arī runā par Ķīnā plaši izplatīto, melīgo, pret Faluņgun vērsto propagandu.

Piemēram, viens no visefektīvākajiem naida propagandas argumentiem pret Faluņgun praktizētājiem ir apgalvojums, ka Faluņgun praktizētāji „sekojot „Faluņgun mācībai”, tieši pirms 2001. Ķīniešu jaunā gada sadedzinājuši sevi Tiaņaņmeņ laukumā. Tomēr, kadru pēc kadra analizējot Ķīnas Centrālās televīzijas videoierakstu, atklājas, ka Liu Čunlin kundzi, kura it kā izdarījusi pašnāvību, nogalina kāds vīrietis, kurš iesit viņai ar smagu stienim līdzīgu priekšmetu. Vēl viens apgalvojums bija, ka pašnāvību mēģinājusi izdarīt nepilngadīgā Liu Sijina. Ķīnas Centrālās televīzijas propagandas raidījumā par pašsadedzināšanos tiek apgalvots un parādīts, ka Liu Sijina slimnīcā dzied. Jāatzīmē, ka tas notiek tūlīt pēc traheotomijas operācijas (elpvada atvēršana, griezumā ievadot speciālu caurulīti elpošanai). Kā viņa spēja dziedāt? Vīrietim vārdā Liu Dzjiņduns, kurš videomateriālā izskatījās pilnīgi apdedzis, starp kājām atradās plastmasa pudele, kurā it kā vajadzēja būt benzīnam, bet viņš izdzīvoja un pudele palika pilnīgi neskarta. Daudzās nepilnības videomateriālos ir neapgāžams pierādījums tam, ka pašsadedzināšanās incidents tika iestudēts kā propagandas triks, lai noskaņotu sabiedrisko domu pret Faluņgun. Ja Faluņgun praktizētāji nebūtu publicējuši materiālus, kuri dokumentāli apstiprina pašsadedzināšanās stāsta safabricētos faktus, tad neskaitāmi cilvēki joprojām kļūdaini uzskatītu, ka tajā dienā Faluņgun praktizētāji sevi sadedzinājuši.

Grāmata ar nosaukumu ”Deviņi komentāri par komunistisko partiju” bieži tiek iesniegta tiesā kā „pierādījums”, lai notiesātu Faluņgun praktizētājus. Kaut gan šī grāmata nesatur neko vairāk kā tikai vēstures faktus par komunistisko partiju. Fakti nav izdomāti, tos var pārbaudīt. Turklāt nepastāv likums, kurš aizliegtu šo grāmatu. Kāpēc grāmatas lasīšana un izplatīšana būtu pretrunā ar likumu?

Tomēr grāmata „Deviņi komentāri par komunistisko partiju” un citi materiāli, kas satur svarīgus faktus par Faluņgun, bieži tiek iesniegta kā pierādījums. Kā šo materiālu izdalīšana par brīvu vai tās lasīšana var būt pretlikumīga? Vai nav smieklīgi izmantot to kā pierādījumu tiesā?

Turklāt apsūdzībā nekad nav konkrēti norādīts, kādi šie materiāli ir. Viņi dēvē šos pierādījumus par „Faluņgun materiāliem” vai „Faluņgun DVD ierakstiem”. Tas viss parāda, ka viņiem pietiek nekaunības ierosināt kriminālvajāšanu, taču pietrūkst drosmes apspriest pierādījumus. Vai tas nav tāpēc, ka atspoguļojot šo „pierādījumu” pilnu saturu, atklātos, ka „pašsadedzināšanās” bijusi propagandas triks? Vai arī tāpēc, ka diskutējot par „Deviņiem Komentāriem”, varētu tikt samulsināti un nobiedēti ĶKP iestāžu un tiesu ierēdņi?

Prokuroru centienos apsūdzēt Faluņgun kā ķecerīgu organizāciju un liegt cilvēkiem uzzināt to, kas patiesībā ir Faluņgun nav nekādas loģiskas jēgas. Pierādījumu satura slēpšana tikai parāda to, ka Faluņgun ir bez vainas. Ja apsūdzības būtu patiesas, tad prokurori būtu gandarīti par iespēju atklāt pierādījumu saturu. Fakts, ka gan prokurori, gan tiesneši izvairās analizēt vai atklāt „Faluņgun materiālu” saturu, liecina par to, ka apsūdzības ir nepamatotas.

Par noziegumu var tikt atzīta tikai pretlikumīga rīcība. Faluņgun praktizētāji nav noziedznieki. Patiesībā Faluņgun praktizētāji ir upuri, nevis likumpārkāpēji. Praktizētājiem nav jābūt tiesātiem par patiesības skaidrošanu, bet gan [praktizētājiem] ir jāiesniedz sūdzības pret prokuroriem.

Raksts angļu valodā: http://clearwisdom.net/html/articles/2012/1/21/130859p.html