FDIC: Gandrīz 100 Faluņgun praktizētāji nogalināti 2009. gadā, dokumentāri apstiprināts jaunajā ziņojumā

Faluņ Dafa Informācijas centra paziņojums, 2010. gada 4. februāris, Ņujorka
 
Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Liels daudzums Ķīnas pilsoņu, kuri bija ieslodzīti par Faluņgun praktizēšanu, turpina iet bojā policijas iecirkņos, darba nometnēs un cietumos pārciestās nežēlības rezultātā, teikts jaunajā Faluņ Dafa Informācijas centra ziņojumā, kas publicēts pagājušajā pirmdienā.

Pamatojoties uz ķīniešu un starptautisko informācijas avotu sniegtajām ziņām, 46 lappuses garajā ziņojumā ar nosaukumu „Nogalināti par viņu ticību: Faluņgun praktizētāju nāves gadījumi vardarbības rezultātā 2009. gadā” dokumentēti 96 Faluņgun praktizētāju nāves gadījumi, kas notikuši 2009. gadā (saraksts). Biežās aizkavēšanās dēļ, ar kādu pienāk reportāžas no Ķīnas, ir paredzams, ka kopējo nāves gadījumu skaits tuvākajās nedēļās turpinās pieaugt.

„Galvenais šī ziņojuma konstatējums ir, ka 96 nevainīgi cilvēki, kuri pirms gada bija dzīvi, bet tagad ir miruši tikai viņu izvēlētās garīgās ticības dēļ, skaidri parāda nāves briesmas, ar kurām saskaras katrs Faluņgun praktizētājs Ķīnā,” sacīja Faluņ Dafa Informācijas centra izpilddirektors Levijs Brouds. „Mums arī jāpatur prātā tas, ka šie ir tikai tie gadījumi, kad draugi vai ģimenes locekļi bija pietiekami drosmīgi, lai mums ziņotu, un kurus mēs varējām pārbaudīt... Patiesais nāves gadījumu skaits, iespējams, ir ievērojami lielāks.”

„Turklāt šo gadījumu detaļas parāda, ka šīs nāves nebija untumainu vietējo ierēdņu patvaļīgas vardarbības rezultāts. Drīzāk tās vistiešākā veidā izraisīja Ķīnas komunistiskās partijas līderu apzinātās instrukcijas izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai likvidētu pilnveidošanās sistēmu, ko praktizē miljoniem cilvēku,” sacīja Brouds. „Atbildīgie, kuri atrodas katrā partijas aparāta līmenī, ir jāsauc tiesas priekšā.”

Ziņojumā uzskaitītie upuri pārstāv visas vecumu grupas, sabiedrības slāņus un ģeogrāfiskos rajonus. Lielākais vairums no viņiem ir miruši fiziskas vai psiholoģiskas spīdzināšanas rezultātā, vai arī tādēļ, ka viņiem, atrodoties ieslodzījumā, tika liegtas tiesības uz veselības aprūpi. Daudzi tika nogalināti dažu dienu, vai pat stundu laikā pēc viņu ieslodzīšanas. Kādā īpaši skaudrā gadījumā 2009. gada aprīlī milicija nolaupīja 39 gadus vecu sievieti no viņas mājām Pekinā. Tās pašas dienas vakarā viņa jau bija mirusi, kā tiek ziņots, no spēcīgiem strāvas triecieniem ar elektrošoka stekiem (Suņ Miņas kundzes gadījums).

Citos gadījumos praktizētāji, kuri bija uz nāves sliekšņa, tika atbrīvoti un nodoti savas ģimenes uzraudzībā, lai neilgi pēc tam nomirtu. Atbrīvošana pēdējā brīdī un steidzīga kremēšana ir izplatīta taktika, ko pielieto Ķīnas varas iestādes, lai izvairītos no atbildības par apcietinājumā mirstošajiem ieslodzītajiem.

