Pieci ģimenes locekļi no Dzjiliņas provinces tiek pastāvīgi vajāti, viens no tiem miris

Faluņgun praktizētāja Lian Sjiudžeņas kundze un viņas ģimenes locekļi 12 gadu laikā vairākkārt tikuši pakļauti vajāšanām. Viens ģimenes loceklis miris spīdzināšanu rezultātā, bet pārējiem pieciem 8 reizes ticis piespriests piespiedu darbs vai ieslodzījums cietumā. Turpinājumā Lian Sjiudžeņas kundze stāsta par to, kā viņas ģimene tikusi vajāta.

1994. gadā visa mana ģimene sāka praktizēt Faluņgun. Praktizējot tikai trīs dienas, mans vīrs pilnībā izveseļojās no aknu tūskas. Visa mana ģimene ir guvusi lielu labumu no prakses. Pēc tam, kad 1999. gada jūlijā, Dzjana režīms sāka Faluņgun vajāšanas, mana ģimene turpināja praktizēt, par ko ir tikusi vajāta.

Par apelāciju Faluņgun aizstāvībai pakļauti piekaušanai un aizturēšanai

1999. gadā 20. jūlijā visa mana ģimene devās pie provinces valdības, apelēt Faluņgun aizstāvībai. Mēs visi tikām aizturēti un pēcpusdienā nogādāti uz aizturēšanas centru. Pēc atbrīvošanas, mēs uzrakstījām apelācijas vēstuli Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) vadītājam Dzjanam Dzemiņam, lūdzot tiesības praktizēt Faluņgun. Mūsu vēstuli pārtvēra milicija. Mēs visi tikām arestēti un nosūtīti uz aizturēšanas centru, kur mūs turēja trīs mēnešus.

2001. gada 10. decembrī, mans vīrs un es devos uz Tiaņaņmeņ laukumu Pekinā, lai apelētu Faluņgun aizstāvībai. Pieci vai seši milicijas darbinieki sagrāba mani aiz matiem un ievilka milicijas furgonā. Mašīnā viņi mūs ar stekiem nežēlīgi sita. Divas dienas vēlāk, mūs nogādāja atpakaļ uz dzimto pilsētu. Milicijas iecirkņa iekšējās drošības un politiskās nodaļas vadītājs Dzjans Dzjinfeņs pavēlēja milicijas darbiniekiem mūs nežēlīgi piekaut. Viņi sita man pa seju un galvu, kas izraisīja reiboni un mutes un deguna asiņošanu. Piekaujot mani, viņi turpināja kliegt. Nomainot viens otru, viņi piekāva arī manu vīru. Pēc tam, kad mans vīrs nokrita, viņi turpināja viņu sist, kamēr viņš vairs nespēja piecelties. Kamēr mans vīrs gulēja uz grīdas, milicijas darbinieks Dzjiņ Jinčuns mina viņam uz rokām.

2002. gadā virsnieks Dzjans Dzjinlao pavēlēja injicēt man nezināmus medikamentus, kas ļoti kaitēja manai nervu sistēmai. Pēc injekcijām es nevarēju normāli staigāt un vairāk kā deviņus gadus jutu sāpes kreisajā kājā.

Mans znots tika spīdzināts līdz nāvei

2004. gadā, Jaņdzji pilsētā mans znots Cai Fučens tika arestēts par patiesību skaidrojošu materiālu drukāšanu. Viņu notiesāja uz desmit gadiem un ieslodzīja Kundžulin cietumā Dzjiliņas pilsētā. Cietumā viņš tika nežēlīgi spīdzināts, viņu vairākkārt ieslodzīja vieninieku kamerā, sita ar vairākiem elektrošoka stekiem vienlaicīgi u.t.t. Pat viņa ģenitālijas tika pakļautas elektrošoka sitieniem. 2010. gada 15. septembrī viņš nomira.

Mani ģimenes locekļi bijuši vairākkārt aizturēti un piekauti

2005. gadā manu vīru un dēlu atkal arestēja. Amatpersona Bu Sjaņcjuaņs lika man parakstīt apcietināšanas dokumentu, taču es atteicos to darīt. Viņš sāka sist man pa seju ar ādas somu un spēra man pa kājām un muguru. Mani sita no rīta līdz nākamās dienas pulksten trijiem pēcpusdienā. Es nespēju staigāt vai iztaisnot muguru, un biju saliekusies 90 grādu leņķī. 2005. gada vasarā, mans vīrs un dēls tika nosūtīti uz Dzjiutai piespiedu darba nometni.

2006. gada maijā milicijas darbinieki atkal ielauzās manā mājā. Viņi paņēma grāmatu „Džuaņ Faluņ” un arestēja mani. Aizturēšanas centrā mani noturēja vairāk nekā desmit mēnešus un pēc tam notiesāja uz četriem gadiem cietumā un nosūtīja uz Hedžuidži cietumu. Cietuma sardze kūdīja „pāraudzinātos” (1), spīdzināt mani visdažādākajos veidos. Katru dienu es biju spiesta stāvēt no 5:00 rītā līdz 23:30 vakarā. Pēc divdesmit dienām manas kājas sāpēja tik ļoti, ka es vairs nespēju nostāvēt, un tās bija tik sapampušas, ka nevarēju uzvilkt kurpes. Es visu laiku svīdu, un mana sirds sitās tik stipri, ka kritu zemē.

Finansiālā vajāšana – man neizmaksā pensiju

2009. gada oktobrī mani atbrīvoja. Man pārtrauca izmaksāt pensiju, tāpēc es devos uz savu bijušo darba vietu, kur man pateica, ka pensijas izmaksa apturēta pēc „Ofisa 610” rīkojuma. „Ofisa 610” vadītājs Li Hao, kliedza uz mani: „ Tu tiki atlaista no darba un tāpēc nesaņemsi pensiju.”

Apspriedusies ar savu advokātu, es uzzināju, ka pensijas izmaksas pārtraukums nav likumīgs. Es runāju ar viņiem, un galu galā man sāka izmaksāt pensiju. Tomēr 2010. gadā viņi atkal pārtrauca maksāt man pensiju.

1. „Pāraudzinātie” – bijušie praktizētāji, kuri smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas rezultātā pavērsušies pret Faluņgun. Tad viņiem liek piedalīties praktizētāju smadzeņu skalošanā un spīdzināšanā.

Raksts angļu valodā: http://clearwisdom.net/html/articles/2012/1/12/130669p.html