Kādu rītu, kad es atvēru Minghui.org interneta mājas lapu, man acīs iekrita kāds virsraksts: „Liu Laibiņa kungs miris pēc piecu gadu ilga ieslodzījuma izciešanas.” Man pamira sirds, un vaicāju sev, kā gan tas varēja notikt. Es nevarēju tam noticēt un sāku raudāt.
Neskatoties uz sāpēm, es atvēru šo rakstu. Liu kungs vairākus gadus vajāja Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) par to, ka viņš praktizēja Faluņgun. Ļoti uzmanīgi izlasījis rakstu, es biju satriekts un nevarēju noticēt, ka kaut kas tāds ir noticis. Lai gan es nebiju viņu redzējis jau sešus mēnešus, es joprojām labi atceros viņa balsi un smaidu. Bet tagad viņš ir miris. Es atkal sāku raudāt.
Es pazinu Liu kungu astoņus gadus. No visiem maniem draugiem-praktizētājiem viņš atstāja uz mani ļoti dziļu iespaidu. Viņš vienmēr smaidīja, bija ļoti uzcītīgs un vienmēr vēlējās palīdzēt citiem. Viņš runāja Mandarīnu dialektā ar Šaņsji provinces akcentu, un viņam bija lieliska humora izjūta. Kaut arī viņam bija vairāk nekā sešdesmit gadu, viņš bija kā bērns. Kad es atrados viņam līdzās, es vienmēr jutos viņam ļoti tuvs.
Liu kungs bija labsirdīgs cilvēks. Ja kāds saskārās ar grūtībām, viņš darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai palīdzētu, un viņš vienmēr domāja par citiem. Pirmo reizi es viņu satiku, kad viņš nejauši ienāca manā birojā. Man bija salūzis galds. Ne vārdu neteicis viņš sāka to remontēt. Man nekas cits neatlika, kā stāvēt blakus un vērot, kā šis pusmūža vīrs man palīdz. Viņa vēlme palīdzēt mani patiešām aizkustināja. Tā kā es nebiju vietējais iedzīvotājs, viņš par mani īpaši rūpējās. Viņš vienmēr jautāja, vai man nav nepieciešama kāda palīdzība, jo baidījās, ka es pats to nelūgšu.
Viņš pelnīja iztiku, remontējot vārāmos katlus, un vienmēr ar smaidu sagaidīja katru klientu. Ar savām veiklajām rokām viņš salaboja ļoti daudz katlu. Kad cilvēki redzēja viņa veselīgo un laimīgo seju, viņi bieži teica: „Tā tik uz priekšu, veco zēn Liu!”
Līdz pensijai Liu kungs strādāja Jinkou pilsētas mēbeļu fabrikā. Agrāk viņš cieta no daudzām slimībām, to skaitā vēdera sāpēm, vēnu iekaisuma un plaušu abscesa. 1997. gadā viņš sāka praktizēt Faluņgun, kā rezultātā visas viņa slimības tika izārstētas. Kad 1999. gadā ĶKP uzsāka Faluņgun vajāšanu, cilvēki no vietējās dzīvokļu komitejas un milicijas iecirkņa vairākas reizes nāca pie viņa uz mājām, lai viņu terorizētu. Viņš arī tika divas reizes nosūtīts uz „smadzeņu skalošanas” centru. Taču, neskatoties uz to, viņš palika nelokāms savā ticībā, stāstīja cilvēkiem par to, kādu labumu viņš ieguvis no Faluņ Dafa, un atmaskoja ĶKP melus.
2003. gada 24. jūlijā, kad Liu kungs strādāja Džaņcjaņas rajona Dzjaņfenas tirgū, viņu arestēja Jinkou pilsētas Dešenas milicijas iecirkņa darbinieki un ieslodzīja viņu Jinkuou pilsētas aizturēšanas centrā. Kad Liu kungs atradās ieslodzījumā, ieslodzītie viņu sita par to, ka viņš izpildīja Faluņgun vingrojumus. Drīz viņš tika pārvests uz pilsētas aizturēšanas centru. Šajā centrā milicis Jiņ Džaojuņs neļāva viņam izpildīt vingrojumus vai teikt „Faluņ Dafa ir labs”. Centra darbinieki lika viņam katru dienu vairāk nekā desmit stundas strādāt smagu darbu, kā arī ilgstoši strādāt naktīs. Viņam atlika ļoti maz laika miegam, un kaut gan viņam bija jau pāri sešdesmit gadiem, viņš bija spiests strādāt maiņu citu cilvēku vietā.
Kamēr viņš bija ieslodzīts aizturēšanas centrā, Jinkou pilsētas Džaņcjaņas rajona prokuratūras darbinieki izvirzīja pret viņu apsūdzību. 2003. gada 5. decembrī notika pirmā tiesas sēde, un 23. decembrī viņš tika notiesāts uz pieciem gadiem cietumā. 2004. gada februārī viņu nosūtīja uz Jinkou pilsētas cietumu.
Jinkou cietumā Liu kungs izcieta milzīgas fiziskas un garīgas mocības. Viņš tika ievietots slimnīcā, kur uzraugi ar citu ieslodzīto palīdzību mēģināja piespiest viņu uzrakstīt „nožēlošanas paziņojumu” [1]. Cilvēki no provinces „Ofisa 610” [2] izdarīja spiedienu uz Liu kungu un viņa ģimeni. Piemēram, viņi izdarīja tā, lai Liu kungs nevarētu izmantot viņa meitas sakrāto naudu, ja viņš neatteiksies no Faluņgun. Viņš arī tika uz četrām dienām ieslodzīts vieninieku kamerā, viņu piespieda sēdēt uz ļoti šaura krēsla un neļāva gulēt 24 stundas. Intensīvā spiediena rezultātā viņš vairākkārt zaudēja spēkus un bija uz nāves sliekšņa, taču viņu neatbrīvoja. Vairākas reizes varas iestāžu darbinieki izlikās, ka gatavojas viņu atbrīvot medicīnisku iemeslu dēļ, taču neatbrīvoja, lai vājinātu viņa garu. Viņu atbrīvoja tikai 2008. gada jūnijā.
Liu kungs ir miris. Šīs zvēriskās vajāšanas ir aiznesušas tik daudz labu cilvēku dzīvības un izpostījušas tik daudz laimīgu ģimeņu. Mēs aicinām ikvienu neticēt ĶKP meliem. Šodien viņi vajā Faluņgun. Pret ko viņi vērsīsies rītdien?! Vai mēs beidzot pamodīsimies tikai tad, kad viņi atnāks arī pēc mums?
Paskaidrojumi:
1. „Nožēlošanas paziņojums”: šajā paziņojumā praktizētājam liek atzīt nožēlu par Faluņgun praktizēšanu, apsolīt atteikties no Faluņgun un nekad vairs nesatikties ar citiem praktizētajiem, un nedoties uz Pekinu ar apelāciju Faluņgun aizstāvībai.
2. „Ofiss 610": organizācija, kas izveidota speciāli Faluņgun vajāšanai. Tai ir absolūta vara katrā Ķīnas komunistiskās partijas administrācijas līmenī, kā arī visās citās politiskajās un juridiskajās sistēmās.
Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200912/6987.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...