96 upuru vidū ir zemnieki, uzņēmēji, pensionēti fabriku strādnieki, ierēdņi, mājsaimnieces un ārsti. Liela daļa šo upuru iepriekš ir bijusi nelikumīgi ieslodzīta darba nometnēs vai cietumos par Faluņgun praktizēšanu. Tāpat kā iepriekšējos gados Ķīnas Ziemeļaustrumi ir bijis visnāvējošākais rajons praktizētājiem.

„Šo ārpustiesas slepkavību nežēlība, incidentu ģeogrāfiskā dažādība un nesodāmība, kas saistās ar šiem nāves gadījumiem, rada nopietnas bažas par šādas vardarbības plašām sociālajām sekām, gan upuriem, gan vainīgajiem,” sacīja Brouds. „Ir maza garantija, ka tie, kuri šodien pastrādā ļaundarības pret Faluņgun praktizētājiem, rīt neizdarīs to pašu pret citiem pilsoņiem.”

Gadījumi un detaļas, kas pieminētas ziņojumā, tika apkopotas no dažādiem avotiem, ieskaitot mirušo radinieku un draugu liecības, fotogrāfiskus pierādījumus un telefona zvanus attiecīgajām milicijas vai cietuma amatpersonām, ko izdarīja izmeklētāji papildinformācijas iegūšanas nolūkā. Fotogrāfijas bija pieejamas īpaši tajos gadījumos, kad praktizētāji tika atbrīvoti no ieslodzījuma īsi pirms viņu nāves, daudzos gadījumos novājējuši un ar redzamām spīdzināšanas pēdām (Džu Hunbinas kundzes gadījums).

Vairākos gadījumos par informācijas avotu tika izmantoti starptautisko plašsaziņas līdzekļu, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un cilvēktiesību grupu ziņojumi gada laikā. 2009. gada jūnijā laikrakstā „Financial Times” tika publicēts raksts par Fu Dzimina kungu, kurš tika nogalināts apcietinājumā dažas dienas pēc viņa ieslodzīšanas par to, ka viņš, apmeklējot populāru tūrisma izklaides vietu, uzrakstīja frāzi „Faluņ Dafa Hao (Faluņ Dafa ir labs)”. 66 gadus vecā Dzjan Sjicjina kunga nāve Čuncjinas pilsētas darba nometnē pievērsa plašu cilvēktiesību grupu uzmanību pēc tam, kad advokātus, kuri izmeklēja viņa lietu, pašus apcietināja un piekāva milicijas darbinieki.

Ziņojums „Nogalināti par viņu ticību” arī ietver 16 nesen notikušus Faluņgun praktizētāju nāves gadījumus, ko izraisījusi vardarbība ieslodzījumā, kurus uzskaitījis ANO Īpašais referents jautājumos par ārpustiesas nāvessodu izpildi savā ikgadējā ziņojumā, kas publicēts 2009. gada maijā.

Kopš 1999. gada Centrs kopumā ir dokumentējis 3352 Faluņgun praktizētāju nāves gadījumus, ko izraisījušas dažādas vajāšanu formas. Tā kā Ķīnas komunistiskā partija pieliek lielas pūles, lai kavētu Faluņgun praktizētāju priekšlaicīgās nāves izmeklēšanu, tiek uzskatīts, ka patiesais nāves gadījumu skaits 2009. gadā un kopumā ir ievērojami lielāks, nekā Centrs ir spējis dokumentēt.

Papildus svarīgākie atklājumi

Pārbaudot 2009. gadā notikušo nāves gadījumu detaļas, parādās vairāki modeļi:

• 14 praktizētāji miruši divus mēnešus pēc pēdējā aresta: šie praktizētāji, to skaitā personas, kuras bija vairāk nekā 30 un 40 gadus vecas, tika nogalināti dažu nedēļu, dienu vai pat stundu laikā pēc nogādāšanas ieslodzījumā, bieži vien pēc nolaupīšanas no viņu mājām, darba vietām vai vienkārši no ielas.

