Dr. Kons, Džordžtaunas universitātes juridiskās fakultātes profesors, un viņa mazmeita bija saviļņoti, pirmo reizi noskatoties „Shen Yun Performing Arts” uzstāšanos Kenedija Centra operā Vašingtonā, kas notika ceturtdien, 2009. gada 27. augustā.
27. augusta vakarā „Shen Yun” mākslinieki divas reizes iznāca uz paklanīšanos |
„Manuprāt, tā ir skaista izrāde. Mani vienkārši pārsteidza aktieru profesionālisms, un horeogrāfija ir satriecoša. Tā ir viena no visskaistākajām izrādēm, ko es esmu redzējis,” sacīja Dr. Kons.
„Horeogrāfija un dekorāciju pielietojums – es nekad nebiju redzējis, ka tas būtu paveikts tik labi. Es uzskatu, ka tas ir satriecoši,” sacīja Dr. Kons. Uz izrādi viņu uzaicināja viņa mazmeita Emma, kura bija tikko ieradusies Vašingtonā no Īrijas.
Dr. Kons sacīja, ka pirms „Shen Yun” priekšnesuma noskatīšanās viņš šo to zināja par ķīniešu kultūru. Viņš ir pazīstams ar austrumu medicīnu un akupunktūru, un šobrīd viņš ir Valsts akupunktūras fonda prezidents.
Viņš sacīja, ka viņš augstu vērtē brīvības un izvēles vēstījumu, ko viņš saņēma no izrādes. „Tas ir vēstījums cilvēkiem visā pasaulē,” viņš sacīja.
Emmu, kura šobrīd mācās vidusskolā, arī ļoti sajūsmināja „Shen Yun”. Viņa sacīja: „Manuprāt, tā [izrāde] bija brīnišķīga ar tās spilgtajām krāsām un vēdekļiem.”
„Būtu jauki iemācīties šādas dejas, tas bija vienkārši satriecoši,” viņa sacīja, piebilstot, ka visi priekšnesumi bija ļoti iespaidīgi.
Profesors apkopoja viņu pieredzi, sakot: „Tā ir viena no visskaistākajām izrādēm, ko es esmu redzējis.”
Advokāts: „Es biju pārsteigts visas izrādes garumā.”
Viens no ceturtdienas pārpildītās izrādes skatītājiem bija Ričards Votera kungs, advokāts, kurš bija manāmi aizkustināts pēc „Shen Yun” izrādes noskatīšanās. „Es biju absolūti satriekts! Manuprāt, tā bija vienkārši brīnišķīga izrāde. Visi priekšnesumi saderēja kopā. Bija priekšnesumi, kas mani aizkustināja, jo īpaši priekšnesumu garīgums – tas mani bezgala aizkustināja. Kad es skatījos uz dejotājiem, un pēc tam, kad iznāca dziedātāji un varēja lasīt titrus [dziesmu vārdus], man šķita, ka esmu baznīcā – tas bija tika dziļi.”
Viņa sena draudzene no skolas laikiem, kura bija atnākusi kopā ar viņu uz izrādi, piebilda: „Garīgā daļa bija tā, kas mani pārsteidza vairāk nekā citas. Es nezināju, ka ķīniešu garīgums ir tik dziļš. Es agrāk kādam biju teikusi, ka tajā līmenī es jūtu radniecību ar ķīniešiem. Es kā piemēru izmantoju velosipēda riteni un cilvēci. Jo tuvāk mēs esam mūsu dievišķības kodolam, jo tuvāk mēs esam viens otram. Un tā daļa parādījās. Tādēļ es redzu to, kā instrumentu pasaules mieram. Es iedrošinu visus noskatīties šo izrādi.”
Votera kungs turpināja: „Skatoties izrādi un, patiesībā, cenšoties saprast, kurš no vēstures laikmetiem tiek attēlots katrā priekšnesumā - tā bija brīnišķīga mācīšanās pieredze. Un dejas bija tik profesionālas un absolūti dziļas.”
„Es uzskatīju, ka zinu, kas gaidāms, bet patiesībā ne – es sajutu godbijību. Es patiešām sajutu godbijību. Tas bija vairāk, nekā es jebkad varēju sagaidīt. Tas vienkārši iedvesa manī bijību, tas bija absolūti bijību iedvesoši. Es biju pārsteigts visas izrādes garumā.”
„Pat vietās, kur varētu šķist, ka tiks izmantota daudz lielāka enerģija, tur pamatā joprojām bija miers, kas uzturēja katru priekšnesumu. Un tā, manuprāt, ir atšķirība no daudzām citām kultūrām. Tas uzturošais miers, kas tur bija. Tā bija gluži kā transcendentālā meditācija... Pat kad tev šķiet, ka tu ej dziļāk, tur joprojām ir milzīgs miers.”
Votersa kunga draudzeni aizkustināja garīgums: „Tādēļ, ka tas [garīgums] ir viena būtība, kas piemīt mums visiem, neskatoties uz mūsu dažādību. Un pēc manām domām tas ir punkts, kur mēs visi varam savienoties, un savienošanās var notikt dziļākā līmenī. Protams, izrādes ir skatāmas visu laiku, bet, kad viņi pieskaras tavas dvēseles dziļumam, tā ir daļa, kur mēs visi savienojamies citā līmenī, kas ir kas tāds, ko nevar izteikt vārdos.”
Viņu arī pārsteidza dejotāji: „Precizitāte, ar kādu viņi izpildīja mākslu, bija fantastiska. Bet man tas šķita iedvesmojoši, pārveidojoši – informējoši un pārveidojoši.”
Votera kungs aprakstīja, cik dziļu iespaidu uz viņu atstāja priekšnesumi. Viņš sacīja: „Man visdziļāko iespaidu atstāja dziedātāji un dziesmu titri. Kad tos lasi, sajūta ir tāda, ka esi baznīcā. Tas bija tāds pats efekts, tas bija tik aizkustinoši. Un kad piecēlās tenors un sāka dziedāt, es gandrīz sāku raudāt. Viņš dziedāja tik aizkustinoši, priekš manis tas bija apbrīnojami. Un vārdi titros – viss šķita...it kā tā būtu mācības pieredze.”
Viņa draudzene piekrita, piebilstot: „Es pastāstīšu jums, kādu mācību es guvu. Mācība par žēlsirdību un cieņu. Un pārveidojošā daļa, kuru es guvu no mācības iepriekš, ir pacietība. Jo parasti mums ir tendence dzīties līdz galam, vienalga pēc kā mēs tiektos. Bet es domāju, ka tas, kā viņi sacīja, kad ir patiesums – kad nāk patiesība, tad iestājas brīvība.”
„Mēs no šīs izrādes ieguvām vairāk, nekā ejot uz baznīcu.”
* * *
Here is the article in English language:
http://en.clearharmony.net/articles/a50306-article.html
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.