• Vairāk nekā 1/3 no nāves gadījumiem ir notikusi ieslodzījumā: 33 no 96 gadījumiem upuris nomira Ķīnas varas iestāžu ieslodzījumā, vai nu cietumā, darba nometnē, „smadzeņu skalošanas” centrā vai aizturēšanas centrā. Vairākos gadījumos ģimenes locekļiem bija iespēja apskatīt praktizētāja ķermeni, un viņi ziņoja par redzamajām spīdzināšanas pēdām.

• Daudzi miruši neilgi pēc atbrīvošanas dēļ ieslodzījumā pārciestās spīdzināšanas: parasti varas iestādes atbrīvo Faluņgun praktizētājus, kad viņi ir tuvu nāvei, lai izvairītos no potenciālās atbildības par viņu nāvi ieslodzījumā. Tipiski, ka praktizētāji šādos gadījumos nomirst dažu dienu vai mēnešu laikā, jo parasti ir pārāk vēlu, lai sniegtu medicīnisko palīdzību vai atsāktu praktizēt Faluņgun vingrojumus, lai atgūt spēkus.

• Tiesību uz veselības aprūpi atņemšana novedusi pie vairāk nekā 20 nāves gadījumiem: ņemot vērā būtiskos veselības uzlabojumus, par kuriem vairums Faluņgun praktizētāju ziņo savās pieredzēs, daudzi praktizētāji, kuriem ieslodzījumā tiek liegtas tiesības praktizēt, piedzīvo veco slimību atgriešanos vai imūnsistēmu vājināšanos, kas padara viņus viegli ievainojamus pret tādām slimībām, kā tuberkuloze. 21 nāves gadījums 2009. gadā notika vai nu veco slimību atgriešanās, vai jaunu slimību iegūšanas rezultātā, kad personai tika liegta medicīniskā palīdzība, vai aizliegts praktizēt Faluņgun vingrojumus.

• Varas iestādes neatlaidīgi mēģina slēpt Faluņgun praktizētāju nāves gadījumus: varas iestādes bieži nonāk līdz galējībām, lai slēptu apstākļus, kas saistīti ar Faluņgun praktizētāju nāves gadījumiem, un kavētu izmeklēšanu par to iemesliem, tādējādi pārkāpjot gan Ķīnas, gan starptautiskos likumus. 2009. gadā ir fiksētas šādas taktikas: piedraudēšana ģimenes locekļiem nepublicēt informāciju par savu mīļoto nāvi; radinieku piespiešana apstiprināt kremēšanu, lai tādā veidā iznīcinātu ļaundarību pierādījumus; ģimenes locekļu ieslodzīšana, cenšoties iegūt no viņiem informāciju vai kompensāciju; fiziska ķermeņa „nozagšana” no ģimenes; un izmeklēšanu uzsākušo advokātu piekaušana.

• Nāves gadījumi notikuši 24 provincēs, Ķīnas Ziemeļaustrumi joprojām ir visnāvējošākie: dokumentētie nāves gadījumi notikuši 24 no 31 Ķīnas provincēm un pašvaldībām, ieskaitot Iekšējo Mongoliju un Sjiņdzjanas autonomo reģionu. Tomēr daudzkārt nāvējošāka bijusi valsts Ziemeļaustrumu daļa. Heilundzjanas, Liaoninas, Dzjiliņas un Šaņdunas provincēs notikuši 42 no 96 nāves gadījumiem. Tas ir turpinājums iepriekšējo gadu tendencēm un ir saistīts ar Faluņgun popularitāti šajā reģionā pirms prakses aizliegšanas 1999. gadā.
____________________________________________________________________________________

LAI SAŅEMTU PLAŠĀKU INFORMĀCIJU, LŪDZAM SAZINĀTIES AR FALUŅ DAFA INFORMĀCIJAS CETRU

Kontakti: Geila Račlina (+1 917-757-9780), Levijs Brouds (+1 845-418-4870), Erpin Džans (+1 646-533-6147) vai Džoels Čipkars (+1 416-731-6000). Fakss: 646-792-3916;
e-pasts: [email protected]; mājas lapa: http://www.faluninfo.net/

Pirmavots: http://www.faluninfo.net/print/956/

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.